Cienījamie Latvijas Republikas pilsoņi!

2015. gada 27. aprīlis 15:38

Aicinām apmeklēt Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa 25. gadadienai veltīto svinīgo sanāksmi 01.05.2015!

Šī gada 1. maijā plkst. 11.00, Lielajā Ģildē, Rīgā, Amatu ielā 6, ar Kultūras ministrijas atbalstu notiks Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa 25. gadadienai veltīta svinīgā sanāksme. No plkst. 10.00 demonstrēs Pilsoņu Kongresa videoarhīva materiālus. Svinīgās sanāksmes mērķis ir atsaukt atmiņā Pilsoņu Kongresa pamatprincipus un novērtēt, kā tie īstenojušies Latvijas un pasaules notikumu kontekstā.

Toreiz – 1990. gada 30. aprīlī un 1. maijā – uz pirmo sesiju pulcējās jaunievēlētie Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa delegāti. Pilsoņu kustība - Trešās atmodas vainagojums – bija aptvēris visus Latvijas sabiedrības slāņus. To aizsāka sabiedriskās organizācijas Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, „Helsinki-86“, Vides aizsardzības klubs, autonomā „Helsinki-86“ Rīgas nodaļa, Latvijas Tautas frontes Radikālā apvienība un atbalstīja arī daudzas Latvijas Tautas frontes nodaļas. Aktīvu atbalstu sniedza Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Tika reģistrēti vairāk kā 800 tūkstoši Latvijas Republikas pilsoņu un sarīkotas Pilsoņu Kongresa vēlēšanas, kurās piedalījās 679 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Lai gan daudzi no Pilsoņu Kongresa paustajiem nosacījumiem ietverti mūsdienu Latvijas valsts pamatos, tas līdz šim bijis gandrīz pilnīgi aizmirsts.

Piedaloties sanāksmē, apliecināsim, ka deviņdesmito gadu sākumā PSRS okupācijas apstākļos ievēlētās Latvijas valsts tiesiskās pārstāvības – Pilsoņu Kongresa– pamatnostādnes mūsu sirdīs un domās joprojām ir dzīvas. Ieeja sanāksmē brīva. Dalībnieku daudzuma apzināšanai un ielūgumu saņemšanai (uz vietas 1. maijā, Lielajā Ģildē) lūdzam pieteikties pa tālruni 29390529 Signei Poriterei vai rakstot uz e-pasta adresi: signe.poritere@gmail.com.

* * *

Ikviena tauta un valsts svin savas nozīmīgās jubilejas. Šajās reizēs mēs atskatāmies pagātnē, lai izvērtētu noieto ceļa posmu, godinātu cīnītājus un nospraustu mūsu mērķus nākamībai. 2001. gadā ar plašu kultūras programmu savu astoņsimtgadi svinēja Rīga. Vērienīgi 2013. gadā nosvinējām Latvijas Tautas frontes 25. jubileju, bet pagājušajā gadā – Baltijas ceļa 25. gadadienu. Jau iezīmējas Latvijas valsts simtgades svinību aprises 2018. gadā.

Šī gada pavasarī aprit 25 gadi kopš Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa pirmās sesijas. Līdz šim Pilsoņu Kongresa darbība ir gandrīz aizmirsta, tā vēsture nav pietiekami pētīta un apzināta. Pilsoņu Kongress maz pieminēts vēstures grāmatās, bet pieejamā informācija bieži vien neprecīza.

Trešās atmodas laikā, īstenojot tautas centienus atgūt neatkarīgu Latvijas valsti, sabiedriskās organizācijas Latvijas Cilvēktiesību aizstāvēšanas grupa „Helsinki-86“, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība, Vides aizsardzības klubs un Latvijas Tautas frontes Radikālā apvienība izveidoja Pilsoņu komiteju Pagaidu sakaru centru. Tam pamatā bija no Igaunijas pārņemtā iecere izveidot savas okupētās, bet joprojām de iure pastāvošās valsts tiesisku pārstāvību, balstoties uz tiesiskās pēctecības principiem. Ieceres īstenošanā iesaistījās visa tauta – visur Latvijā tika dibinātas vietējās pilsoņu komitejas, reģistrēti Latvijas Republikas pilsoņi. Pilsoņu Kongresa vēlēšanas notika laikā no 1990. gada 8. aprīļa līdz 23. aprīlim. Tajās ievēlēja 259 delegātus. Pilsoņu Kongresa vēlēšanas bija pirmās vispārējās demokrātiskās un tiesiskās vēlēšanas Latvijā kopš 1931. gada 4. Saeimas vēlēšanām. Tās bija pirmās vēlēšanas Latvijā kopš 1932. gada pašvaldību vēlēšanām, kuŗās piedalījās tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Pilsoņu Kongress bija pirmā vēlētā institūcija okupētajā Latvijas Republikā ar plašu un nepārprotamu Latvijas tautas pilnvarojumu atjaunot 1918. gada 18. novembrī proklamēto Latvijas Republiku.

Pilsoņu Kongress uz savu pirmo sesiju sanāca dažas dienas pirms 4. maija neatkarības deklarācijas pieņemšanas Filharmonijas zālē – Lielajā Ģildē, to tiešajā ēterā rādīja Latvijas Televīzija. Visa Latvija sekoja Kongresa sesijas norisei. Pilsoņu Kongress atzina, ka Latvija ir okupēta un anektēta valsts, un, pamatojoties uz starptautisko tiesību pamatprincipiem, pieprasīja okupācijas izbeigšanu, okupācijas armijas izvešanu, Padomju Savienības Komunistiskās partijas darbības izbeigšanu un stāvokļa pirms okupācijas atjaunošanu. Pilsoņu Kongress otrajā sesijā 1990. gada 30. jūnijā pasludināja sevi par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas tiesisku pārstāvniecību.

Pilsoņu Kongress iestājās par Latvijas valsts atjaunošanu uz tiesiskās pēctecības pamata, nepieļaujot jaunas Latvijas valsts izveidi, kura piešķirtu pilsonību arī bijušās okupētājvalsts pilsoņiem. Pilsoņu Kongress bija pagaidu parlaments, kura mērķis bija radīt nosacījumus likumīgas Saeimas vēlēšanām, lai pēc tās ievēlēšanas nodotu tai savas pilnvaras. Pilsoņu Kongress darbojās saskaņā ar 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas tiesiskās nepārtrauktības pastāvēšanas (de iure) doktrīnu, kuru visus pēckara gadus uzturēja spēkā Latvijas sūtniecības Vašingtonā un Londonā. Pilsoņu Kongress balstījās uz Latvijas Satversmes un pārējo likumu spēkā esamību un to darbības de facto atjaunošanas nepieciešamību. 1990. gada 18. martā ievēlētā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome bija spiesta rēķināties ar Pilsoņu Kongresa nostāju. Tā ietekmē tika atjaunota 1922. gada Satversmes, 1937. gada Civillikuma darbība, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi. Tika uzsākta īpašumtiesību atjaunošana tuvu stāvoklim pirms Latvijas okupācijas. Pilsoņu Kongress izdeva laikrakstu „Pilsonis“ (vēlāk „Pavalstnieks“) vairāku tūkstošu eksemplāru metienā un katru nedēļu to izplatīja visā Latvijā. Kongress uzsāka Latvijas Republikas pilsoņu apliecību izsniegšanu, tās apliecināja pilsoņa piederību Latvijas valstij.

Pilsoņu Kongresa delegātu vidū bija daudzi ievērojami sabiedrības pārstāvji– komponists Leons Amoliņš, dzejniece Vizma Belševica, politiķis Eduards Berklavs, žurnālists Aivars Berķis, raidstacijas „Radio Brīvā Eiropa“ žurnālists, tagadējais bīskaps Pāvils Brūvers, filosofs Oļģerts Eglītis, arhibīskaps Kārlis Gailītis, profesors Ervids Grinovskis, aktieris Juris Helds, komponists Imants Kalniņš, jurists un politologs Tālavs Jundzis, agronoms Pēteris Krūgaļaužs, publicists Jānis Kučinskis, Rīgas Motormuzeja dibinātājs Viktors Kulbergs, jurists, starptautisko tiesību speciālists Egīls Levits, vēsturnieks Jānis Maurītis, mūziķis Juris Pavītols, literatūrzinātnieks Romāns Pussars, narkologs Edmunds Rudzītis, ģeogrāfijas doktors, docents Valdis Šteins, ārsts Vilens Tolpežņikovs, režisors Haralds Ulmanis, tagadējais arhibīskaps Jānis Vanags. Delegātu vidū bija arī daudzi tālaika un vēlākie politiķi – Andris Ārgalis, Indulis Bērziņš, Einārs Cilinskis, Juris Dobelis, Oskars Grīgs, Māris Grīnblats, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Visvaldis Lācis, Einārs Repše, Jānis Straume, Arvīds Ulme, Juris Vidiņš, Roberts Zīle.

Pilsoņu Kongress uzskatāms par Latvijas Pretestības kustības, kas sākās uzreiz pēc Latvijas valsts okupācijas 1940. gada 17. jūnijā, tradīciju pārmantotāju un darba turpinātāju. Pilsoņu Kongresa izveide un darbība apliecina mūsu tautas augsto pašorganizācijas spēju, un tas līdzīgi 1991. gada janvāra barikādēm un Baltijas ceļam ir spilgts pasaules mēroga nevardarbīgās pretestības paraugs. Pilsoņu Kongress ir devis neatsveramu ieguldījumu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā 90. gadu sākumā.

Igaunijā Atmodas laikā tika panākta vienošanās starp Igaunijas Padomju Sociālistiskās Republikas (Igaunijas Republikas) Augstāko padomi un Igaunijas Kongresu, izveidojot jaunu Satversmes sapulci. Latvijas Pilsoņu Kongresam līdzīgā institūcija – Igaunijas Kongress – šobrīd ir neatņemama Igaunijas mūsdienu vēstures daļa. Igaunijas Kongresa delegātu vidū bija pretestības kustības dalībnieki, radošās inteliģences pārstāvji un nākamie ievērojamie Igaunijas politiķi. Igauņi šī gada martā vērienīgi atzīmēja Igaunijas Kongresa jubileju.

Sagaidot Pilsoņu Kongresa jubileju, Latvijas Nacionālā bibliotēka ir digitalizējusi laikrakstus „Pilsonis” un „Pavalstnieks” un pēc „Pilsoņu Kongresa fonda” ierosinājuma gatavo izstādi par pilsoņu kustību un Pilsoņu Kongresu, kuru atklās rudenī.

29. maijā plkst. 10.00, Rīgā, Latvijas Kara muzejā, paredzēta zinātniska konference "Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa devums Latvijas neatkarības atjaunošanā. Pilsoņu Kongresam 25 gadi.", kuru rīko Pilsoņu Kongresa fonds sadarbībā ar Latvijas Kara muzeju un Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūtu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Cienījamie Latvijas Republikas pilsoņi!

Kategorijas