Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Pārdot klusumu

Ieva Štāle
Laikraksta arhīvs

2015. gada 30. aprīlis 00:00

1

Rāznas Nacionālajā parkā 97 % teritorijas pieder privātīpašniekiem. «Šī iemesla dēļ dabas aizsardzības pasākumus parkā realizēt grūtāk. Smagi ir tad, ja privātās zemes īpašnieki tiem pretojas. Tāpēc bieži rīkojam informatīvās sanāksmes, sabiedriskās apspriešanas, tiekamies ar zemes īpašniekiem,» stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize un turpina: «Būtībā jau cilvēki neiebilst pret dabas aizsardzību, visbiežāk viņi iebilst pret to, kā tiek realizēta dabas aizsardzības politika. Taču, ja ar cilvēkiem runā, daudz ko var izskaidrot, un cilvēkiem patīk, ja ar viņiem runā, skaidro, kas viņus sagaida, kā kompensēt ierobežojumus.»
Rāznas Nacionālais parks ir putniem nozīmīga vieta. Šopavasar Latgales reģionālā administrācija organizējusi tikšanās ar iedzīvotājiem, lai skaidrotu nepieciešamību veidot mikroliegumus sešām īpaši aizsargājamām putnu sugām. Piemēram, dzeņveidīgo aizsardzībai mikroliegumā, kas parasti ir aptuveni divus hektārus liels, liegta mežsaimnieciskā darbība. Valsts teritoriju īpašniekam piedāvā kompensāciju. «Piesakoties valsts atbalsta maksājumiem, ik gadu zemes īpašnieks var saņemt 157 eiro par hektāru. Cilvēks jau redz to naudu, kas nāk uzreiz, bet, ja parēķinām, cik ilgi aug mežs, katru gadu saņemtie atbalsta maksājumi rezultātā būs līdzvērtīgi, ja ne lielāki par to summu, ko var saņemt uzreiz par kailcirtē nocirstu mežu,» skaidro A. Zeize. Daļa zemes īpašnieku, kuri nedzenas pēc ātri iegūstamas naudas, piekrīt kompensācijām. Esot arī tādi saimnieki, kuri paši aicinot ornitologus izpētīt viņu īpašumā esošās teritorijas un būtu priecīgi, ja tajās apmestos, piemēram, īpaši aizsargājamais trīspirkstu dzenis vai zivju ērglis. «Labie piemēri ir,» uzsver A. Zeize.
Administrācijai iznāk saskarties arī ar neapmierinātību par motorizēto transportlīdzekļu lietošanas aizliegumu lielajos ezeros. «Jau padomju laikā Rāznas ezerā bija aizliegts pārvietoties ar motorlaivām. Izveidojot nacionālo parku, gan pašvaldības, gan zaļi domājošie entuziasti vēlējās aizliegumu saglabāt. Mums tika pārmesta uzņēmējdarbības attīstības kavēšana, taču mēs noteikti esam par dabas tūrismu. Plašu diskusiju rezultātā radām kompromisu – tagad tūrisma pakalpojumu sniedzēji, saņemot atļauju, drīkst izmantot motorizēto ūdenstransportu,» stāsta A. Zeize. Viņa gan nenoliedz – katrai problēmai ir divas puses. Pret trokšņainajiem ātruma tīkotājiem savukārt iebilst klusuma cienītāji: «Mums zvana gan cilvēki, kuri grib izmantot motorlaivas un ūdensmotociklus, gan cilvēki, kuri grib klusumu.»
Kā pozitīvu tendenci A. Zeize min to, ka parādījušies uzņēmēji, kas Latvijā meklē vietas, kurās var attīstīt tādu dabas tūrisma veidu kā «pārdot klusumu». Īpaši pieprasīts tas ir ārzemju apmeklētāju vidū. Izrādās, tādu vietu Latvijā ir maz. «Nesen pie mums bija ieradies uzņēmējs, kurš interesējās par iespējām šosezon Rāznas ezerā vizināt atpūtniekus ar skaistu 12 metru garu burulaivu. Tas ir tas, ko vēlamies piedāvāt aizsargājamā teritorijā, – ūdens, viļņi, saule, vējš, buras un klusums!» uzsver A. Zeize. ◆

Kategorijas

Kategorijas