Neatkarība ir liela dāvana

2015. gada 30. aprīlis 00:00

688

Sestdien, 4.maijā, apritēs 25 gadi, kopš 138 kādreizējie Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti nobalsoja par deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un varam dzīvot brīvā valstī.
Šī diena ļoti nozīmīga ir arī alūksnietes Ilzes Līviņas – kādreizējā Augstākās Padomes deputāta Ivara Caunes meitas – ģimenē. Kopā ar Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestri (diriģents Sandors Līviņš, defilē programmas horeogrāfe I.Līviņa) viņa jau desmit gadus 4.maijā ir Rīgā pie Brīvības pieminekļa – mūsu tautas cēlākā simbola.
“Alūksnes Ziņām” I.Līviņa atzīst – neatkarība ir liela dāvana, un mums katram jāgādā, lai to nosargātu. Viņai 4.maijs ir nozīmīgi un lieli svētki visus šos 25 gadus, kopš tēvs piedalījās balsojumā par deklarācijas pieņemšanu, un pēdējos 10 gadus, kopš viņa ar orķestri piedalās 4.maija svētku koncertā pie Brīvības pieminekļa, jo orķestris ir viens no vislabākajiem Latvijas orķestriem.
“Man šī diena ir svētki ar neaprakstāmu svētku izjūtu! Kopš mūsu orķestrim ir defilē programmas, visus gadus 4.maijā esam Rīgā, koncertējam pie Brīvības pieminekļa un reizēm arī atsevišķās citās vietās – 11.novembra krastmalā, Vērmanes dārzā, pie Kongresu nama, „Lido” atpūtas kompleksā. Kamēr tētis bija, viņš vienmēr brauca piedalīties gan Saeimas svinīgajā sēdē, gan citos pasākumos. Bieži kopā ar viņu devās arī mamma. Diemžēl nu jau piecus gadus tētis uz mums noraugās no mākoņmaliņas, viņš aizgāja aprīļa beigās… 4.maija 20.gadadienā bija ļoti grūti, bet tajā pašā laikā bija arī tāda īpaša sajūta - šķita, ka apkārt man ir īpaša aura. Pirms mūsu uzstāšanās krastmalā atskaņoja mirkli no 1990.gada 4.maija, kad notika balsošana un sauca, kurš nobalsojis “par”, kurš “pret”. ..Tētim patika un viņš lepojās, ka tieši 4.maijā mūsu orķestris pārstāv Alūksni, ka izskan Alūksnes vārds, ka mēs – viņa meita, znots un arī mazbērni - esam tajā kolektīvā, kas liek uzgavilēt tik daudziem skatītājiem Rīgā,” savās izjūtās dalās
I.Līviņa.
Līga Vīksna

(Turpinās no 1.lappuses)
Ilze Līviņa joprojām spilgti atminas 1990.gada 4.maiju, kad tētis piedalījās balsojumā Rīgā. „Mēs - es, mamma un vecmamma - visu notiekošo vērojām televīzijā. Tētis bija ļoti pacilāts. Viņš vispār visas emocijas izteica ļoti skaidri un neviltoti. Viņš bija godīgs visos aspektos: ja reiz priecīgs, tad priecājās, ja bēdīgs vai dusmīgs – to uzreiz varēja pateikt pēc viņa uzvedības. Es toreiz mācījos 12.klasē, gatavojos eksāmeniem, katru sestdienu braukāju uz konsultācijām Rīgā – sagatavošanas kursiem mūzikas akadēmijā. Ļoti satraucošs bija mirklis, kad sauca balsis – kurš par, kurš pret. Arī Interfronte bija ļoti spēcīga, salīdzinoši daudz deputātu no Interfrontes balsoja „pret”. Atceros, ka uz pirkstiem skaitījām, cik ir „par”. Un tad, kad „par” jau bija 134 balsis, ar ko pietika, lai Latvija atkal kļūtu neatkarīga, pārņēma savādas izjūtas. Mamma un vecmamma ļoti satraucās, jo viņas bija pieredzējušas karu, pēckara laiku. Es nojautu, ka kaut kas būs citādāk… Daudzi noteikti domāja, ka uzreiz sāksies kāda pretošanās, bet tā atnāca barikāžu laikā,” viņa saka.

Izceļ Latvijas simbolus
Tagad I.Līviņa kopā ar vīru Sandoru un E.Glika AVĢ pūtēju orķestri nes Alūksnes vārdu Latvijā un pasaulē. Pirmo defilē programmu E.Glika AVĢ orķestris 2004.gadā izrādīja Alūksnē, kad atzīmēja Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Togad defilē programmu Rīgā orķestris demonstrēja vasarā, bet pie Brīvības pieminekļa – kopš 2005.gada 4.maija. Šogad alūksnieši izrādīs defilē programmu „Brīvības svētku svīta”. To pērn novērtēja ļoti augstu, tādēļ pūtēju orķestru koncerta mākslinieciskā padome ”Brīvības svētku svītu” iekļāva arī XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programmā Ķīpsalā un arī pie Brīvības pieminekļa.
I.Līviņa atzīst, ka katru gadu tiek veidota jauna defilē programma vai papildināta esošā. To ietekmē vairāki aspekti - konkrētā mācību gada orķestrantu sastāvs, viņu prasmes, vecums, pārvaldāmie instrumenti. “Būtībā jau tad, kad stāvu uz laukuma pie Brīvības pieminekļa, galvā rosās domu aizmetņi par nākamo ieceri, tas ir rezultāts citu orķestru izpildījumam. Ir ļoti grūti, jo mēģinājuma pie Brīvības pieminekļa jau nekad nav – vienmēr uzreiz koncerts, tādēļ kopējais veidols ir jāiztēlojas. “Brīvības svētku svītā” vēlējos izcelt Latvijas simbolus. Mūsu programmas izskaņā izveidojam stilizētu sešus metrus garu un trīs metrus platu Latvijas valsts karogu. Ir pacilājoša sajūta, stāvot pieminekļa pakājē, kad atmirdz zvaigznes un uzraksts „Tēvzemei un brīvībai”, kad godasardzē stāv karavīri,” viņa atklāj.

Dāvā cepumu tūti
I.Līviņa uzskata, ka latviešu tauta prot svinēt šos svētkus no sirds, novērtējot to, ka dzīvo neatkarīgā valstī. Neņemot vērā to, kādi ārā ir laika apstākļi, pie Brīvības pieminekļa vienmēr ir ļoti daudz cilvēku. „Prieks, ka daudzi skatītāji ir gadu no gada, pienāk klāt, apsveic par skaistu priekšnesumu, novēl veiksmi. Ir arī dažādi pārsteigumi. Pērn pie mums pienāca kāda kundzīte ar cepumu tūti rokās. Domājām, ka viņa mūs tāpat tikai uzcienās, bet ne – viņa atnesusi bērniem, jo jau iepriekšējā gadā gribējusi, nav paspējusi, tādēļ došot uzreiz… Ir ārzemju latvieši, kuri tradicionāli apmeklē Rīgu šajos svētkos – šķiet, viņi varbūt vairāk novērtē neatkarību. Cilvēki nāk klāt, runājas, uzmundrina, sūta e-pastā fotogrāfijas. Ļoti pacilājoša sajūta!” saka I.Līviņa. Viņa atzīst – gribētos šiem svētkiem vēl plašāku rezonansi televīzijā un radio ar uzsvaru uz svētku norisi un pozitīvo. „To pašu defilē koncertu-skati gribētu redzēt daudzi, kuri nevar aizbraukt uz Rīgu, bet parāda tikai garāmejot ziņās…” viņa secina.

Patriotisms ir jebkurš darbs
I.Līviņa neņemas spriest, kādā Latvijā mēs šodien dzīvotu, ja neatkarības deklarācija toreiz netiktu pieņemta, jo nekad nevar pateikt, kā būtu, ja būtu, ja pats to neesi piedzīvojis. „Domāju, toreiz bija jābūt šādam iznākumam. Lai arī ir dažādas nebūšanas tagad, tomēr mums ir dotas daudz lielākas iespējas nekā tolaik. Tiesa, diemžēl ne vienmēr mēs to novērtējam,” viņa saka.
Būdama Alūksnes novada vidusskolas direktore un arī pirms tam kā skolotāja, viņa daudz dara, lai šodienas jaunatnē uzturētu patriotismu, Dzimtenes mīlestību. Vai ir viegli to izdarīt, vai jaunieši to izprot? „Tas atkarīgs no konkrētās mērķauditorijas, no ģimenēm, kurās bērni un jaunieši aug, kā arī no skolotājiem, jo ļoti svarīgs ir paša piemērs. Patriotisms jau nav tikai pasākumi - patriotisms ir jebkurš darbs, jebkura aktivitāte. Katrs niecīgākais solītis: vai to dara valdības līmenī vai slaukot ielu, mācoties, sportojot, pilnīgi jebko! Ja to dara ar mīlestību, nesavtīgi, tad tas ir Latvijas un Latvijas cilvēku labā,” ir pārliecināta I.Līviņa.

Pasniedz piemiņas zīmi
Atsaucoties I.Līviņas aicinājumam, otrdien Alūksni apmeklēja biedrības “4.maija Deklarācijas klubs” pārstāvji – kādreizējie Augstākās Padomes deputāti: biedrības vadītājs Juris Karlsons, Velta Čebotarenoka, Aleksandrs Kiršteins, Pēteris Simsons un Aivars Berķis. Viņu vizīte sākās ar piemiņas brīdi Alūksnes Lielajos kapos pie I.Caunes atdusas vietas. Piemiņas brīdī piedalījās arī Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins un deputāts Jānis Sadovņikovs. Biedrības vadītājs J.Karlsons I.Caunes piederīgajiem – sievai Ainai Caunei un meitai I.Līviņai – pasniedza piemiņas zīmi, ko rotā uzraksts “Mana balss Latvijai”. Tās skices autors ir kādreizējais Augstākās Padomes deputāts, arhitekts Leonīds Alksnis. Šādu piemiņas zīmi biedrība pasniedz visu bijušo deputātu, kuri vairs nav šaisaulē, tuviniekiem iestrādāšanai kapa piemineklī. “I.Caunes starp mums nav piecus gadus, bet viņa piemiņa joprojām tiek un tiks godāta. Tauta mūs savulaik izvēlēja būt par deputātiem. Tagad sakām paldies, ka toreiz, 1990.gada 4.maijā, spējām iemūžināt latvju tautas vēlēšanos deklarācijā,” sacīja J.Karlsons. Vēlākajās sarunās viņš atzina, ka Alūksne ir ļoti skaista pilsēta, no kuras “dveš milzīgs latviskuma gars”. “Šeit patriotisms nav jāveicina – šeit to var mācīties citi,” viņš sacīja.

Tiekas ar skolēniem
Augstākās Padomes deputāti tikās arī ar Alūksnes novada vidusskolas skolēniem klases stundās, runājot par valsts neatkarības atgūšanu, patriotismu un vērtībām. Pēc tam visi pulcējās svinīgajā skolas līnijā, kur muzicēja orķestris, dziedāja Alūksnes novada vidusskolas zēnu koris, sumināja videokonkursa “Mūsu 4.maija deklarācija” dalībniekus, bet noslēgumā visi vēroja orķestra defilē programmu. “4.maija Deklarācijas kluba” pārstāvji vidusskolai dāvināja biedrības izdotas grāmatas “Neatkarība nenāk viegli”, “Nezināmais karš”, “Latviešu karotprasme”. Pēc tam viesi devās arī uz svētku pasākumu Alsviķu arodskolā, kur arī muzicēja orķestris, un piedalījās piemiņas brīdī Gulbenes kapos pie Augstākās Padomes deputāta Pētera Gabranova atdusas vietas. Svētku līnijā Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis uzsvēra, ka svētki sākušies jau 21.aprīlī, jo šajā datumā pirms 25 gadiem notika Vislatvijas Tautas deputātu sapulce, kas pieņēma “Aicinājumu Latvijas PSR Augstākajai Padomei un Latvijas tautai” neatliekami izlemt par Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu. Balsojums kalpoja kā viens no argumentiem Latvijas Augstākās Padomes 1990.gada 4.maija deklarācijas pieņemšanā. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Neatkarība ir liela dāvana

Kategorijas