Izmanto visas jaunās iespējas, ko dzīve piedāvā

2015. gada 30. aprīlis 00:00

3505

Vizītkarte

◆ Vārds, uzvārds: Dāvids Brics.
◆ Dzimis: 1995.gada 23.jūnijā Alūksnē.
◆ Izglītība: ir pirmā kursa students Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju fakultātē.
◆ Ģimene: mamma Ilze, tētis Valdis, māsa Katrīna (6 gadi).
◆ Vaļasprieki: latviešu tautas dejas, raidījuma “Jaunā Saeima” vadīšana jauniešu interneta televīzijā “Chaula TV”, frisbijs.
◆ Moto: “Vienmēr izmantot visas jaunās iespējas, ko dzīve piedāvā, lai gūtu pieredzi.”

Dāvids Brics (19) dzimis neatkarīgā Latvijā un uzskata, ka lielākā daļa iedzīvotāju prot novērtēt to, ka dzīvo savā un brīvā valstī. Viņš atzīst, ka ir savas zemes patriots, kuram nepiemīt Sprīdīša sindroms. “Latvija ir manas mājas, negribas tās pamest un doties prom. Man nav Sprīdīša sindroma, ka visur citur ir labāk, tikai Latvijā viss ir slikti, bet aizbraucot saprot, ka nemaz tā nav, jo visur ir savi plusi un mīnusi. Protams, daudzi sūdzas par valdību, bet, manuprāt, ja valsts sistēmā kaut kas neapmierina, jāiet un tas jāmaina, nevis jāgaužas draugiem, radiem un paziņām,” saka jaunietis. Viņš pats to jau pamazām dara, un, kas zina, varbūt nākotnē būs mums jauns, daudzsološs politiķis.
Bērnību Dāvids pavadījis Liepnas pagastā, bet jau ceturto gadu vairāk laika pavada Rīgā nekā dzimtajā novadā. Pamatizglītību ieguvis Liepnas vidusskolā, vidējo – Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, bet šobrīd studē.
- Kāpēc nolēmi pievērsties datorzinātnei?
- Ģimnāzijā apguvu programmēšanu un padziļināti matemātiku, ekonomiku, fiziku. Jau toreiz man patika programmēšana, tādēļ izvēle bija par labu tam. Šodien bez datorzināšanām iztikt nevar, turklāt šīs nozares speciālisti parasti jau studiju laikā atrod darbu, jo darba piedāvājumu ir daudz un darbs ir ļoti labi apmaksāts. Ar šādām zināšanām Alūksnes novadā man darba piedāvājuma nebūtu.
- Esi iesaistījies Jauniešu Saeimā. Tavas deputāta idejas līdz šim ir guvušas atbalstu?
- Šogad esmu jau 5. Jauniešu Saeimas deputāts un darbojos Eiropas lietu komisijā. Jauniešu Saeimā mani iesaistīja klasesbiedrs Edgars Korsaks-Mills. Sākumā šķita – tā taču ir politika, kas tur var būt interesants? Pamēģināju – patika! Sāku interesēties par politiku, aktualitātēm Latvijā un iepatikās arvien vairāk. Mans mērķis ir iegūt “Nākotnes deputāta” titulu. Tas ir dokuments, kas apliecina, ka esi nākotnes politiķis, saņem arī nozīmīti. Savukārt tas, ka esi Jauniešu Saeimas deputāts, ir ļoti labs ieraksts CV.
Manas idejas ir apjomīgas un vērstas uz to, kā mainīt kopējo situāciju Latvijā, līdz ar to tās nevar īstenot ātri. Jauniešu Saeima savus priekšlikumus iesniedz Latvijas Republikas Saeimai, kas tos izskata – ja viņi tās neatbalsta un tu pats neesi klāt, lai aizstāvētu, tad tālākās virzības nav. Šogad mana virzītā ideja bija par mazattīstīto reģionu attīstīšanu. Manuprāt, tas būtu jāveic trīs posmos. Pirmkārt, jāsniedz atbalsts lauksaimniekiem, veicot reformas šajā nozarē un piešķirot papildu finansējumu lauksaimniekiem, kuri sakoptu aizaugušās zemes, tās apstrādātu. Otrkārt, jāattīsta ražotņu būvniecība un infrastruktūra, jo – ja reģionos nebūs labu ceļu, neviens te nebūvēs savas rūpnīcas. Tādējādi tiks palielināts iekšzemes kopprodukts. Kā zināms, šobrīd puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā un lielākā daļa no visa iekšzemes kopprodukta tiek saražota ostas pilsētās Rīgā, Ventspilī, Liepājā, bet lauku reģioni saražo ļoti maz. Ja reģionos būtu attīstīta rūpniecība, būtu arī darbavietas un jauniešiem pēc studijām būtu, kur atgriezties kā speciālistiem inženiertehniskajās zinātnēs. Kad tas viss būs, īstenosies trešais posms – reģionos attīstīsies pakalpojumu bizness.
- Vai pats tici šādam nākotnes scenārijam?
- Jā, bet tas nav tuvākās desmitgades projekts, bet īstenojams 40-50 gadu laikā. Manai paaudzei tas ir jārada, lai nākamā paaudze varētu dzīvot tādā Latvijā.
- Pieļauj domu, ka pats kādreiz varētu kļūt par Latvijas politiķi?
- Esam domājuši par jauniešu partijas izveidi, jo šobrīd visi runā par tēmām, kas nav aktuālas jauniešiem, – jaunieši Latvijā šobrīd tiek atstāti novārtā. Savas partijas izveide prasa laiku, naudu – viss laiks jāvelta partijai, tādēļ varbūt ne tagad.
- Un kādas tēmas ir aktuālas jauniešiem?
- Piemēram, izglītība. Būtu jābūt iespējai iegūt bezmaksas augstāko izglītību. Šobrīd daudzi jaunieši neiet studēt, jo vidusskolas klasēs ir slinkojuši, sekmes nav tik labas, kā vajadzētu, studiju maksa ļoti liela, tādēļ izvēlas aizbraukt uz ārzemēm. Ja studiju maksa Latvijā nebūtu tik liela, tomēr saņemtos un uzsāktu studijas. Otrs ir par informācijas sniegšanu jauniešiem. Jaunieši neskatās LTV 1 un ziņu izlaidumu “Panorāma” - jauniešiem informācija jāpasniedz citā veidā. Piemēram, deputātiem vēl biežāk jābrauc tikties ar skolēniem skolās un jākomunicē caur interneta televīziju, sociālajiem tīkliem. Jaunieši šodien televīziju skatās ļoti reti, laikrakstus nelasa, žurnālus lasa reizēm – viņi visu patērē internetā, tādēļ tur ar viņiem arī jārunā. Arī jaunieši tomēr interesējas par politiku, viens to sāk darīt jau vidusskolā, otrs – studiju laikā, trešais – vēl vēlāk, bet viņus tas ar laiku tomēr interesē. Tikai vajag atvieglot piekļuvi informācijai.
- Kā radās ideja par darbošanos jauniešu interneta televīzijā “ChaulaTV”?
- Gribējām paust savas idejas. “Chaula TV” esmu viens no raidījuma “Jaunā Saeima” vadītājiem, kur diskutējam par politiku, ekonomiku un sabiedrībā aktuālām tēmām gan Latvijā, gan pasaulē. Šo raidījumu esam izveidojuši trijatā kopā ar Edgaru Korsaku-Millu un Kārli Miksonu. Tas ir analītiskās žurnālistikas tipa raidījums, ko ikviens interesents var noskatīties “www.chaula.tv” pirmdienās pulksten 20.30. Raidījumam ir trīs daļas: pirmajā diskutējam par aktuālām tēmām, otrajā – par Jauniešu Saeimas idejām, trešajā – par nedēļas aktuālo tēmu. Man darbošanās “ChaulaTV” ir vajadzīga sevis pilnveidei: iemācos runāt auditorijas priekšā, attīstu savas zināšanas un, tā kā studēju datorzinības, varu gūt arī praktiskās iemaņas šajā jomā. Manuprāt, tas viss kopā veido labu kombināciju.
- Kāpēc analītiskā žurnālistika, jo tas prasa daudz darba un laika?
- Kā teicis Igaunijas valsts prezidents Heinrihs Ilvess: šobrīd Eiropā, tostarp Latvijā, tieši vajag analītisko žurnālistiku, jo ir hibrīdkarš. Analītiskās žurnālistikas trūkums var novest pie tā, ka neesam pietiekami informēti un mūs caur informāciju sagrauj. Šobrīd Latvijā jauniešu auditorijai domāta analītiskās žurnālistikas raidījuma vispār nebija, mēs tādu radījām. Mūsu pamatauditorija ir jaunieši.
- Kas pašam ir tuvākās tēmas, par ko diskutēt raidījumā?
- Jau vidusskolas gados un tagad universitātē esmu daudz pētījis tēmu par propagandu, tostarp politisko, par ķermeņa valodu un tās pielietojumu jauniešu vecumposmā, jo arī ķermeņa valoda saistās ar propagandu tāpat kā noteiktu krāsu, simbolu izmantošana un cits.
- Cik daudz mums Latvijā ir propagandas?
- Pietiekami, īpaši pirms vēlēšanām. Bet propaganda ir visur - tas ir neizbēgami. Cilvēkiem tas ir jāsaprot un jācenšas situācijas analizēt, lai informāciju uztvertu korekti, nevis akli noticētu. Ar propagandu visvieglāk ir ietekmēt gados vecus cilvēkus – viņiem sola palielināt pensijas un viņi tam arī notic! Vecie cilvēki ir lētticīgāki, jo domā, ka otrs runā no sirds, nemelo, bet mūsdienās tas ir retums, kad kaut ko pasaka patiesi un no sirds.
- Tu jau 14 gadus dejo tautas dejas. Uz lielajiem svētkiem šovasar arī posies?
- Mīlestību uz deju man sāka mācīt skolotāja Brigita Bijone Liepnā – ļoti laba skolotāja, kura iemācīja, ka dejai jāatdod sevi visu. Āgenskalna Valsts ģimnāzijā dejoju tautas deju kolektīvā “Vainags”, šobrīd esmu Rīgas Mazās ģildes tautas deju ansambļa “Daiļrade” dalībnieks. “Daiļrade” ir viens no labākajiem tautas deju kolektīviem Latvijā. Uzskatu, ka cilvēkam vienmēr sevi jāvirza uz visaugstāko un vislabāko mērķi, jo tā var sasniegt vairāk. Deja man ir mīļa kopš bērnības – tā ir mana sirdslieta un neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Šobrīd dejoju arī Liepnas tautas nama tautas deju kolektīvā. Man patīk izjust tās emocijas, kas pārņem, esot uz skatuves, kad dzirdi aplausus, ovācijas, skaties partnerim acīs un saproti: jā, ir tā vērts! Ļoti saviļņojošas emocijas ir reizi četros gados dziesmu un deju svētkos. Tautas deju ansambļi skolēnu dziesmu svētkos nevar piedalīties vecuma dēļ, bet ar Liepnas kolektīvu man būs iespēja tikt uz svētkiem, ja skates rezultāti būs labi.
- Tev vēl ir arī interesanta sportiska aizraušanās - frisbijs!
- Tam pievērsos, mācoties Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, kur sporta pasniedzējs bija Dmitrijs Ivanišaks – viņš ir arī viens no tiem, kuri Latvijā ieviesa frisbiju. Pamēģināju, iepatikās, kļuvu par Latvijas lielākā frisbija kluba “Ultimate Decision” spēlētāju. Pagājušajā gadā biju Latvijas izlasē U19 grupā, piedalījāmies arī Pasaules frisbija čempionātā Itālijā, ieguvām 15.vietu starp 30 komandām. Frisbijā ļoti būtisks ir spēles gars – šajā sporta veidā nav tiesnešu, tādēļ svarīga ir godprātība un pašsavaldīšanās, paši sevi tiesājam. Šis sporta veids audzina raksturu. Esmu absolvējis arī Rīgas Volejbola skolu. Kā es to visu paspēju? Es vienkārši daru! Jā, brīvā laika ir maz, nevaru katru nedēļas nogali iet ballēties, bet man pietiek laika arī atpūtai ar draugiem. Man viss ir saistīts – draugi, vaļasprieki. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izmanto visas jaunās iespējas, ko dzīve piedāvā

Kategorijas