Laiž, lai pulksteņi iet

2015. gada 8. maijs 00:00

780

Alūksnes muzejā 14.maijā pulksten 14.00 tiks atklāta alūksnieša Pētera Zālīša restaurēto pulksteņu izstāde “Senie pulksteņi”.

Pulksteņa ciparnīca bija salūzusi
Izstādē būs skatāmi vairāk nekā desmit Švarcvaldes loka tipa pulksteņi, kuri pie kolekcionāra nonākuši 30 gadu laikā. “Šos pulksteņus sāka gatavot Švarcvaldē, Vācijā. Loka tips nozīmē, ka pulksteņa korpusa augša ir apaļa. Izstādē skatāmi arī divi rāmju pulksteņi. Šo pulksteņu korpusi ir no koka, bet ciparnīcas izgreznotas,” stāsta P.Zālītis. Pulksteņi viņa īpašumā nonāk caur dažādiem cilvēkiem, bet jo īpaši priecīgs P.Zālītis ir par kolekcionāru tirdziņiem Ikšķilē, kuri notiek divreiz gadā. “Tur var dabūt visu ko - no adatas līdz atombumbai,” viņš smej.
P.Zālītis gan atzīst, ka viņa mērķis nav pulksteņu krāšana, bet to restaurēšana. “Tā nopietni ar to sāku nodarboties pirms desmit gadiem. Mana nostāja ir tāda, ka katrai mehāniskai lietai ir jādarbojas, nav jēgas, ja tā vienkārši stāv. Šajā ziņā ar muzejiem man ir domstarpības, jo gribas visus mehānismus dabūt pie dziesmas, kāda gan jēga viņiem vienkārši stāvēt pagrabos,” viņš uzskata. P.Zālītis stāsta, ka dažreiz cilvēku mājās stāv pulksteņi, kuri vairs neiet, bet saimnieki tos nevēlas pārdot, vien pamato savu vēlmi ar sentimentu. “Bija gadījums, kad Pededzē redzēju pulksteni ar bumbām pie sienas, bet tā īpašnieks man to negribēja pārdot. Beigās tomēr viņu pierunāju. Pulksteņa ciparnīca bija salūzusi trīs daļās un salīmēta ar epoksīdsveķiem. Dabūju lauzt vaļā, iztīrīt no sveķiem un atjaunot,” stāsta P.Zālītis.

Biežāk rīkot kolekcionāru izstādes
Kā vienu no grūtākajām lietām pulksteņu restaurēšanā viņš min atbilstošu materiālu atrašanu. “Tāda laka, kāda man vajadzīga pulksteņiem, vairs pat nav dabūjama. Paldies “VEF” par izmestu ārā vecu “Shellac” lakas maisu. Ja pulkstenim virsū ir šī laka, tā tikai jāatjauno, bet nedrīkst likt citu laku. Esmu redzējis, ka skapju pulksteņi ir nokrāsoti ar citu laku un izskats vairs nav tas. “Shellac” lakai ir siltums, bet modernās lakas tomēr ir aukstas,” teic P.Zālītis. Ilgākais restaurācijas process var ilgt pat vairākus mēnešus, un restaurators atzīst, ka labprāt sadarbotos ar vairākiem muzejiem, lai pēc iespējas vairāk pulksteņos atkal iedvestu dzīvību. “Ar katru izstādi gan sanāk pulksteņus pārvadāt un kaut ko pabojāt, bet ko gan man tas dod, ja viņi stāvēs mājās. Es aicinātu muzejus biežāk rīkot kolekcionāru izstādes. Lai arī dažas kolekcijas ir grūti pārvadāt, ir vērts tās parādīt, un cilvēki gribēs tās redzēt. It sevišķi bērniem un jauniešiem ir jārāda šīs lietas un jāstāsta, kā kas darbojas,” mudina P.Zālītis. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Laiž, lai pulksteņi iet

Kategorijas