Galvenie iemesli - vecāku alkoholisms un sociālie apstākļi

2015. gada 17. aprīlis 00:00

354

Ikviens bērns ir liela vērtība, kas vecāku rokās nodota uz zināmu laiku, lai mēs par viņu rūpētos, gādātu, izglītotu, audzinātu un pēc tam palaistu savā dzīvē plašajā pasaulē. Diemžēl starp mums ir arī sociālā riska ģimenes, kurās netiek nodrošināta bērna attīstībai labvēlīga vide, tostarp emocionālās vajadzības, netiek apmierinātas bērna pamatvajadzības, nemaz nerunājot par vardarbību pret bērniem. Atbildīgo dienestu speciālistu mūsu novados, kuru redzeslokā ir šādas ģimenes, atzīst, ka to ir diezgan daudz un problēmas tajās ar gadiem kļūst komplicētākas.

Uzskaitē bija 122 lietas
Alūksnes novada Sociālajā dienestā pērn decembrī uzskaitē bija 122 lietas par ģimenēm ar bērniem, kurās ir problēmas ar aprūpi un audzināšanu – salīdzinoši ar citiem gadiem tas ir nedaudz vairāk. “Visvairāk šādu ģimeņu ir Alūksnē – pērn decembrī bija 50. Visos pagastos ir šādas ģimenes, vairāk Alsviķos un Mālupē. Mums ir gan obligātie klienti – ģimenes, kurās šādas problēmas jārisina pēc bāriņtiesas ieteikuma, gan brīvprātīgie – ģimenes, kas pašas vēršas pēc palīdzības. Bet nav tā, ka visos gadījumos vecāki slikti izturas pret bērniem ļaunprātīgi – ir vecāki, kuri vienkārši nemāk rūpēties par bērniem, jo viņiem pašiem bērnībā nav bijusi pozitīva, ģimeniska vide, trūkst dažādu prasmju, informācijas,” skaidro Alūksnes novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Vija Vārtukapteine.
Alūksnes novada Sociālā dienesta sociālais darbinieks darbam ar ģimeni un bērniem Ginta Brakovska atzīst – risināmo problēmu loks ir plašs: nenodrošinātas pamatvajadzības bērniem, vardarbība, neattaisnoti stundu kavējumi, alkoholisms un citas. Pērn 25 Alūksnes novada bērni, kuru vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības, saņēma pakalpojumu audžuģimenēs. “Visbiežāk tās ir ģimenes, kurās aug 2-3 bērni. Attiecībā pret mazākajiem bērniem visbiežāk ir vecāku nolaidība, nepietiekama aprūpe, savukārt lielākajiem ir uzvedības problēmas, skolas neattaisnota kavēšana. Aptuveni pusē gadījumu iemesls ir vecāku alkoholisms, pozitīvās pieredzes trūkums, sociālie apstākļi – izglītības trūkums, nav darba. Visvairāk sirds sāp, kad ieraugi zīdaini, mazgadīgu bērnu, kura vecāki ir piedzērušies, savu bērnu neaprūpē un atstājuši pilnīgi bezpalīdzīgā situācijā... Savukārt ģimenes, kurās situācija ir uzlabojusies, tāpat uzmanām no attāluma, lai situācija atkal nepasliktinātos,” raksturo G.Brakovska. V.Vārtukapteine norāda – ir arī pozitīvie piemēri, kad pēc visu institūciju ieguldītā darba situācija uzlabojas. “Pozitīvs gadījums ir arī tas, kad veiktie pasākumi nodrošina to, lai bērns beigās tomēr netiek izņemts no ģimenes,” saka V.Vārtukapteine.

Skaitliski gadījumu ir mazāk
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore Inese Paringa vērtē – salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, situācija Alūksnes un Apes novados ir nedaudz uzlabojusies. “Par vecāku aprūpes pienākumu nepildīšanu 2010.gadā sastādīts 61 administratīvā pārkāpuma protokols, 2011. - 46, 2012. – 42, 2013. – 28, 2014. - 25. Protams, nevaram apgalvot, ka šie skaitļi atspoguļo reālo situāciju – noteikti paliek kāds procents neatklāto gadījumu. Samazinājies arī nepilngadīgo personu pārkāpumu skaits - 2011.gadā ir sastādīti 66 administratīvā pārkāpuma protokoli par alkoholisko dzērienu lietošanu vai atrašanos alkohola reibumā sabiedriskā vietā, vecākiem - 46 protokoli, 2014.gadā nepilngadīgajiem - 34 protokoli. Domāju, tas ir visu iesaistīto institūciju savstarpējās sadarbības rezultāts,” saka I.Paringa.
G.Brakovska piebilst – Sociālajā dienestā ir darbinieks, kurš strādā ar personām, kam ir atkarību problēmas, vecāki tiek iesaistīti atbalsta grupās, kas arī veicina šādu gadījumu samazināšanos. Tiesa, to var skaidrot arī ar to, ka novados ir samazinājies iedzīvotāju un arī bērnu skaits. I.Paringa norāda – lielā daļā ģimeņu, kur bijušas šādas problēmas, tas pats turpinās arī nākamajās paaudzēs.
“Ir arī gadījumi, kad konstatēta vecāku fiziska un emocionāla vardarbība pret saviem bērniem. 2011.gadā valsts policijā par to sastādīts 1 protokols, 2012.gadā – 6, 2013.gadā – 7, 2014.gadā – 4. Policijas redzeslokā ir arī vecāki, kuri līdz 7 gadu vecumam bērnus atstājuši bez uzraudzības: 2011.gadā bija 1 šāds gadījums, 2012.gadā – 5, 2013.gadā – 1, 2014.gadā – 4. Agrāk šādu gadījumu bija krietni vairāk, kā rezultātā bērni no ģimenēm tika izņemti un nodoti radiniekiem, ievietoti slimnīcā vai aprūpes iestādē,” saka I.Paringa.

Izglīto un motivē ārstēties
Sociālā dienesta pienākums ir sniegt pakalpojumus un organizēt to sniegšanu ģimenēm ar bērniem, kurās ir nelabvēlīgi apstākļi bērna attīstībai. Vecāki apmeklē konsultācijas, pieejama sociālā rehabilitācija bērnam, kurš cietis no vardarbības. Vecākiem rīko atbalsta grupu nodarbības, kurās speciālisti izglīto par bērnu emocionālo audzināšanu un citu, pieejamas psihologa konsultācijas.
“Alūksnes evaņģēliski luteriskajā draudzē ir iespēja apmeklēt atbalsta grupu “Īsta brīvība” personām, kam ir atkarības problēmas. Sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru personas, kas reģistrētas kā bezdarbnieki, motivē ārstēties no alkoholisma Minesotas programmā un palīdzam nokļūt uz Rīgu. Pērn tādas bija 16 personas. Bet nevar būt tā, ka persona visu mūžu saņem Sociālā dienesta palīdzību – jāpienāk brīdim, kad viņš pats tiek ar sevi galā,” saka V.Vārtukapteine. Viņa ierosina, ka pašvaldībai būtu jārada novadā vieta, piemēram, dienas centrs, kur bērni pēc skolas varētu uzturēties, pildīt mājasdarbus, paēst launagu, spēlēt spēles un citādi lietderīgi pavadīt laiku piemērotā vidē, kur viņus uzraudzītu viens darbinieks. “Tā viņiem būtu pozitīva pieredze un, iespējams, pārrautu paaudžu modeli par nepareizu dzīvesveidu,” viņa uzskata. I.Paringa piebilst – tas ir diskutējams jautājums, lai sabiedrība šo vecāku vietā beigās neizdarītu visu to, kas jādara viņiem.

Ir pienākums ziņot
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu katrai personai ir pienākums ziņot policijai vai citai kompetentai iestādei par vardarbību vai citu pret bērnu vērstu noziedzīgu nodarījumu ne vēlāk kā tajā pašā dienā. Par neziņošanu personas saucamas pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā. “Diennakti nestrādā ne Sociālais dienests, ne bāriņtiesa, tādēļ vispirms jāziņo policijai, kas noskaidro lietas apstākļus un sazinās ar bāriņtiesu vai citiem attiecīgiem dienestiem,” saka V.Vārtukapteine. I.Paringa secina, ka diemžēl sabiedrība ir diezgan vienaldzīga. “Cilvēkus neinteresē, kas notiek kaimiņos. Maz ziņo par šādiem gadījumiem. Paldies tiem, kuri nepaliek vienaldzīgi, jo visi ziņojumi tiek pārbaudīti un ir atklāti pārkāpumi. Bet anonīma vēstule vai ieraksts internetā nav nopietns ziņojums,” saka I.Paringa.
V.Vārtukapteine uzsver – ja ziņotājs nevēlas nosaukt savu vārdu, to pieņem kā anonīmu zvanu. “Sociālajam dienestam nav tādu pilnvaru, lai par katru gadījumu ietu ģimenes dzīvesvietā apsekot situāciju – jābūt pamatotam iemeslam: mūs informē kāda iestāde, persona, nāk paši vecāki. Mēs ejam, lai palīdzētu, nevis uzreiz sodītu. Protams, ne vienmēr iedzīvotāju ziņotais apstiprinās, jo cilvēki ir dažādi, tāpat kā ziņošanas mērķis,” saka V.Vārtukapteine. Sociālās darbinieces rosina novada pirmsskolas izglītības iestāžu personālu vienmēr informēt par šādiem gadījumiem Sociālo dienestu. “Bērnudārzs ir pirmā sabiedriskā vieta, kur šādas problēmas ierauga – ja tās novērš pirmsākumā, tad bērnam turpmāk ir pilnvērtīgāka dzīve. Bērnudārzā redz, kā bērns ir mājās aprūpēts, vai ievērota personīgā higiēna, vai nav zilumu, vai vecāki nenāk pakaļ bērnam, būdami alkohola reibumā. Ja bērnu atstāj nelabvēlīgos apstākļos līdz 12-14 gadu vecumam, tas atstāj lielu negatīvu ietekmi viņa turpmākajai dzīvei, jo tad sākas arī pusaudžiem raksturīgās problēmas,” saka V.Vārtukapteine.

Problēmas - komplicētākas
Apes novada Sociālā dienesta vadītāja Maija Kārkliņa secina, ka šādu ģimeņu skaits samazinās, bet problēmas ar gadiem kļūst komplicētākas. Ģimenēs nereti valda depresija, vienaldzība, alkoholisms, pieaug vardarbības risks, ir bezdarbs, zems izglītības līmenis, atkarības (alkoholisms, azartspēles), garīgo vērtību trūkums, maza emocionālā saskarsme ar bērniem, trūkums, nav pastāvīga mājokļa, ģimenes krīze – ģimenes locekļa zaudējums, bērna piedzimšana morāli nenobriedušiem, slimība un citi faktori. “Neredzot risinājumu bezcerībai un pakļaujoties dažādu ārējo faktoru ietekmei, ģimene nereti izvēlas destruktīvu ceļu, kas atstāj graujošas sekas. Nevienlīdzīgais sociālais stāvoklis sabiedrībā nereti veicina šo ģimeņu un bērnu sociālās izslēgtības risku sabiedrībā: bērnu sociālo izolāciju izglītības iestādēs un līdz ar to traucējumus bērnu garīgajā un fiziskajā attīstībā. Lielai daļai bērnu šajās ģimenēs netiek nodrošināta pietiekama aprūpe, pilnvērtīgs uzturs, bērni dzīvo nelabvēlīgā sociālā vidē, kas robežojas ar vardarbību,” raksturo M.Kārkliņa.
Apes novadā 17 ģimenēm nepieciešama pastiprināta uzmanība. “Katras ģimenes problēmas ir atšķirīgas, un nevar sniegt tipisku sociālā riska ģimenes portretu. Ir gan jaunās ģimenes, kur partneriem nav izglītības, darba un ienākumu, bet ir mazi bērni. Ir ģimenes, kurās nerūpējas par saviem bērniem, kam pamatā ir nomāktība, neticība pārmaiņu iespējām. Novērojama morāles un dzīves vērtību izzušana. Nedrošība par sevi un rītdienu. Zema pašapziņa. Attiecību krīzes, tostarp paaudzēm ģimenē,” saka M.Kārkliņa.

Atbalsta grupa – arī pagastā
Novērtējot vajadzības, sociālie darbinieki ir konstatējuši, ka šīm ģimenēm ir nepieciešams psihosociāls atbalsts, arī praktiska palīdzība dažādu sociālo prasmju apguvē. “Īpaši nepieciešama ir izglītošana bērna attīstībā un audzināšanā, palīdzība savstarpējo attiecību uzlabošanā un veidošanā. Daļai ģimeņu nepieciešams materiālais atbalsts pamatvajadzību nodrošināšanai, gan arī nevalstisko organizāciju piesaiste gadījumos, kad risināmas ārkārtas situācijas. Nerisinot šīs problēmas vai nepiedāvājot atbilstošus pakalpojumus, bērniem pastāv risks nonākt ārpusģimenes aprūpē. Mūsu novada sociālā riska ģimenēm ir pieejamas konsultācijas pie sociālā darbinieka, psihologa. Kopš 2011.gada darbojas sociālā atbalsta grupas, kopš 2013.gada tās darbojas katrā pagastā. Programmu īstenošanai finanses tiek piesaistītas caur projektiem un vajadzības gadījumā izmantots pašvaldības finansējums,” stāsta M.Kārkliņa. Ja cilvēkiem ir pamatotas aizdomas par pamatvajadzību nenodrošināšanu bērniem, vardarbību, noteikti jādara tas zināms sociālajam darbiniekam, bāriņtiesai vai policijai. “Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, vēlams sākotnēji par savām aizdomām informēt minētos darbiniekus un neapspriest šos gadījumus draugu lokā, lai informācija, kamēr nav apstiprinājusies, neizietu “tautā”. Cilvēki labprāt dalās ar informāciju, bet bieži vēlas būt anonīmi,” viņa saka.

Atbildīgs ir katrs pats
M.Kārkliņa uzskata, ka nekas nemainīsies, kamēr katrs nesapratīs, ka par savu dzīvi, rīcību, bērniem atbildīgs ir viņš pats. “Ne jau skolai vajag, lai viņa bērni būtu izglītoti, ne jau sociālajam dienestam vajag, lai ģimenē būtu miers, labklājība un izaugsme, ne jau bāriņtiesai gribas piepildīt audžuģimenes un bērnu sociālās aprūpes centrus. Institūciju un iestāžu piedāvātie pakalpojumi ir resursi, ko var mērķtiecīgi izmantot savas sociālās situācijas uzlabošanai. Mums kopā jāpopularizē ģimene kā vērtība un jārada visi apstākļi, lai tā veidojas un attīstās sociāli labvēlīgā vidē ne tikai vārdos, bet arī darbos,” saka M.Kārkliņa.
Apes novada Sociālais dienests sadarbībā ar Svētā Mateja Apes evaņģēliski luterisko draudzi Ģimeņu dienā veidoja pēcpusdienu ģimenēm. “Dziesmas, rotaļas, atrakcijas, radošās darbnīcas un kopā būšana parādīja, cik svarīgas bērniem ir aktivitātes kopā ar vecākiem. Šis ir viens no piemēriem, kā mēs visi kopā varam ar idejām, iniciatīvu un labo gribu veicināt labestību, sirsnību, draudzību. Redzot pozitīvu rezultātu iniciatīvai, šogad pašvaldība atvēlējusi budžetā līdzekļus idejas turpināšanai,” priecājas M.Kārkliņa.

Nevar - “kā gribu, tā daru”
Alūksnes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Inga Ozoliņa atzīst – fakts, ka bērna dzīvība, veselība, izglītība, emocionālais stāvoklis vienai daļai vecāku vairs nav vērtība, ir satraucošs. “Bieži izskan attieksme: mans bērns - kā gribu, tā daru! Taču vecāka aizgādības tiesības, vispirms, ietver aprūpes pienākumu, ar aprūpi saprotot viņa uzturēšanu: ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu, viņa izglītošanu un audzināšanu. Bērna šķiršana no ģimenes ir galējs lēmums, kad visi tābrīža ģimenes resursi ir izsmelti un faktiskā situācija ir tāda, ka vienam vai abiem vecākiem vairs nevar uzticēt rūpes par bērniem. Tad bāriņtiesa lemj par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam. Ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē vai citādi atklājas, ka bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, kā arī tad, ja turpmākā atrašanās ģimenē var apdraudēt viņa veselību vai dzīvību, bāriņtiesas priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem,” stāsta I.Ozoliņa.

Atsakās no zīdaiņiem
Ja aizgādības tiesības tiek pārtrauktas vienam no vecākiem, par bērnu turpina rūpēties otrs. Ja abiem vecākiem - bērnam tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe, vispirms meklējot aizbildni. Ja neviens nav ar mieru uzņemties aizbildņa pienākumus, bērns tiek ievietots audžuģimenē. Ja neatrodas arī tā, tad bērnu uz laiku var ievietot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, taču bāriņtiesa turpina meklēt iespēju nodrošināt aprūpi ģimeniskā vidē.
“Bāriņtiesai ir pienākums atkārtoti izvērtēt situāciju, un, ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, tā lemj par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ. Jā, ir arī gadījumi, kad aizgādības tiesību pārtraukšana ir kā lūzuma punkts - vecāks saprot, ka kaut kas jāmaina, bet tā rīkojas tie, kam bērns ir vērtība, ko viņi nevēlas pazaudēt. Diemžēl ir gadījumi, kad nākas pārtraukt aizgādības tiesības vecākam atkārtoti par bērniem, kuri dzimuši vēlāk. Reti, bet tomēr ir arī Alūksnes novadā gadījumi, kad mātes atsakās no zīdaiņiem jau dzemdību nodaļā, tēvs parasti šiem bērniem nav zināms, taču, par laimi, jaundzimušajiem gandrīz vienmēr ātri atrodas adoptētāji,” saka I.Ozoliņa.

Jābūt atsaucīgākiem
I.Ozoliņa uzsver, ka 2013.gadā Alūksnes novadā 13 vecākiem pirmreizēji pārtrauktas bērna aizgādības tiesības, 2 gadījumos ar vienpersonisko lēmumu. 9 vecākiem aizgādības tiesības netika atjaunotas, atkārtoti pārvērtējot apstākļus. Bijuši 2 lēmumi par aizgādības tiesību atjaunošanu. Bāriņtiesa cēlusi 3 prasības tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu. “2014.gadā 11 vecākiem pārtrauktas bērna aizgādības tiesības, 6 gadījumos ar vienpersonisko lēmumu, kas nozīmē, ka situācijas tiešām ir bijušas dramatiskas. 13 vecākiem aizgādības tiesības netika atjaunotas, atkārtoti pārvērtējot apstākļus. 5 vecākiem pārtrauktās aizgādības tiesības atjaunoja. Celtas 10 prasības tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu,” saka I.Ozoliņa.
Apes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Dace Silauniece norāda, ka Apes novada Sociālo dienestu bāriņtiesa 2013.gadā informējusi par 4 ģimenēm ar sešiem bērniem, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana, arī 2014.gadā tādas bijušas 4 ģimenes, bet ar pieciem bērniem. “Aizgādības tiesības 2013.gadā Apes novadā pārtrauktas 6 vecākiem par deviņiem bērniem, 2014.gadā 4 vecākiem ar diviem bērniem. Šogad no ģimenēm izņemti seši bērni, divi ir aizbildnībā,” saka D.Silauniece. Apes novadā cilvēki aktīvi ziņo atbildīgajām iestādēm par gadījumiem, kad tiek pārkāptas bērnu tiesības. “Tiesa, bāriņtiesa ir vairākkārt saskārusies arī ar nesapratni, palīdzības nesniegšanu un neatbalstīšanu, ar citu personu un ģimeņu nosodīšanu un pat apmelošanu. Kopumā visai sabiedrībai jābūt atsaucīgākai, radiem jāatbalsta savi tuvinieki un jāpalīdz, lai veicinātu labvēlīgu vidi bērnu attīstībai,” saka D.Silauniece. ◆

Pieredze

◆ Pirms pusotras nedēļas “Alūksnes Ziņu” portālā “aluksniesiem.lv” kāds vai kāda, nosaucot konkrētu adresi un personu Alūksnē, uzsāka forumu par to, ka šajā adresē tiekot lietots alkohols, netiek pieskatīti bērni, pat dodot deviņgadīgai meitenei alkoholu. Reaģējot uz izskanējušo informāciju, norādītajā adresē situāciju apsekoja Alūksnes novada pašvaldības policija un bāriņtiesa, paustajai informācijai negūstot apstiprinājumu. Pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons norāda, ka celt neslavu publiskajā telpā nedrīkst - par to personu var saukt pie atbildības! “Par šādiem gadījumiem ir jāinformē kompetentās iestādes, lai situāciju novērstu, nevis šādi tā jāaktualizē, radot cilvēkiem liekas problēmas,” uzsver A.Tomsons.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Galvenie iemesli - vecāku alkoholisms un sociālie apstākļi

Kategorijas