Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Pieļauj bezatbildīgu attieksmi

Mārīte Dzene
Laikraksta arhīvs

2015. gada 24. aprīlis 00:00

2324

Alūksnietis Valdis Mieriņš atsūtīja redakcijai fotogrāfijas. Tās liecina, ka valsts nozīmes kultūras pieminekļa – mauzoleja glābšanas darbiem - pamatu stiprināšanai, virsmu tīrīšanai un mūra šuvju aizpildīšanai  - izlietotais finansējums ir izlietots bezatbildīgi. Arī portālā “aluksniesiem.lv” par šo tēmu diskutē.

Uztic SIA “Alūksnes nami”
Pagājušā gada nogalē SIA “Alūksnes nami”, kam nav licences arhitektūras pieminekļu restaurācijai, Alūksnes muižas parkā veica mauzoleja atjaunošanas darbus. “Mauzoleja akmens mūra pamatnes šuves tika aizsmērētas ar javu, kuras sastāvs acīmredzot ir neatbilstošs pieminekļos lietotajam. Pie tam javā ir izmantota grants ar sāls piejaukumu, tāpēc bija izveidojušies balti notecējumi. Turklāt visas aizpildītās šuves var izslaucīt ar slotu. Pamatnes konstruktīvā daļa vispār nav stiprināta, tāpēc turpinās mauzoleja deformācija, ko var redzēt pēc spraugu palielināšanās sienās. SIA “Alūksnes nami” par šo “restaurāciju” ir saņēmusi 7542 eiro. Uzskatu, ka tā ir valsts (mūsu visu) naudas izkrāpšana un būtu jāatmaksā Valsts kultūrkapitāla fondam un pašvaldības kasē amatpersonām, kas pasūtīja un uzraudzīja šī objekta atjaunošanu,” secina alūksniete Silvija Ludviga. Pasūtītājs – Alūksnes muzeja direktore Mairita Oldere, izpildītājs – SIA “Alūksnes nami” valdes loceklis Armands Musts, autoruzraugs – arhitekts Laimonis Šmits.

Brīdina par apšaubāmu
rezultātu
L.Šmits jau pērn brīdināja pašvaldību, ka darba rezultāts nebūs labs. Tieši apšaubāmas kvalitātes dēļ mauzoleja glābšanas darbi tika saistīti ar pamatu stiprināšanu, nevis ar restaurāciju. “To, protams, nevar uzskatīt par restaurāciju. Ka tiks izmantots neatbilstošs materiāls, to nevarējām zināt. Autoruzraudzība nevar to pārbaudīt, jo tā nav objektā katru dienu,” saka L.Šmits. Viņš pirms nedēļas bija Alūksnē un secināja, ka šuvju aizpildīšanai ir lietots “kaut kāds dīvains materiāls” ar lielu sāls daudzumu, kāds nekādā gadījumā nav pieļaujams. Turklāt java ir tāda, ka tā jūk. “Kopā ar pašvaldības būvinženieri Aivaru Sauso sastādījām aktu. Tagad visas šuves ir jāiztīra no drūpošās javas. Ir jānotīra akmens virsmas, uz kurām ir sāls kārta, kas bojā granītu. Pēc tam šuves ir jāaizpilda ar pareizu javu un pareizā veidā, nevis vienkārši aizsmērējot. Tam tomēr ir vajadzīgas zināšanas, tāpēc aicinu piesaistīt akmens restaurācijas amata meistaru,” komentē L.Šmits. 

Norāda uz būtiskām kļūdām
Pagājušā gada 24.oktobrī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģionālā nodaļa ir izsniegusi atzinumu par mauzoleja pamatu stiprināšanas darbu atbilstību inspekcijā saskaņotajiem risinājumiem. Tajā konstatēts, ka realizēts mauzoleja ēkas restaurācijas projekta sākumposms – attīrīta, pārmūrēta un konstruktīvi nostiprināta no apstrādātiem granīta blokiem veidotā celtnes cokoldaļa. “Šobrīd neapmierina mūra šuvju apstrāde: cokola platformas augšējā virsmā konstruktīvi nepamatoti izveidotas iedziļinātas šuves, radot iespēju tajās uzkrāties nokrišņu ūdenim, kas sasalstot bojās mūri. Tomēr šobrīd šuvju apstrāde klimatisko apstākļu dēļ vairs nav veicama, tādēļ līdz restaurācijas darbu atsākšanai nākamajā konservācijas sezonā uz cokola horizontālās virsmas saglabājams hidrolizējošs apklājums,” teikts inspekcijas atzinumā, ko sagatavojusi nodaļas vadītāja – galvenā valsts inspektore Ilze Liekniņa.

Labos par uzņēmuma
līdzekļiem
SIA “Alūksnes nami” valdes loceklis Armands Musts informē, ka mauzolejs ir būvniecības objekts, kuram ir garantija. “Uzņēmums garantijas laikā novērsīs radušās nepilnības par saviem līdzekļiem. Tās ir radušās ziemošanas procesā, jo objekts tika pabeigts vēlā rudenī, kad jau sāka salt. Tāpēc izmantotās tehnoloģijas ir dabūjušas salt. Materiāli, kuri pēc sala veido atslāņošanos, ir jānovāc un darbi jāveic no jauna. Tad objekts tiks atrādīts pašvaldībai,” skaidro A.Musts. Viņš neuzskata, ka notikušais būtu jāuzskata par traģēdiju. Šobrīd tiek uzsākti darbi, kas tiks pabeigti piemērotos laika apstākļos.
Alūksnes novada domes deputāte Jana Zilkalne pauž neizpratni, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir akceptējusi atļauju šos darbus veikt SIA “Alūksnes nami”, kam nav atbilstošu speciālistu. “Ja inspekcija atļāva, tad kādam šie darbi ir arī jāuzrauga. Ja tie nav izdarīti atbilstoši prasībām, tad par pieļautajām kļūdām ir jāmaksā, kā arī jānoskaidro, tieši kurš darba procesā nav izpildījis savus pienākumus vai bijis paviršs. Kurš ir atbildīgs par javas sastāvu? Kurš uzraudzīja? Kurš akceptēja ar savu parakstu, ka viss ir kārtībā? Tas lai arī atbild un sedz radušos zaudējumus, nevis to dara no pašvaldības uzņēmuma naudas,” uzsver J.Zilkalne. ◆

Fakti

◆ 2013.gadā Valsts kultūrkapitāla fonds piešķīra 1350 latu Alūksnes muzeja projektam par mauzoleja arhitektoniski māksliniecisko izpēti un restaurācijas metodikas izstrādāšanu, kas ir daļējs finansējums no prasītās summas – 2770 lati.

◆ 2014.gadā no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas kultūras pieminekļu izpētes konservācijas un restaurācijas programmas tika piešķirti 7000 eiro mauzoleja glābšanas darbiem – pamatu stiprināšanai, virsmu tīrīšanai un mūra šuvju aizpildīšanai. No Alūksnes pašvaldības šo darbu veikšanai saņemts līdzfinansējums 2430 eiro, tātad kopējā summa darbiem – 9430 eiro.

◆ 2014.gada 2.septembrī ar SIA “Alūksnes nami” ir parakstīts līgums par mauzoleja vispārējo būvdarbu veikšanu. 31.oktobrī parakstīts darbu pieņemšanas – nodošanas akts, ka nav iebildumu par izpildīto darbu kvalitāti.

Kategorijas

Kategorijas