Klusais perēklis – endometrioze

2015. gada 30. aprīlis 00:00

Gandrīz 180 miljoni sieviešu visā pasaulē sirgst ar nepatīkamu, sāpīgu un dzīves kvalitāti traucējošu slimību – endometriozi. Vairums slimnieču daudzus gadus pavada sāpēs, pat nenojaušot, kas tieši viņām kaiš. Tā vietā ārsti viņām nosaka dažādas citas, pavisam nepareizas, diagnozes, piemēram, pārlieku lielu stresu un mazkustīgu dzīvesveidu.

Parasti nepievērš uzmanību
Īss slimības raksturojums, ko sniedz īpaša, slimībai veltīta mājaslapa “www.endometrioze.lv”, skan šādi – audi, kas līdzīgi dzemdes gļotādai, atrodas nevis dzemdes dobumā, bet dažādās citās sievietes ķermeņa daļās, piemēram, zarnās, urīnpūslī, iekšējos orgānos, olnīcās. Pēdējos gados arvien biežāk sastopami gadījumi, kad šie audi atrodami arī uz ādas, pie mugurkaula un pat plaušās. Tas nozīmē, ka ikmēneša menstruālā cikla laikā sievietei asiņošana notiek tajās vietās, kurās atrodas šie audi. Ja perēklis izveidojies plaušās, tad mēneša noteiktajās dienās asiņošana veidosies tieši tur un pastāv iespēja, ka sieviete var sākt klepot asinis.
Šo slimību nav viegli atklāt. Pieredzes stāsti atklāj, ka līdz pareizās diagnozes noteikšanai var paiet pat vairāki gadi un atveseļošanās ceļš būs ilgs. Viss sākas ar to, ka sieviete menstruālā cikla laikā jūt asas sāpes iegurnī, vēlāk, slimībai progresējot, sāpes var parādīties jebkurā laikā, neatkarīgi no menstruācijām, tādā veidā pastāvīgi traucē ikdienas ritmam un pienākumiem. Bieži vien sievietes uzskata, ka tās ir parastas menstruālās sāpes, nekas ievērības vai uztraukuma vērts un lieto parastās pretsāpju tabletes, lai sāpes nomāktu. Taču var izrādīties, ka iemesls ir daudz nopietnāks un steidzami nepieciešama ārstēšana, jo endometrioze var izraisīt saaugumu veidošanos, kas deformē iekšējos orgānus. Slimībai attīstoties, var veidoties situācija, kad iekšējie orgāni saaug kopā, veidojot stāvokli, ko dēvē par “nekustīgo iegurni”. Ārsti gan brīdina, ka tas nenotiek bieži, tomēr tāpēc nevajadzētu atmest ar roku ārstēšanai.

Joprojām nav zināms iemesls
Gadiem ejot, zinātnieki vēl aizvien meklē iemeslus, kāpēc šī slimība attīstās. Daļa no zinātniekiem uzskata, ka endometriozi izraisa estrogēnu paaugstinātais līmenis sievietes organismā. Tomēr arī šī teorija nav pilnībā apstiprināta. Doktors Džons Sampsons 1920. gados piedāvāja jaunu teoriju par to, kā rodas endometrioze. Viņš uzskatīja, ka menstruāciju audi pārvietojas pretējā virzienā pa olvadiem un pieķeras uz iegurņa orgāniem, vēlāk sākot uz tiem augt. Šo teoriju viņš nosauca par “atpakaļejošo menstruāciju teoriju”. Taču vēl šodien šai teorijai trūkst pierādījumu un to joprojām nevar apstiprināt pilnībā. Mājaslapa “www.endometrioze.lv” šo teoriju apgāž, izmantojot šādus pierādījumus: “Atpakaļejošo menstruāciju teorija neizskaidro to, kā endometrioze attīstās sievietēm, kurām veikta histerektomija (dzemdes izņemšana) vai olvadu ligatūra (olvadu nosiešana), ne arī to, kāpēc retos gadījumos endometrioze attīstījusies arī vīriešiem pēc prostatas operācijas veiktās estrogēnu terapijas.”
Vēl viens iespējamais iemesls šai saslimšanai ir ģenētika. Ir pierādīts, ka sieviešu pirmās kārtas radiniecēm ir lielāks endometriozes saslimšanas risks. Pārmantojot slimību, nākamajās paaudzēs slimība norit daudz smagākā stāvoklī. Līdz ar to, ja ģimenē ir zināmi saslimšanas gadījumi, pārējām ģimenes sievietēm būtu vēlams veikt izmeklēšanu un darīt to zināmu ārstam. Tāpat daudzām saslimušajām sievietēm atklāta imūnsistēmas disfunkcija, kas, iespējams, kalpoja par iemeslu endometriozes attīstībai.

Problēmas ar
diagnosticēšanu
Tā kā vēl aizvien nav atrasts galvenais iemesls slimības attīstībai, nav arī atrasts līdzeklis, kā pilnībā atbrīvoties no endometriozes. Jau pats diagnostikas process ir sarežģīts. Visprecīzāk to var redzēt, veicot laparoskopiju. Taču atrašana vai neatrašana un vēlme palīdzēt gulstas uz ķirurga vai patologa pleciem. kad veic izmeklēšanu, ir precīzi jāzina, ko un kur meklēt, un bieži vien ārstam trūkst intereses, lai meklētu endometriozi.
Līdz ar sarežģīto meklēšanas procesu diagnoze tiek uzstādīta novēloti un ir gadījumi, kad par slimību uzzina tikai pēc 12 sāpēs pavadītiem gadiem. Ginekologi uzsver, ka mūsdienās visdrošāk ir veikt laparoskopiju un audu biopsijas, lai iegūtu uzticamus rezultātus. Tomēr šādas pārbaudes ir ļoti dārgas un, ja ārsts nav pietiekoši zinošs, viņš slimības perēkļus var neatpazīt un beigu beigās atbildēt, ka slimības nav. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi atrast zinošu ginekologu, ar kuru slimniece var brīvi izrunāties, jo ļoti svarīgi ir nosaukt visus simptomus, sāpes, traucēkļus, lai ārstam būtu vieglāk saprast, ko darīt tālāk.
Dažādu pētījumu laikā noskaidrojies, ka sievietēm ar endometriozi ir grūtāk palikt stāvoklī. Taču tas nenozīmē, ka bērnu nevar būt vispār. Ginekologi iesaka turpināt meklēt citus ārstēšanas veidus, meklēt speciālistus un nepadoties. Ir sievietes, kurām endometrioze nemaz netraucē palikt stāvoklī, bet ir tādas, kurām nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, lai uzsāktu grūtniecību. Iemesli tam varētu būt tādi, ka endometriozes laikā, piemēram, olnīcas klāj bieza saauguma kārta un olšūna nevar izkļūt no olnīcas.

Ārstēšanas iespējas
Lai ārstētu endometriozi, ir dažādas iespējas, ko var pielāgot katrai pacientei dažādi. Pirmā no iespējām ir hormonālā terapija, kad ārsts nosaka dažādus hormonālos preparātus. Tomēr sievietēm ar vieglu endometriozi to neiesaka darīt, jo tas samazina grūtniecības iespējamību. Iespējams veikt arī operāciju, kuras laikā ārsts izņem visus perēkļus, saaugumus un izbīdītos iekšējos orgānus atliek vietā. Šāda ķirurģiska iejaukšanās var palīdzēt grūtniecības uzsākšanai. Turpretim hormonālā endometriozes ārstēšana nesniedz ilgtermiņa efektu, tāpēc var nākties pēc laika atkārtot ārstēšanu ar ķirurģisku iejaukšanos. Ja operācijas laikā ārsts neiztīra organismu no pilnīgi visiem perēkļiem, tad pēc laika endometrioze atgriezīsies un viss sāksies no gala.
Vēl viena iespēja ir izmantot iepriekš minēto laparoskopiju. Tā ir operācija, kurā tiek izmantots teleskopam līdzīgs instruments, kuru ievieto iegurņa dobumā caur nelielu iegriezumu vēderā. Tam ir gaismas avots un lēca, kas izgaismo un vizuāli palielina iegurņa dobuma iekšpusi, lai ginekologs varētu aplūkot iegurņa orgānus un konstatēt endometriozes esamību. Parasti tam visā garumā ir piestiprināta arī otra caurulīte. Tajā ievietoti ķirurģiskie instrumenti, kurus operācijas laikā lietos ķirurgs. Pastāv iespēja, ka ārstēšanās būs jāatkārto vairākas reizes, jo endometriozei ir tieksme atgriezties un veidot perēkļus no jauna. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Klusais perēklis – endometrioze

Kategorijas