Humors vieno un šķeļ

2015. gada 30. aprīlis 00:00

Labs humors ir vērtība cilvēkā. Ir patīkami kontaktēties ar cilvēku, kurš prot pasmieties par sevi, uzjautrināt citus un dažādās dzīves situācijās saskatīt komisko. Kompānijā ar atraktīvu anekdošu un smieklīgu atgadījumu stāstītāju nav garlaicīgi, bet no skābas sejas rādītājiem parasti turamies pa gabalu. Tomēr humoru ļaudis mēdz uztvert atšķirīgi – par vienu un to pašu joku kāds smejas kā kutināts, vēl kāds pieklājības pēc pasmaida, bet cits neatzīst to par joku un var pat apvainoties. Dažam humora izjūtas, šķiet, nav vispār. Kas tad īsti ir humora izjūta? Viens no populārākajiem mūsdienās varētu būt vārdnīcā atrastais traktējums, ka humora izjūta ir spēja dzīvē ieraudzīt un attēlot komiskas īpašības un parādības.

Kurš te boss?
Vārds “humors” cēlies no latīņu humor vai no angļu humour un latvietim saistās ar vārdiem: joki, pigori, kumēdiņi, asprātība, pavīpsnāšana, uzjautrināšanās, pasmiešanās, nerrošanās, zobošanās, apsmiešana, izsmiešana. Bez svešvārdiem grūti iztikt, apzīmējot humora paveidus: satīra, ironija, komēdija, skečs, komisms, karikatūra, parodija, hiperbola, anekdote u.c.
Aristotelis domāja, ka smiešanās ir rados ar neglītumu un pazemojumu, Frānsiss Bēkons pirmajā vietā min kroplumu. Cicerons secināja, ka izsmiešanu radījis primitīvisms un kroplums, bet Dekarts teicis, ka smieklus radot pārsteigums vai naids, vai abi kopā. Tomass Hobss saka: “Smiešanās kaislība nav nekas cits kā pēkšņi radusies apziņa par paša pārākumu, salīdzinot ar citu vājumu.”
Daudz izcilu personību domājušas un izteikušās par humora lomu cilvēku dzīvē, zina psihoterapeite Vija Zēlerte. “Piemēram, Arkādijam Raikinam pieder vārdi: “Ja cilvēkam nav humora izjūtas, jādod invaliditāte kopš bērnības.” Grāmatas “Humora terapija” autors Igors Krištafovičs uzskata, ka humors ir visspēcīgākais līdzeklis, lai izraisītu smieklus. Humors patiešām var būt verbāls cīņas ierocis, ar kura palīdzību iespējams paaugstināt savu statusu vai pozīciju. Pat draudzīga ķircināšana ir sava veida intelektuālā sadursme, kas atklāj, “kurš te ir boss”. Tieši vīriešiem humora izjūta ir nozīmīga rakstura iezīme, kura apliecina augstu inteliģences līmeni, un ir nozīmīgāka vīrišķības pazīme nekā trenēti muskuļi.”

Vai bez jokošanas nevar?
Izrādās, arī uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes. “Daudzi humora pētnieki uzskata, ka humors savā veidā ir sacensība par statusu, pozīciju. Ja cilvēkiem nav nepieciešams sacensties, viņi var iztikt bez humora izjūtas. Nav teikts, ka viņi ir dumjāki par tiem, kuriem ir humora izjūta, “nopietnie” var uzrādīt pat augstāku intelektuālo potenciālu. Ir liela atšķirība starp to, vai cilvēks nesaprot humoru vai arī viņš nav ieinteresēts humora lietošanā,” skaidro V. Zēlerte.
Ienirstot sociālo tīklu dzīlēs, atrodams uzskats, ka gan sarkasms, gan ironija ir “humora augstākā pakāpe”. Taču daļa diskutētāju oponē, ka visu nosaka veids, kādā ironija vai sarkasms tiek pasniegts. Kad žurnālists Egīls Zirnis pajoko, ka lēts šņabis liek arvien vairāk iemīlēt televizoru, cilvēki pat nedomā apvainoties, tikmēr politiķa Žirinovska, kurš pats sevi uzskata par izcilu humoristu, izteikumi, ka Baltijas valstis jau sen vajadzēja okupēt, neizraisa pat smīnu. Pat jāšaubās, vai sarkasms un melnie joki arī pieskaitāmi pie humora.
“Cilvēki, kuri jūtas pārāki par citiem, var sadusmoties, ja kāds mēģina aizskart viņu pārākuma jūtas. Kā atbilde tad varētu būt šis “melnais humors”, kura mērķis ir sodīt nepareizo, nepareizos. Nav noslēpums, ka ir arī tādi indivīdi, kuriem ņirgāšanās par citiem sagādā baudu.”

Var izrādīties
bīstams
Mākslas zinātnieks Nikolajs Černiševskis humoram piedēvēja kritisku un paškritisku spēju saskatīt komiskus trūkumus citos un sevī pašā. Tomēr nav ieteicams jokot par cilvēka ārējo izskatu, reliģisko un nacionālo piederību, attīstības traucējumiem. Humora lietojums var izrādīties pat bīstams, ja esam saskarsmē ar cilvēkiem no atšķirīgām kultūrvidēm. Nesenie notikumi Francijā ļoti uzskatāmi atklāja, cik neviennozīmīga ir izpratne par humora pielietojumu saistībā ar reliģisko piederību.
Daudzviet pasaulē nesaprot angļu humoru, angļiem savukārt nav saprotams krievu humors. Franču humors tiek raksturots kā ļoti izsmalcināts. Humora lietošana ļoti jāpārdomā politikā un lietišķās saskarsmes situācijās, piemēram, darba intervijā, atgādina psihoterapeite. Smalkjūtīgs cilvēks nelietos humoru sarunā ar personu, kurai ir nepatika pret humoru vai arī kura to nesaprot.
Svarīgi, lai mēs būtu harmoniskas personības, kuras spēj realizēt savas spējas un izmantot iespējas, nevis tērēt enerģiju nevajadzīgām lietām, piemēram, dusmojoties par citu draudzīgiem jokiem vai izrēķinoties ar cilvēkiem, izmantojot humoru. Tikpat svarīgi, lai mēs būtu kompetenti saskarsmē un prastu veidot pozitīvas, konstruktīvas attiecības, izvēloties atbilstošus saskarsmes paņēmienus, tajā skaitā humoru.
Humors var palīdzēt cilvēkiem atbrīvoties, vairot pozitīvo enerģiju, ar tā palīdzību mēs varam veidot sev pozitīvu imidžu. Humoru izmanto arī kā psihoterapijas metodi. Tajā pašā laikā humors var būt arī pilnīgi nevietā. Tādā gadījumā tas var radīt pilnīgi pretēju efektu – paaugstināt spriedzi, radīt nepatiku pret humora lietotāju, mazināt sadarbības iespējas. “Tas ir līdzīgi kā ar garšvielām – noteiktā vietā, laikā un daudzumā, citādi ēdiens būs sabojāts,” salīdzina psihoterapeite. ◆

Pieredze
Pārpratuma sekas – plaisa
Šķiet, ka esmu pamatīgi sabojājusi attiecības ar bērnības draudzeni. Šogad Otrajās Lieldienās laika apstākļi bija burvīgi un es nolēmu Artu uzaicināt uz savām lauku mājām. Lai kopīgi pabaudītu saulīti un mazliet patalkotu. No rīta aizsūtīju draudzenei – pilsētniecei īsziņu ar šādu tekstu: “Ja ticība atļauj un ir patikšana, vari atbraukt pavingrot… ar grābekli.”
Viņa ieradās vēlu pēcpusdienā un uzvilkusies. Dusmīgi pārmeta, ka cenšos viņai indīgi iekost, ka galu galā ir svētki un viņu neinteresē manas puķu dobes. Taisnojos, ka absolūti nebiju plānojusi aizskart luterānes reliģiskās jūtas, ka aicināju tik tamdēļ, ka šī pati bija izteikusi vēlēšanos pabūt tuvāk dabai. Varbūt neatradu īstos vārdus, un tas, kas manā uztverē bija jociņš, aizvainoja? Kliedējot saspringumu, teicu, ka viss grābjamais jau sagrābts, jāstrādā nebūs un varam pasēdēt aizvējā. Sarunas nevedās. Draudzene aizbrauca mājās sapūtusies, arī man kunkulis pakrūtē. Sapratu, ka cilvēku, kuru domāju pazīstam kopš bērna kājas, patiesībā… nepazīstu. Ceru, ka pēc šā pārpratuma mūsu attiecībās nepaliks plaisa, un centīšos turpmāk izteikties uzmanīgāk, delikātāk. Baidos Artai jautāt, vai arī viņa no šīs situācijas kaut ko mācījusies. ◆
Annija (39 gadi)

Atziņas un sakāmvārdi

◆ Ja tu spēj skatīties spogulī nesmejoties, tev trūkst humora izjūtas.

◆ Dzīve būtu garlaicīgāka, ja cilvēki nejokotos, tomēr ir svarīgi to darīt ar mīlestību.

◆ Melnais humors ir veids, kā izkliegt neapmierinātību vai dusmas. Tāpēc melnā humora teicējiem ir apdraudēta veselība.

◆ Muļķis smejas par visu, ko nesaprot.

◆ Jokot un aizņemties naudu vajag negaidīti.

◆ Humors pārnes dvēseli pār bezdibeni un māca to spēlēties ar savām bēdām.

◆ Humora izjūta spiež pavērties uz savu un citu rīcību no tādas pozīcijas, ka tā izliekas nejēdzīga. Tā bieži atvēsina entuziasmu, zobojas par cerību, attaisno trūkumus, mierina neveiksmē.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Humors vieno un šķeļ

Kategorijas