Muzikālas un dzīvespriecīgas

2010. gada 3. septembris 12:05

1378

Dzīvespriecīgas, inteliģentas, muzikālas, enerģiskas, atklātas un saimnieciskas - šīs īpašības spilgti raksturo alūksnietes, dvīņumāsas Lindu un Danu Berkules. Dzīvē viņām vissvarīgākā ir ģimene un mūzika: ģimene, jo tas ir visa pamats, atbalsts un patvērums, mūzika – jo izglīto un tāpat kā mīla nāk no sirds.

Mūzika ir lielākā dvīņumāsu kaislība jau kopš agras bērnības. Kad viņas dzied ar savām dzidrajām solistu balsīm, klausītājiem aizraujas elpa. Vislielākie atbalstītāji un virzītāji vienmēr bijuši vecāki un vecvecāki. Dana un Linda atminas, kā savulaik mamma jautājusi: “Nu, māšuki, kur jūs labāk gribētu mācīties pēc skolas: mūzikas vai mākslas skolā?” Un māšuki vienbalsīgi teica: “Alūksnes mūzikas skolā!” Viņas atzīst, ka arī ikdienā labprāt uzdzied, piemēram, dārzu ravējot. “Mamma mūs vienmēr ir pratusi tik feini pielikt pie darba un ieinteresēt! Ar tautasdziesmām un spēlēm,” atceras Dana. Viņa secina – tagad reti kurš bērns vairs zina tautasdziesmas.

Šovasar māsas absolvēja Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolu – Dana kokles klasi, Linda – vokālistus. Mācoties mūzikas vidusskolā, Dana jau pirmajā kursā saņēma komponista Helmera Pavasara fonda stipendiju. To piešķir vienreiz gadā vienam vislabākajam audzēknim. Līdz šim tā nebija piešķirta jau pirmā kursa audzēknim. Māsas atzīst – par to vislielākais paldies Alūksnes mūzikas skolas pedagogiem, kuri sniedza ļoti labas pamatzināšanas.

Atdod daļiņu no sevis
“Ieguvums, ko mūsu personības izaugsmei ir devusi mūzika, nav vārdos aprakstāms. Mūzika attīsta cilvēkos kultūru. Mēs no skolas bieži braucām uz operas, teātra izrādēm, simfonijām un baletiem. Tu visu laiku esi uz emocionāla un muzikāla viļņa – fantastiski! Mūzika cilvēkos attīsta radošumu. Tagad daudzi jaunieši saka, ka nav, ko darīt, daudz laika pavada pie datora – viņos nav attīstības. Bet mums vienmēr ir, ko darīt – esam nemitīgi kustībā un gūstam tik daudz pozitīvu emociju! Ir tik brīnišķīgi, ka mēs muzicējot cilvēkiem varam sagādāt prieku, ļaut kaut uz brīdi aizmirst nebūšanas un dižķibeles. Ir tik patīkami, ka cilvēki pēc mūsu uzstāšanās nāk klāt un saka atzinīgus vārdus...” sajūsminās Dana. Linda piebilst, ka viņai gan šādos brīžos parasti ir kauns, jo nav vēl pierasts pie komplimentiem, turklāt māsas esot diezgan paškritiskas.

Vairāk lasiet laikraksta "Alūksnes Ziņas" 3.septembra numurā.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Muzikālas un dzīvespriecīgas

Kategorijas