Vērtīgāko dāvanu pasniegt nav viegli

2015. gada 17. aprīlis 00:00

Linda atklāj: «Pirmo reizi par olšūnu donori kļuvu pēc draudzenes ieteikuma, kad biju izsmēlusi visas iespējas citādi iegūt naudu kredītmaksājumam par mājokli. Tagad olšūnas esmu nodevusi jau otru reizi, ja veselība atļaus, darīšu to vēl, jo pārliecinājos, cik ļoti palīdzu tām, kas nevar kļūt mātes.»
Reproduktīvās veselības eksperti vēsta – daudzām ģimenēm donores olšūnas ir vienīgā cerība kļūt par vesela bērna vecākiem, kad nav iespējas izmantot savas dzimumšūnas. Ar vīra vai donora spermu apaugļotu olšūnu ievieto topošās mātes dzemdē, un pārim ir iespēja ārstu uzraudzībā piedzīvot pašu iznēsāta vesela bērna gaidīšanu un dzimšanu.

Sarežģīts ceļš
Process, kādā izvēlas, sagatavo un uzrauga olšūnas donori, vadāms ļoti rūpīgi, tas nav ne viegls, ne ātrs. Ārsti atzīst – olšūnu donoru skaits nav liels, un tikai ar pilnīgu jaunās sievietes izpratni un piekrišanu viņa kādam var sniegt, iespējams, vērtīgāko dāvanu mūžā. Nav noslēpums, ka meklēt iespēju nodot olšūnas kādu var piesaistīt šķietami dāsnā atlīdzība. Taču kandidātes pārbauda ļoti rūpīgi, un uzrunātās donores atzīst – klīnikā nav sastapušas nevienu, kam tā būtu tikai peļņas lieta.
Linda teic – ja domātu tikai par naudu, otrreiz to nedarītu, jo donorei jāpacieš zināmas neērtības, jāievēro noteikts režīms un ārsti jāapmeklē regulāri pat vairākus mēnešus. «Naudas trūkums manu ģimeni ar diviem maziem bērniem skāra smagi pat situācijā, kad vīrs strādāja ārzemēs, jo saslima vecāki,» viņa stāsta, «draudzene ieminējās par iespēju ziedot olšūnas, par ko var saņemt atlīdzību. Tas mūs izglāba no iekrišanas lielākos parādos.»
Otrreiz Linda uz klīniku devās, atminoties pirmajā reizē piedzīvoto: «Kāda grūtniece analīžu uzgaidāmajā telpā bija tik laimīga, ka izstāstīja man visu savas ģimenes ceļu līdz bērnam. Tajā bija gadiem ilgas gaidas, sāpes, izmeklējumi, veltas cerības un izmisuma strīdi. Naudu donores olšūnas apaugļošanai viņi bija krājuši tāpat kā mēs pirmo iemaksu mājai. Aizkustināta raudāju līdz ar jauno māti un esmu pārliecināta – nav laimīgāka pāra un bērna par šo.»
Olšūnu ziedošana ļāvusi vispusīgi pārbaudīt veselību. «Nezinu, vai to darītu pirms bērnu piedzimšanas. Hormonu potēšana vēderā pusotru nedēļu, regulārās ultrasonogrāfijas pārbaudes, punkcija – tas radīja zināmu diskomfortu un bažas par komplikācijām,» stāsta Linda. Ārsti iesaka olšūnas ziedot vienu bērnu jau dzemdējušām sievietēm.
Bez tām var iztikt
Marita uz klīniku devās vēl zaļā jaunībā, uzskatot, ka bez olšūnām «pagaidām var iztikt». «Esmu regulāra asins donore. Reiz kopā ar paziņu aizgāju uz pieņemšanu klīnikā, kur ārstē neauglību. Mana veselība izrādījās pilnīgi atbilstīga olšūnu ziedošanai. Pāris gados esmu procedūru izgājusi divas reizes, un tikai pirmajā pēc punkcijas dažas stundas gulēju ne tikai klīnikā, bet arī mājās.»
Visnepatīkamākā Maritai šķiet potēšana vēderā, tomēr viņa to pamanījusies veikli izdarīt arī darbā. Jaunieti atbalstot ģimene, kaut arī māte reiz pajokojusi – nu vairs nevarot būt droša, vai jau nav kļuvusi par vecmāmiņu. «Otrajā reizē klīnikas istabā trāpījos kopā ar sievieti, kurai bija nesen transplantēta apaugļota olšūna, un vēl vienu, kurai bija pirmsdzemdību apskate. Māsiņas, ārsti, viss medicīniskais personāls bija tik laipni, smaidīgi, laimīgāki par mums trijām,» smejas Marita, «tos stāstus nevar noklausīties bez prieka asarām. Tas vien atsver visas netīkamās sajūtas vai atteikšanos no nakts ballītēm, kamēr rit process, un nauda arī noder. Ja dakteri ļaus, olšūnas ziedošu vēl kādu reizi, kamēr esmu jauna un par saviem bērniem nedomāju.»

Dalās ar ģenētisko materiālu
Ginekoloģe Inesa Avotiņa, kura praktizē Iecavā un Bauskā, vērtē: «Esmu ļoti skeptiska par olšūnu ziedošanu. Pirms pieņemt tik nopietnu lēmumu, sievietei jāapzinās, ka viņa dalās ar savu ģenētisko materiālu, ar savām hromosomām. No ziedotās olšūnas izaugs dzīvs cilvēks, kas būs viņas bioloģiskais pēcnācējs. Ja olšūna tiks izmantota mūsu mazajā Latvijā, iespējami nejauši incesti.»
Dakteres Avotiņas ieskatā, procedūra nemaz nav tik nekaitīga. «Ar hormonālo terapiju stimulē olšūnas, lai varētu vienā reizē paņemt vairākas. Olnīcas punkcija notiek vispārējā narkozē, un tiek paņemtas visas nobriedušās olšūnas – līdz pat 20 – 30. Katrai medikamentozai terapijai var būt komplikācijas, kaut ne bieži. Taču viena no nopietnākajām ir olnīcas hiperstimulācijas sindroms, kad orgāns daudzkārtīgi palielinās, ir stipras sāpes, šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā un plaušās, paaugstināts trombožu risks. Tad sieviete nekavējoties jāārstē slimnīcā. Manā praksē bija viens tāds ļoti smags gadījums, pacienti ārstējām pat reanimācijas nodaļā,» atklāj ginekoloģe.
I. Avotiņa pati neieteiktu sievietei pakļaut sevi olšūnas nodošanas procedūrai, tomēr, ja tā notikusi bez komplikācijām, donorei iespēja nākotnē kļūt par māti ir līdzvērtīga citām. «Neauglības ārstēšanas klīnikās ir ģimenes, kam tā ir pēdējā iespēja kļūt par laimīgiem vecākiem,» piekrīt mediķe.

Augstākā cēlsirdība
Reproduktīvās medicīnas centra «Embrions» vadītājs Gints Treijs internetā publicētā komentārā atzīst, ka vēlētos mainīt attieksmi pret olšūnu ziedošanu, jo tā ir «augstākās cēlsirdības un cilvēciskās empātijas pierādījums». Pēc daktera paustā, no ārpusķermeņa apaugļošanas procedūrām apmēram 5 % gadījumu jāizmanto donoru olšūnas, un Latvijā neauglīgo pāru skaits ir daudz lielāks nekā to sieviešu skaits, kuras izvēlas ziedot savas dzimumšūnas.
Ārsts skaidro, ka ikviena vesela sieviete dzimumbriedumu sasniedz ar pusmiljonu olšūnu un no pirmās menstruācijas līdz pēdējai no olnīcām cikliski izdalās ap 500 pilnībā nobriedušu un apaugļoties spējīgu olšūnu. «Olnīcas ir tas orgāns, kurš no visiem dzīves laikā tiek izmantots vismazāk racionāli: tikai 1 %, atlikušie 99 % iespēju netiek likti lietā. Piedaloties olšūnu donoru programmā, sieviete papildus iztērē 15 –30 olšūnas, kas tik un tā ietu bojā. Ziedošana vairāk ir psiholoģisks akts,» raksta G. Treijs, prognozējot, ka nākotnē ar biotehnoloģiju palīdzību varēs olšūnas izveidot no cilmes šūnām.
Ārsta praksē olnīcu hiperstimulācijas sindroms novērots 1% gadījumu, turklāt sāpes vēdera lejasdaļā un citas sūdzības parasti izzūdot, sākoties menstruācijām. «Pēc mūsu valsts likumdošanas, katra donore var palīdzēt piedzimt ne vairāk kā trim mazuļiem. Tas var notikt vienā un tajā pašā vai arī dažādās ģimenēs,» skaidro G. Treijs. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vērtīgāko dāvanu pasniegt nav viegli

Kategorijas