Dzīvnieku māja "Astes un Ūsas": noķer - sterilizē - atlaiž

2015. gada 3. maijs 07:00

1182

Ne visi kaķu saimnieki zina, ka tad, ja ļaujat savam kaķim iet brīvā vaļā, tam ir jābūt vakcinētam un kastrētam vai sterilizētam. To nosaka gan Ministru kabineta, gan Alūksnes novada pašvaldības saistošie noteikumi. Novada pašvaldības noteikumi paredz, ka kaķim obligāti jābūt arī siksniņai. Ja tās nav, var rasties problēmas ar kaķu notveršanu un nogādāšanu patversmē pat tad, ja kaķim ir saimnieki. Šādi noteikumi pastāv jau kopš 2006.gada.

Saimniekam kaķis ir jāvakcinē
Ministru kabineta labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai nosaka, ka kaķis, kurš ir vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā, ja kaķis ir sterilizēts.

Biedrības “Astes un Ūsas” valdes priekšsēdētājs Modris Briedis informē, ka kopš patversmes darbības sākuma 2011.gadā ir veiktas četras sterilizācijas akcijas un šoruden varētu notikt arī nākamā. Viņš aicina visus kaķu saimniekus sekot līdzi informācijai masu saziņas līdzekļos, kā arī sociālajos tīklos, lai nerastos pārpratumi, kuri līdz šim dažreiz ir gadījušies.

“Sterilizācijas programma “Noķer - sterilizē - atlaiž” norit sadarbībā ar patversmi “Dzīvnieku draugs”, kura atrodas Rīgā. Kaķi tiek vesti uz šo klīniku un sterilizēti vai kastrēti tur. Šogad šādu kaķu no Alūksnes bijis piecpadsmit. Projekta laikā kastrētajiem un sterilizētajiem bezsaimnieku kaķiem tiek amputēts kreisās auss galiņš, lai tos varētu atšķirt no citiem kaķiem un pasargāt no atkārtotas notveršanas un vešanas uz sterilzāciju. Auss galiņš kaķim tiek amputēts narkozē. Sterilizācijai ķer klaiņojošus vai bezmāju kaķus, bet, ja kaķim nav siksniņas, tad nevar zināt, vai šim kaķim ir saimnieks,” uzsver M.Briedis.

Dzīvnieku mājas “Astes un Ūsas” atbildīgā par dzīvnieku adopcijas jautājumiem Elīna Dambe atzīst, ka ir bijuši gadījumi, kad tiek notverti arī kaķi, kuriem ir saimnieki, taču pirms kaķu sterilizācijas to fotogrāfijas tiek izliktas sociālajos tīklos, lai tad, ja kaķim ir saimnieks, tas varētu to paņemt atpakaļ.

“Likums tik un tā nosaka, ka saimniekam kaķis ir jāvakcinē un jāsterilizē, ja viņš tam ļauj brīvi uzturēties ārā. Ja esam notvēruši kādu kaķi, kuram, izrādās, ir saimnieks, par kaķa atdošanu tiek parakstīta atgriešanas vienošanās, kurā ir noteikts, ka kaķa saimniekam jādodas uz klīniku veikt likumā noteiktās procedūras,” informē E.Dambe.

Viņa uzsver, ka šīs procedūras nav domātas tam, lai veterinārās klīnikas nopelnītu, bet gan tāpēc, lai pašu saimnieku vide būtu droša un neveidotos pārāk liela bezsaimnieku kaķu populācija.

Ja nav siksniņas - ir tiesības notvert
“Ir saimnieki, kuri saka, ka mums nav tiesību teikt, ko ar viņa kaķi darīt, bet šos likumus neesam izdomājuši mēs. Tie ir radīti arī pašiem cilvēkiem,” uzsver E.Dambe.

M.Briedis stāsta, ka ir gadījumi, kad cilvēki ir saprotoši, taču ir reizes, kad daži kaķu saimnieki ir dusmīgi, ka viņu kaķis ticis notverts. Ja izliktajā sprostā ir nokļuvis kaķis bez siksniņas un identifikācijas zīmes, ka viņs ir kastrēts vai sterilizēts, kaķi likumīgi var vest veikt šīs procedūras.

“Protams, ir saimnieki, kas izsaka pretenzijas, ka kaķi nevakcinēs un nesterilizēs, jo tas neesot vajadzīgs. Mēs nevaram pateikt pēc kaķa sejas, vai viņam ir saimnieks. Ja kaķim nav siksniņas, mums ir visas tiesības viņu notvert, ja kāds par kaķi ir ziņojis, vai arī sterilizācijas programmā,” teic M.Briedis.

Ja kaķim ir siksniņa, kaķis netiks vests un sterilizēts, lai gan M.Briedis uzsver, ka arī šajos gadījumos kaķis tomēr būtu jāpārbauda, vai viņš ir vakcinēts un sterilizēts vai kastrēts. Katram kaķu saimniekam būtu jāzina noteikumi un tie jāievēro. Ja kaķis nav sterilizēts un vakcinēts, saimniekam tik un tā būtu jādodas uz klīniku vekt šīs procedūras.

Kaķi gados pārsvarā netiek adoptēti
E.Dambe uzsver, ka bezsaimnieku kaķis, kurš ir vakcinēts un kastrēts vai sterilizēts, nav bīstams sabiedrībai. Piemēram, trakumsērga ir bīstama arī cilvēkiem. E.Dambe informē, ka trakumsērgai simptomi neparādās uzreiz pēc inficēšanās.

“Ar trakumsērgu slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki. To nav iespējams ārstēt, un tā vienmēr beidzas ar nāvi. Arī šīs slimības laboratorisku diagnostiku dzīvam dzīvniekam vai cilvēkam nav iespējams veikt, jo izmeklējamo paraugu ņem no galvas smadzenēm. Pēdējais cilvēks Latvijā no trakumsērgas mira 2003.gadā, bet pēdējais saslimšanas gadījums Latvijas teritorijā dzīvojošam dzīvniekam konstatēts 2012.gadā,” informē E.Dambe. Vakcīna pret trakumsērgu nav dārga un atrisina daudzas problēmas gan kaķiem, gan viņu saimniekiem, un pasargā nākotnē no ļoti negatīvām sekām.

“Nereti mums jautā, kāpēc sterilizētos kaķus atlaiž, nevis patur tos patversmē, bet kaķi patversmē ir stresa stāvoklī. Mēs tos arī neatlaižam uzreiz pēc sterilizācijas, bet gan palaižam pēc tam, kad viņi ir atguvušies no operācijas,” informē E.Dambe. M.Briedis atzīst, ka tie kaķi, kuri atrodas patversmē un ir gados, pārsvarā nemaz netiek adoptēti. Gribētos, lai adoptē arī šos kaķus, taču nereti cilvēki vēlas adoptēt tieši mazus kaķēnus.

Skaits ir samazinājies
“Nenogalinot nevienu kaķi, bet, sterilizējot bezsaimnieku kaķus un palaižot tos atpakaļ, to skaits ir samazinājies. Kāds no kaķiem nonāk arī kādās mājās. Cilvēki ir redzējuši pagalmā kaķi ar nogriezto auss galiņu un zina, ka šis kaķis ir gan vakcinēts pret trakumsērgu, gan sterilizēts,” stāsta M.Briedis.

Dzīvnieku draugu fonda informatīvajā bukletā uzsvērts, ka ielas kaķu masveida iznīcināšana vai pārvietošana uz citu vietu ir dārga un neefektīva metode. Tā rada tā dēvēto “vakuuma efektu” - atbrīvotajā teritorijā drīz vien ievācas jauni kaķi un vairošanās un skaita pieauguma cikls sākas no jauna. Vienīgais humānais veids, kā samazināt klaiņojošo kaķu skaitu un uzlabot viņu dzīves kvalitāti, ir ieviestā programma “Noķer - sterilizē - atlaiž”, kā arī iespēja sarūpēt kaķiem drošu pajumti – kaķu mājiņu, izolētu telpu pagrabā, šķūnīti vai tamlīdzīgi, kur kaķi var uzturēties, netraucējot apkārtējiem iedzīvotājiem. Sterilizētu bezsaimnieku kaķu uzturēšana ir pieļaujama arī dzīvokļu māju koplietojamās telpās vai tām pieguļošajās teritorijās, ja saņemta koplietošanas telpu īpašnieku vairākuma apsaimniekotāju rakstiska piekrišana.

Aicina uzņēmējus būt atsaucīgiem
M.Briedis izsaka pateicību biedrībai “Latvietis”, no kuras ar Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka Aivara Fomina starpniecību dzīvnieku mājā nu ir arī stacionārais dators dažādu darba funkciju veikšanai. Viņš ir pateicīgs arī citiem palīgiem par atbalstu: SIA “Verners un draugi”, SIA “4Plus”, SIA “Valdis”, SIA “Labākie draugi”, zemnieku saimniecībai “Priedkalni”, zooveikalam lielveikalā “Maxima” Pils ielā un citiem. M.Briedis izaka lielu pateicību arī privātpersonām, kuras palīdz arī anonīmi uzlabot dzīvnieku mājas darbību. Viņš aicina iesaistīties Lielajā talkā, kura notiks 25.aprīlī, un palīdzēt dzīvnieku mājas teritorijas uzkopšanā. “Pulcēsimies pulksten 10.00, un aicinu paņemt līdzi kādu darbarīku. Lielajā talkā piedalāmies jau ceturto gadu, un arī šoreiz kopā ar talciniekiem tiks vārīta zupa,” teic M.Briedis.

Uzziņai
* Ministru kabineta labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai kaķu saimniekiem nosaka:

ja kaķi tur slēgtā telpā, tam jānodrošina kaķa tualete, kontaktēšanās ar cilvēkiem vismaz reizi divās dienās un uzturēšanās platība, kas nav mazāka par pieciem kvadrātmetriem, ja kaķis ir vecāks par sešiem mēnešiem.

* Tiem, kuri vēlas sniegt palīdzību dzīvnieku mājas “Astes un Ūsas” darbībai: ziedojumu konts: SEB banka LV74UNLA0050020042047
(reģ.nr.40008179114).

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dzīvnieku māja "Astes un Ūsas": noķer - sterilizē - atlaiž

Kategorijas