Nav darba vai nav gribēšanas strādāt?

2015. gada 30. aprīlis 00:00

2060

Kamēr gatavoju rakstu par šo tēmu, uz Angliju darba meklējumos aizdevās jau trīs man zināmi cilvēki. Tas ir pietiekami liels cilvēku skaits no paziņu loka pāris nedēļu laikā. Šie cilvēki ir ilgstošāk strādājuši gan Alūksnē, gan arī citur Latvijā, taču nu arī viņu pacietības vadzis ir lūzis.
Pēdējo gadu laikā jauniešu bezdarbs iezīmējas kā viena no lielākajām problēmām Alūksnes un Apes novados. Lai kā arī palīdzīgu roku censtos sniegt Valsts nodarbinātības aģentūra, tās darbinieki atzīst, ka nereti jauniešiem nav iemaņu veikt sev tīkamos darbus. Līdztekus milzt vēl kāda liela problēma – ilgstošo bezdarbnieku motivācijas trūkums iesaistīties darba tirgū.

Neesam atšķirīgāki no
Balviem
Valsts nodarbinātības aģentūras (NVA) Alūksnes filiāles vadītāja Virgīnija Veļķere uzsver, ka šogad NVA lielāku uzmanību pievērš divām samilzušām problēmām – jauniešu bezdarbam un to bezdarbnieku integrēšanai darba tirgū, kuri bez darba ir ilgstoši. “Mūsu darbībā pašreiz liels uzsvars tiek likts uz jauniešu nodarbinātību, jo tieši starp jauniešiem bezdarbs ir ļoti liels. Alūksnes un Apes novados kopā pašreiz ir reģistrēti 223 jaunieši bez darba,” viņa informē.
Jauniešu grupā tiek iekļauti cilvēki no 18 līdz 29 gadu vecumam. V.Veļķere atzīst, ka problēma nav tikai tajā, ka novados trūktu darba vietu, bet daudziem jauniešiem ir arī zems izglītības līmenis. “Diemžēl tā tas ir. Daudzi jaunieši nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, viņiem nav izglītības un arī pieredzes. Pats galvenais - viņiem nav arī ieinteresētības savā dzīvē kaut ko uzlabot. Mums šie jaunieši uz šejieni jāvelk gluži vai ar varu. Protams, nevaru to attiecināt uz visiem jauniešiem, bet pārsvarā tas ir smags darbs,” teic V.Veļķere.
Kopumā Alūksnes un Apes novados ir 1460 bezdarbnieki. Valstī bezdarba līmenis ir 9 %, bet Alūksnes un Apes novados tas ir 11 %. “Domāju, ka bezdarba līmenis ir augstāks, jo šie rādītāji parāda vien reģistrēto bezdarbu,” atzīst V.Veļķere. Salīdzinājumam jāpiemin, ka Balvu novadā pašreiz bez darba ir 2200 cilvēki, Gulbenes novadā – 1160. Nereti uzņēmumi piedāvā vakances, taču, kad sūta uz darbavietu bezdarbnieku, viņš netiek ņemts pretī, bet darbavieta turpina turēt vakanci. “Situāciju atrisinātu arī tas, ja visi darba devēji, arī valsts iestādes, iesniegtu informāciju par savām vakancēm. Tad darbs ritētu daudz efektīvāk, jo pašreiz vakances var iesniegt brīvprātīgi,” informē V.Veļķere.
Lai nodrošinātu pēctecību iepriekš īstenotajiem pasākumiem Latgales reģiona attīstībai, valdība 2015.gada 14.aprīlī akceptēja jaunu Rīcības plānu Latgales reģiona attīstībai 2015. līdz 2017.gadam. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē, ka viens no būtiskākajiem pasākumiem būs ieguldījums degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās, šim mērķim piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu 52,24 miljonu eiro apmērā. Plānā tiek paredzēts paplašināt speciālo ekonomisko zonu uz citām Latgales reģiona pašvaldībām. Tāpat kā papildinošs atbalsts tiek paredzēti Norvēģijas finanšu instrumenta finansētie pasākumi, piemēram, Latgales uzņēmējdarbības centra darbība, granta konkursu “Ideju kauss” organizēšana, kā arī citas aktivitātes. “Domāju, ka tas ir liels Alūksnes domes vadības nopelns, jo viņi ļoti intensīvi strādā, lai pierādītu, ka ekonomisko apstākļu ziņā mēs neesam atšķirīgāki no blakus esošajiem Balviem. Nu neesam!” pauž V.Veļķere.

Daudziem nemaz nav
nodoma uzsākt strādāt
“Jauniešiem ir atsevišķs Eiropas struktūrfonds, kurā ietilpst daudz dažādu pasākumu. Tās ir gan apmācības, gan subsidētā nodarbinātība, gan profesionālā, gan neformālā apmācība un tā tālāk. Ilgstošie bezdarbnieki ir jāaktivizē, bet, ja cilvēks nav gatavs mobilitātei, tad to ir ļoti grūti izdarīt. Šīs abas ir absolūtās problēmas,” uzsver V.Veļķere. Viņa bažījas arī par tagadējo skolu reorganizāciju un uzskata, ka nākotnē tas varētu radīt problēmas. Kāda alūksniete stāsta, ka arī viņas paziņu lokā drīz uz ārzemēm dosies kāda māmiņa ar bērnu, jo viņas vīrs jau strādā ārzemēs. Līdz ar to kādai no Alūksnes novada skolām zudīs kārtējais bērns.“Pie mums ir iespēja nākt un pārkvalificēties, bet, ja pedagogs jau sasniedzis 50 gadu vecumu vai vairāk, vai viņš būs ieinteresēts pārkvalificēties un vai ar to, uz ko viņš pārkvalificēsies, viņš būs spējīgs atrast darbu?” retoriski jautā V.Veļķere. Darba gaitā viņa ir novērojusi, ka daudziem cilvēkiem nemaz nav nodoma uzsākt strādāt, it sevišķi pirmspensijas vecuma cilvēkiem. “Daži šādi cilvēki cer uz sociālo pabalstu, viņiem ir neliela piemājas saimniecība, kuru darba dēļ viņi neatstās,” teic V.Veļķere.
NVA direktore Inese Kalvāne Alūksnes un Apes novadu bezdarba situāciju neuzskata par samilzušu, taču uz kopējā Latvijas fona šajos novados ir lielākais jauniešu bezdarbs un to bezdarbnieku skaits, kuri bez darba ir ilgstoši. Ilgstošo bezdarbnieku skaits sasniedzis 48 %!

Zustu iespēja bez maksas iziet kursus
Arī 32 gadus vecais Jaunalūksnes pagasta iedzīvotājs Pāvels Melnis bezdarbnieks ir jau kopš 2011.gada aprīļa, bet pašreiz izvēlas darbu nemeklēt. “Man ir 30 hektārus liela saimniecība, taču, strādājot tajā, peļņu negūstu. Es strādāju tur katru dienu 12 stundas, taču ienākumu nav, lai to uzskatītu par darbu. Pats kaut ko sev izaudzēju, nauda nāk arī no tiešmaksājumiem – 2500 eiro gadā,” stāsta P.Melnis. Papildu ienākumus viņš gūst, arī ievācot tukšās pudeles, kuras viņš ved uz Igauniju. Viņš atzīst, ka labprāt attīstītu savu saimniecību un strādātu darbu, kurā varētu nopelnīt algu, taču šobrīd viņam ir izdevīgi būt bezdarbnieku uzskaitē. “Esot bezdarbniekam, es varu pretendēt uz dažādām apmācībām. Tā esmu izgājis vairākas apmācības, arī guļbūvju veidošanā. Esmu redzējis, kā dažiem cilvēkiem zvanīts un piedāvāts darbs, bet viņi atteica, jo, uzsākot strādāt, peļņa nebūtu daudz lielāka par stipendijām, kā arī zustu iespēja bez maksas apgūt jaunas iemaņas un iziet kursus,” teic P.Melnis.
Igaunijā šis jautājums ir daudz sakārtotāks, jo tur profesionālā izglītība igauņu valodā ir par brīvu jebkuram cilvēkam un nav jābūt bezdarbniekam, lai tiktu pie iespējas mācīties kādu amatu vai papildināt iemaņas. “Tāpēc arī es savā saimniecībā ganu aitas, kuru man ir aptuveni 40, un līdzi man ir igauņu valodas grāmata. Vēlos izmantot arī iespējas tur,” teic P.Melnis. Viņš atzīst, ka no apkārtējiem cilvēkiem, protams, ne vienmēr saņem pozitīvu skatījumu uz savu izvēlēto statusu, taču uzsver, ka šobrīd tas ir vienīgais veids, kā iegūt sev vēlamo rezultātu ilgtermiņā. “Protams, vēlos attīstīt savu saimniecību, lai arī pats reiz varētu uzņemt strādniekus. Darbs Latvijā ir un tā ir daudz, bet nav jau tās samaksas. Tāds te ir paradokss!” pauž P.Melnis.
Kāda alūksniete, kura vēlējās būt anonīma, izteica sašutumu par šādu situāciju un pauda, ka arī viņa vēlas apgūt kādas iemaņas par brīvu, taču kā strādājošā nevar to izdarīt, bet par viņas maksātajiem nodokļiem kāds cits šādus kursus var iziet. “Labi, ja vēl cilvēks kādreiz ir strādājis, bet ir citi, kuri visu laiku dzīvo uz nodokļu maksātāju naudas un neiziet vis kursus, lai iegūtu iemaņas, bet gan vienkārši iet no vieniem kursiem uz nākamajiem bez nodoma uzsākt strādāt. To es nevaru pieņemt!” pauž alūksniete.

Šovasar atjauno skolēnu nodarbinātības pasākumu
V.Veļķere informē, ka Alūksnes un Apes novadu darba devēji, pašvaldības, biedrības, nodibinājumi un komersanti ir aicināti pieteikt darba vietas skolēniem vasaras brīvlaikā, jo šovasar pēc piecu gadu pārtraukuma NVA atjauno skolēnu nodarbinātības pasākumu vasarā. Ar NVA atbalstu vasaras mēnešos strādāt un iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un pirmo darba pieredzi varēs jaunieši vecumā no 15 gadiem, kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Pasākums norisināsies no 2.jūnija līdz 29.augustam, un viena skolēna dalības ilgums – viens mēnesis. NVA darba devējam nodrošinās dotāciju skolēna ikmēneša darba algai 50 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Otru pusi algas skolēnam maksās darba devējs, arī nodokļus no darba algas būs jānomaksā darba devējam. NVA nodrošinās dotāciju ikmēneša darba algai arī skolēnu darba vadītājam: par viena skolēna nodarbināšanu darba devējs saņems 160 eiro skolēna darba algai un 32 eiro skolēna darba vadītāja darba algai pirms nodokļu nomaksas. NVA apmaksās arī skolēna veselības pārbaudes, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, un nodrošina skolēnu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darba vietā. Lai pieteiktos, darba devējam jāaizpilda NVA mājaslapā ievietotā pieteikuma veidlapa un jāiesniedz NVA filiālē, kuras administratīvajā teritorijā darba vieta būs. “Aicinām Alūksnes un Apes novadu darba devējus iesniegt savus pieteikumus NVA Alūksnes filiālē pie Anitas Muratovas, tālrunis uzziņām 64381013. Salīdzinot ar laika posmu pirms pieciem gadiem, kad pēdējo reizi bija nodarbinātības pasākumi skolēniem vasarā, toreiz valsts apmaksāja visu skolēnam izmaksājamo darba algu, bet šogad – tikai pusi,” saka V.Veļķere.

Šādu iespēju vērtē ļoti
pozitīvi
Aūksnes filiālē dalību pieteikuši jau pāris darba devēji un aicina arī citus interesentus izmantot šo iespēju. “Ja personai ir savs uzņēmums, saimniecība, persona ir individuālais komersants, tad var nodarbināt arī savus bērnus. Skolēnu pieteikšanās plānota no maija vidus, paredzot, ka pieteikties pasākumam jaunieši varēs elektroniski NVA mājaslapā vai klātienē filiālē,” saka V.Veļķere.
Jaunalūksnes pagasta zemnieku saimniecības “Blāzmas” vadītāja Anda Ēvele būs viena no tiem, kas šovasar darbā uzņems skolēnu. Viņai jau iepriekš bijusi šāda pieredze, un A.Ēvele šādu iespēju vērtē ļoti pozitīvi. “Šovasar man dod tikai vienu skolēnu, jo uz visu vasaru ir bērnu limits. Es gan būtu gatava saimniecībā uzņemt vairākus bērnus. 11.klases skolnieks, kurš strādās pie manis vienu mēnesi, nāk no Alūksnes. Viņam būs jādara jaunietim piemēroti darbi saimniecībā,” stāsta A.Ēvele. Viņa teic, ka šī ir ļoti laba iespēja, lai bērni varētu ne tikai gūt darba pieredzi, bet arī nopelnīt kaut ko sev 1.septembrim. Skolēnam algu izmaksās gan NVA, gan pati saimniecība. “Birža maksās 180 eiro un 180 eiro maksāšu es. Man jāmaksā arī nodokļi,” stāsta A.Ēvele. Viņa uzskata, ka jaunieši tomēr grib strādāt, un viņas saimniecībā par darba iespējām palaikam jautā vairāki jaunieši. V.Veļķere informē, ka vasarā darbu varēs iegūt 45 skolēni un pašreiz šai iespējai vēl aizvien var pieteikties. ◆

uzziņai

Precizēs nosacījumus atsevišķu bezdarbnieku grupu
iesaistei pasākumos

Labklājības ministrija pilnveidojusi bezdarbnieka un darba meklētāja statusa iegūšanas nosacījumus, kā arī iesaistes nosacījumus atsevišķos aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos.
Turpmāk valsts un pašvaldību institūcijām (tajā skaitā privātām kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus) būs pienākums reģistrēt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portālā atklātus konkursus uz brīvajām darbavietām. Šāda rīcība nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvāku valsts atbalstu bezdarba gadījumā un NVA datu bāzēs vienkopus būtu pieejama informācija par publiskajā sektorā pieejamajām brīvajām darbavietām.
Turpmāk bezdarbnieka statusu būs tiesības saņemt tikai tiem cilvēkiem, kuri ir izpildījuši pienākumu un deklarējuši savu dzīvesvietu. Minētā prasība attieksies arī uz tiem cilvēkiem, kuri ir saņēmuši uzturēšanās atļaujas. Līdz šim praksē bezdarbnieka statusu varēja iegūt cilvēki, kuri bija saņēmuši uzturēšanās atļaujas, bet nebija deklarējuši savu dzīvesvietu Latvijā. Tas attiecīgi NVA nereti radīja problēmas sazināties ar bezdarbnieku.
Tāpat minētie grozījumi paredz, ka reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumā turpmāk cilvēki varēs piedalīties neatkarīgi no tā, vai strādā pie darba devēja publiskajā vai privātajā sektorā. Šobrīd atbalstu reģionālajai mobilitātei var saņemt tikai komersantu nodarbinātie darbinieki.
Iepriekšminēto paredz 28.aprīlī valdībā apstiprinātie “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Tie vēl jāpieņem Saeimā.
2015.gada 31.martā NVA uzskaitē bija 86 604 bezdarbnieki.

Pieredze

22 gadus vecais Alūksnes novada iedzīvotājs Gatis Keišs devies peļņā uz Īriju pirms sešiem mēnešiem:
“Pirms devos uz Īriju, strādāju Alūksnē par apsargu. Tā kā man vēl ir tikai 22 gadi, tad, runājot ar vecākiem, nolēmām, ka es došos un gūšu pieredzi un papildināšu savas angļu valodas zināšanas, strādājot ārzemēs. Tāda iemesla dēļ sēdos iekšā tajā “gaisa putniņā” un devos prom uz “siltajām zemēm”. Atrast darbu var visur un vienmēr, tikai - vai pietiek to iespēju, kur viņu meklēt. Nākamā lieta - cik jaunietis sevi labi aizstāv, dodoties uz kādu uzņēmumu; vai ir drošs un komunikācija notiek pašplūsmā vai tomēr smagnēji un ar baiļu sajūtu. Viena no lielākajām problēmām Latvijā jauniešiem, kas beiguši studijas un dodas darba meklējumos, ir tā, ka gandrīz vienmēr tiek atteikts, lai cik labs absolvents būtu. Saka, ka pieredze ir par mazu, bet kā var gūt pieredzi, ja tevi nekur pirms tam neņem, jo nav dokumentu? Bet, kad ir, tad jau pieredze ir problēma. To man ir grūti aptvert.
Īrijā strādāju lielā atpūtas centrā “”The Planet” Health and fitness center”. Pats nodarbojos ar pauerliftingu. Ar smago sportu nopietni sāku aizrauties, kad mācījos Smiltenes profesionālajā vidusskolā par automehāniķi. Tur, dzīvojot “kojās”, man blakus istabiņā dzīvoja puisis, vārdā Edgars Riekstiņš, ar kuru kopā mēs arī uzsākām smagatlētikas gaitas. Diendienā un tā četru gadu garumā. Pauerliftings ir smagatlētikas virziens, kur trenējies uz svaru spiešanu. Trenējos arī šeit un startēju sacensībās. Tā visu laiku gatavojos, jo jūnija beigās Anglijā notiks Eiropas čempionāts. Protams, domāju atgriezties, bet konkrētu laiku es nezinu. Svešā zemē jūtas pēc mājām ir lielas, tikai visi aizbraucēji cenšas nedomāt par to un cīnās līdz pēdējam, cik vien var. Un tikai tad dodas atpakaļ mājās.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nav darba vai nav gribēšanas strādāt?

Kategorijas