Lauku romantisms bez ērtībām

2015. gada 30. aprīlis 00:00

3845

Rezaka ir apdzīvota vieta Alsviķu pagastā, uz kuru nekursē sabiedriskais transports. Lai tur nokļūtu, jādodas uz Alsviķiem, kas ir aptuveni sešus kilometrus no Rezakas. Vienīgais autobuss, kas šeit kursē, ir skolēnu autobuss, kurš skolēnus ved uz Strautiņu pamatskolu. Rezakā nav veikala un arī autoveikals nebrauc. Rezakā ir mazliet vairāk par 20 iedzīvotājiem, kuriem šī vieta ir mīļa.

Kultūrvēstures piemineklis
Alūksniete Inga Lāneta uz Rezaku brauc pie vecākiem, kuri dzīvo 1800.gadā celtā mājā “Dambīši”. Māja piederējusi viņas vecvectēvam un ir kultūrvēstures piemineklis. “Vecvectēvs bija mežsargs, bet pirms tam šajā mājā dzīvojuši vācieši, tieši tāpēc to arī nenodedzināja. Šī ir vienīgā tāda māja šeit. Kultūras pieminekļu biedrība saka, ka tad, ja vēlamies mainīt mājai jumtu, tai ir jāliek skaidu jumts, bet naudu jau mums tādam jumtam nedod. Mūsu pasūtītais jumts neder. Arī pārdot māju nedrīkstam, jo valstij ir priekšroka, bet valsts par māju neko nesaka. Mēs varētu to kaut vai pārdot un uzcelt blakus jaunu māju. Autobuss šeit nekursē kopš sovhoza laikiem, un tiem, kam nav transporta, ir jādodas līdz Alsviķiem kājām, lai ar autobusu nokļūtu kaut kur tālāk,” stāsta I.Lāneta. Agrāk Rezakā bijis daudz cilvēku un dzīvība kūsājusi, jo darbojusies arī privātā pamatskola, kura atradās muižas ēkā. Skola tika likvidēta 2000.gadā. “Tagad tā ir izsaimniekota un neredzu šeit arī kādu nākotni. Zeme tiek pārdota un meži izcirsti. Ja šeit būtu autobuss, vieta būtu pieejamāka. Kaut vai divreiz vai trīsreiz nedēļā tas varētu kursēt,” teic I.Lāneta.
Interneta vietnē ir izvietots sludinājums par Rezakas muižas ēkas pārdošanu. Īpašnieks pārdod trīsstāvu ģimnāzijas ēku, kas celta 1930.gadā, un kūts ēku. Ģimnāzijas ēka vēsturiski ir ietilpusi Rezakas muižas kompleksā. 20.gadsimta beigās tur bijusi Rezakas privātā pamatskola. Tuvumā atrodas Rezakas pils. Sarunā ar “Alūksnes Ziņu” žurnālisti Rezakas muižas ēkas īpašnieks Aivars Platnieks atzina vien to, ka viņam ir plāni attiecībā uz ēku, taču pagaidām viņš negrib par to runāt. “Parunāsim, kad viss notiks,” pauda A.Platnieks.

Jūtos te labi
Irita Remicāne Rezakā dzīvo četrus gadus, bet iepriekš dzīvojusi Jaunlaicenē. Palaikam viņa strādā arī ārzemēs. “Viss jau ir jauki un skaisti, bet viss tomēr maksā. Vēl es varu pabraukāt un ieguldīt šajā mājā, lai vēlāk varētu šeit nodzīvot savas vecumdienas. Ne jau tik ļoti labprāt es gribu braukt uz tām ārzemēm, bet jau ilgāku laiku man gribējās savu lauku māju. Mani vienmēr ir saistījis tā dēvētais lauku romantisms. Lasīju daudz grāmatu par kādreizējo dzīvi laukos - mani tas vienmēr ir saistījis. Jūtos te labi,” saka I.Remicāne. Viņa cer, ka Rezakas muižai varētu uzrasties saimnieks, jo ir žēl skatīties, kā ēku komplekss iet bojā. “Ēkas vēl ir labā stāvoklī arī iekšpusē. Manuprāt, tur varētu tapt vai nu viesnīca, vai veco ļaužu pansionāts. Līdz ar to te varētu būt arī kāda dzīvība,” uzskata I.Remicāne.

Patīk Rezakas miers
Rezakietis Renārs Skangalis strādā Alūksnes ceļu policijā un atzīst, ka Rezakā zemi izpērk ārzemnieki. “Sastādīs mežu un gūs peļņu,” teic R.Skangalis. “Kad biju mazāks, te bija gan veikals, gan arī daudz cilvēku. Nākotnē gan te saredzu vēl mazāk cilvēku un mierīgu vidi. Cilvēki te cenšas arī apstrādāt savas senču zemes, bet pastāvīgi šeit ir maz cilvēku.” R.Skangalis atzīst, ka viņam patīk Rezakas miers - var atpūsties pēc darba dunas. “Pilnīgi pat negribas ne redzēt, ne dzirdēt ko par pilsētu,” viņš saka. R.Skangalis par policistu strādā kopš 2000.gada un arī savā darbavietā jūt, cik krasi samazinās cilvēku skaits novadā - lauki acīm redzami izmirst. “Cik daudz skolu bija Alūksnes novadā, kad sāku strādāt, bet cik maz to ir tagad! Skolas vēl grib likvidēt, un liela problēma ir arī bezdarbs. Ja nav darba, tad nav arī par ko uzturēt ģimeni. Rezakā gan var arī pelnīt iztikai, ja ir sava zeme, ir arī, kas dodas strādāt uz Alūksni vai citām vietām,” stāsta R.Skangalis.

Ļoti maz jauniešu
Vilhelms Ločmelis ir ienācējs no Latgales un Rezakā sācis dzīvot astoņdesmitajos gados. Mājā, kurā viņš dzīvo, ir vien divi cilvēki. Blakus dzīvojamajai mājai atrodas sabrukusi kolhoza fermas ēka, kurā arī V.Ločmelis agrāk strādājis. “Nostrādāju sovhozā četrus gadus, pirms vēl atnācu dzīvot šeit. Man bija sava māja pie Rezakas, kura nodega. Kā nodega māja, tā tiku pansionātā Apē, bet tad man iedeva dzīvoklīti šajā mājā,” viņš stāsta. V.Ločmelis nesaskata Rezakā īpašas attīstības iespējas. Arī kāda sastapta 20 gadus veca sieviete stāsta, ka Rezakā ir ļoti maz jauniešu - tos var saskaitīt pat uz vienas rokas pirkstiem! Viņa pati nezina, kāda būs viņas nākotne Rezakā. “Negribētu, protams, atstāt savas mājas, jo man te patīk, bet daudzi jaunieši aizbrauc uz lielpilsētām vai ārzemēm,” viņa saka. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lauku romantisms bez ērtībām

Kategorijas