Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Svinēs 120 gadu jubileju

Diāna Lozko

2015. gada 17. aprīlis 00:00

102

Šogad Alūksnes Svētās Trijādības pareizticīgo baznīca atzīmēs 120 gadu jubileju. Tikpat gadu šogad paliks arī  Dievmātes Patvēruma dievnamam Veclaicenē. Jau 24.aprīlī Alūksnes pilsētas bibliotēkas telpās pulksten 17.00 notiks plašāks ieskats Alūksnes Svētās Trijādības baznīcas un draudzes vēsturē, kā arī dažādu vēsturisko materiālu prezentācija.

Draudze pastāv jau kopš 1845.gada
Alūksnes Svētās Trijādības baznīcas pareizticīgo draudzes priesteris Konstantīns Volkovs stāsta, ka baznīcas tagadējā ēka ir uzcelta un iesvētīta 1895.gadā, bet pareizticīgā draudze Alūksnē pastāv jau kopš 1845.gada 1.novembra. Līdz 1848.gadam pareizticībā pārgāja 1663 alūksnieši. Pašreiz Alūksnes pareizticīgo draudzē ir 200 cilvēku, bet Veclaicenes draudzē – 50 draudzes locekļi. K.Volkovs stāsta, ka mūsdienās daudzi cilvēki ir aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, bet radnieciskās saites ir saglabājuši. “Vismaz reizi pusgadā cilvēki atgriežas, nokrusta bērnus baznīcā, pieņem sakramentus un brauc atpakaļ,” stāsta K.Volkovs.
Alūksniete Nadežda Zitāne ir viena no aktīvākajām un atbildīgākajām draudzes loceklēm Alūksnes Svētās Trijādības baznīcā. Arī viņa šogad augustā dosies uz Norvēģiju, lai tur pavadītu gadu, palīdzot meitai auklēt dēliņu. “Nezinu, kā varēšu iztikt bez mūsu baznīcas, jau tagad birst asaras. Noteikti gada laikā nevarēšu paviesoties Alūksnē. Arī Norvēģijā ir pareizticīgo kopiena, taču esmu pieradusi pie savējiem,” teic N.Zitāne. Viņa draudzē iesaistījās pēc mammas nāves, un sākotnēji iesaistīšanās baznīcas dzīvē bijis kā solījums mammai, lai viņai būtu mierīga sirds, ka kāds no bērniem apmeklē baznīcu. “Sāku iet, jo mamma tā gribēja, bet nu es to daru sevis dēļ, jo man pašai ir iepaticies,” saka N.Zitāne.

Sirds uz turieni velk
Kopumā draudzes dzīvē N.Zitāne iesaistījusies jau 18 gadus, bet aktīvi tajā darbojas un baznīcu apmeklē katru sestdienu un svētdienu 7 gadus. “Tad, kad sāc iet uz baznīcu, bez tā vairs nevar dzīvot. Sirds uz turieni velk,” teic N.Zitāne. Sākotnēji viņa uzņēmās baznīcas tīrīšanu, bet nu jau piecus gadus lasa baznīcas lasījumus. Viņa uzskata, ka jaunībā baznīcā iesaistīties ir vieglāk, bet, kļūstot vecākam, tas paliek aizvien grūtāk. “Mamma uz baznīcu mūs veda jau bērnībā, bet skolas laikā nevarēja pat iet baznīcai garām. Man bija aptuveni 45 gadi, kad sāku iesaistīties baznīcas dzīvē, bet uzskatu, ka baznīcā vairāk būtu jāiesaista bērni, jo tad viss arī aizies vieglāk. Baznīca virzīsies uz priekšu, ja mums būs arī aktīvs mācītājs, kāds mums ir tagad. Domāju, ka cilvēki nāks uz baznīcu vairāk,” uzskata N.Zitāne. ◆

Kategorijas