Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Grāmata dodas pie lasītājiem

Līga Vīksna

2015. gada 30. aprīlis 00:00

18

Vakar Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija sadarbībā ar Alūksnes un Apes novadu politiski represēto klubu “Sarma” rīkoja grāmatas „Ar Tēvzemes spēku dvēselēs” atvēršanas svētkus.
Grāmata izdota ar Alūksnes novada pašvaldības un citu labu cilvēku atbalstu “Vītola izdevniecībā”. Tajā apkopoti pretošanās kustību dalībnieku skolas un jaunības laika dzejoļi no šo organizāciju  izdevumiem „Kokle”, „Avots” un „Liesma”, kā arī viņu dzejoļi un vēstules par dzīvi izsūtījumā soda nometnēs Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
1945.gada 2.oktobrī Alūksnes vidusskolā (tagad ģimnāzijā) tika izveidota nacionālās jaunatnes pretošanās kustības grupa „Tālavas sili”. To dibināja piecas Alūksnes vidusskolnieces: Līvija Eglīte (vadītāja), Inta Eglīte, Lūcija Sāgameža (vietniece), Rēzija Lauce un Anna Prindule, lai ar patiesu vārdu un taisnību, izdodot žurnālu “Kokle”, cīnītos pret padomju varu. “Tālavas silu” dalībnieces Alūksnē arestēja 1946.gada 26.februārī, jo čekistu rokās ar nodevēju palīdzību bija nonākuši visi četri žurnāla numuri. 1946.gadā darbību sāka pretošanās kustības organizācija “Dzimtenes sili”, līdz 1948.gadam veidojot patriotiskus žurnālus “Liesma” un “Avots”. Žurnālos skolēni publicēja savus dzejoļus, tēlojumus, patriotiskus aicinājumus, izskaidroja padomju konstitūcijas melīgumu, cildināja brīvo Latviju, stāstīja par cīņu ar nodevējiem, aicināja atbalstīt partizānus. Šī spēka apliecinājums bija arī Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga pacelšana Tempļa kalna tornī 1946.gada 15.maijā un tā paša gada novembrī bērzā pie Alūksnes 2.vidusskolas. Par savu drosmi un Tēvzemes mīlestību karoga uzvilcējs Ojārs Svarte samaksāja visdārgāko cenu – savu dzīvību, daudzi citi pretošanās kustības dalībnieki pārcieta apcietinājumu, spīdzināšanu, izsūtījumu, bet “ar Tēvzemes spēku dvēselēs”...
Grāmatas atvēršanas svētkos piedalījās arī dzejniece Lūcija Sāgameža-Nāgele - vienīgā no abu Alūksnes ģimnāzijas pretošanās kustību grupu pārstāvēm. “Par to runāt ir ļoti grūti, lai gan teikt būtu daudz ko – asaras smacē balsi. 70 gadu laikā kopš tā notikuma es ne brīdi neesmu nožēlojusi, šaubījusies par izdarīto. Tik ilgi, kamēr dzīvošu, es būšu tā pati, kas biju,” viņa sacīja. ◆

Kategorijas