Caur dzīvi iet ar mieru

2015. gada 8. maijs 00:00

4239

Alūksnietis Uģis Zavadskis šogad Pasaules čempionātā Pērnavā (Igaunija) loka šaušanā telpās izcīnīja 3.vietu. Sacensībās piedalījās 322 dalībnieki no 18 pasaules valstīm. Uģis sacensībās startēja ar medību loku.
- Kāpēc sākāt nodarboties ar lokšaušanu?
- Ar loku šauju jau kopš bērnības. Sākumā pats taisīju loku no lazdas. Daudzi bērnībā bija lasījuši par bērniem, kas spēlēja indiāņus, pārģērbās un šāva ar loku. Arī mana bērnība vairāk pagāja Kalnadruvās kopā ar citiem bērniem, kur kopā mežiņā skraidījām. Taču tieši pirms aptuveni pieciem gadiem lokšaušana atgriezās manā dzīvē. Gribējās kaut ko iesākt pēc darba. Kā nu kurš attīra galvu – kāds alkoholā, kāds kur citur. Es izdomāju, ka vajadzētu atkal pašaut ar loku. Tā arī viss sākās. Šaušanā ar loku iesaistījās arī mana sieva, sākām iet trenēties Alūksnē pie Kaspara Aigara. Lokšaušanā vajadzīgs baigais miers. Jebkurā sporta veidā ir dopinga pārbaude, bet lokšaušanā pārbauda, vai nav lietotas nomierinošas zāles, jo sacensībās nepieciešams miers. Lokšaušanā ir jāsavāc sevi, un man tas patīk. Pēc dabas esmu, kā saka latgalieši, sovvaļnieks, un man patīk savākties un censties visu izdarīt bez kaut kāda stresa. Tas dod mieru arī dzīvē, un reizēm man ir jautāts, kāpēc esmu tik mierīgs kā jūras govs. Sacensībās mani priecē pozitīvisms, kurš tur valda: nav svarīgi, esi ārsts vai filozofs, – visi ir pilnīgi vienādi, visi izrunājas un atpūšas. Visvairāk lokšāvēju tomēr ir pie Rīgas, bet pie mums aktīvo lokšāvēju ir aptuveni trīs. Pārējie ir iepauzējuši. Ziemā trenējamies sporta skolas angārā un tiekamies reizi nedēļā. Siltākā laikā tiekamies pie Kaspara Aigara lauku mājās, šaujam pa 3D zvēriem un vairogiem.
- Jūsu arods ir labot automašīnu virsbūves.
- Jā, esmu viens no tiem retajiem, kurš nodarbojas ar virsbūvju remontdarbiem. Krāsoju automašīnas, man pašam ir krāsotava, kur strādāju viens pats. Esmu reģistrējis mikrouzņēmumu un darbojos šajā jomā ļoti sen. Jau mans tētis Alūksnē nodarbojās ar šo lietu, un arī es kopš bērnības devos pie tēta uz darbu. Arī man vēlāk deva dažādus darbiņus, un interesantākais ir tas, ka esmu mēģinājis no šī darba aiziet pirms vairākiem gadiem, taču visu laiku esmu nonācis atpakaļ pie auto krāsošanas. Esmu mēģinājis bēgt uz visādiem citādiem darbiem un speciāli pat iestājos augstskolā, lai mācītos jurisprudenci. Cilvēkiem nereti šķiet, ka tas jau ir viegls darbs un ko gan tur nenokrāsot mašīnu, taču šis darbs prasa nervus: ir jābūt mierīgam, jo nokļūdīties jau var pašā sākumā. Un tieši lokšaušana man arī palīdz. Kādreiz nodarbojos arī ar aerogrāfiju, bet nu vairs to nedaru, jo tam neatliek laika.
- Strādājāt kādu laiku arī ārzemēs.
- 2000.gadā devos strādāt uz Īriju, kur nostrādāju septiņus mēnešus. Sākumā biju uzrakstījis pieteikumu, ka esmu auto krāsotājs, kas angļu valodā ir “car painter”. Man piedāvāja darbu par “carpenter”, kas angļu valodā nozīmē “galdnieks” - vārdi skan līdzīgi. Kad aizbraucu, izrādījās - man jāstrādā par galdnieku! Strādāju lauku ciematiņā, kurš bija mazāks pat par Alūksni. Mūsu ģimenē toreiz nesen bija piedzimusi meita. Darba devējs gan piedāvāja doties uz Īriju visai ģimenei, bet es nolēmu atgriezties Latvijā. Tā, vairākos darbiņos strādājot, sāku iekārtoties šeit. Ja nebūtu šī misēkļa ar vārdu angļu valodā un būtu ticis darbā par auto krāsotāju, varbūt būtu palicis strādāt tur. Bet varbūt pat labi, ka bija šāds pārpratums. Aizbraukt man lika tas, ka iepriekšējā darbā, kur strādāju par virsbūvju krāsotāju, sāka iet grūti un biju spiests aiziet, lai būtu kāda naudiņa. Atgriezties gan man gribējās tāpēc, ka šeit ir ģimene. Nodomāju, ka darbu atradīšu arī Latvijā. Atgriežoties Alūksnē sāku īrēt telpas un darboties kā auto virsbūvju krāsotājs.
- Esat arī aktīvs mednieks.
- Sāku šaut ar loku nopietnāk un pirmajā gadā aizbraucu uz Lietuvu. Tur man ieteica iet arī medībās, jo varbūt kādreiz Latvijā arī atļaus medībās šaut ar loku. Nokārtoju medību apliecību. Tīri labi šāvās arī ar ieroci. Mans pirmais medījums ir meža cūka, bet lielākā trofeja - vilks, kuru nomedīju Latgales pusē. Tajā brīdī, kad medī, nedomā par to, ka radība ir dzīva, bet iestājās mednieka instinkts. Es eju medībās, lai nomedītu gaļu savai ģimenei. Protams, ziemā ir vilku medības, kuras man arī ļoti patīk. Tajās ir liels azarts, un pasākums ir saspringts. Vilks skrien ļoti ātri, un medībās ir interesanti. Bail nav, jo drīzāk meža cūka ir bīstamāka par vilku. Vilki tomēr ir bailīgi dzīvnieki.
Kas attiecas uz lokšaušanu, cerēju, ka varēs šaut ar loku medībās arī Latvijā, taču tomēr būtu mazliet bēdīgs, ja to atļautu. Ja medīt varētu jebkurš mednieks, kurš iegūtu apliecību, ka var šaut medībās ar loku, es nebūtu priecīgs. Uzskatu, ka tad, ja grib medīt ar loku, ir jābūt A klases kvalifikācijai. Medībās ar loku ir jāšauj ļoti precīzi! Kad šādu likumu plānoja pieņemt, saradās daudz lokšāvēju, bet no viņiem uz sacensībām praktiski neviens nebrauca. Sāku domāt, vai mums Latvijā tad to vajag. Ir jābrauc arī uz sacensībām, lai uzlabotu lokšaušanas prasmes. Neviens gan nebija īpaši atsaucīgs. Daudziem gribējās vienkārši pamēģināt.
Medībās mani aizrauj svaigs gass, un ir patīkami ieiet ziemā mežā, kad sniegs ir līdz ceļiem. Redzu, ka mednieki, kad notiek lenkšana, iet ar spīdīgām acīm: meklē pēdas, skatās, vai dzīvnieks gājis iekšā vai ārā, sāk skaitļot.
- Kāpēc jūs ieteiktu citiem pamēģināt lokšaušanu?
- Citiem ieteiktu lokšaušanu tāpēc, ka tā dod mieru. Ar loku nāk šaut arī bērni un juniori, kuri sākumā ir diezgan nesavaldīgi, skrien un lec, taču vēlāk viņi paliek savāktāki un disciplinētāki. Lokšaušana ir arī atpūta, un jāatzīst, ka mūsdienās daudzi cilvēki ir ļoti saspringti, tajā skaitā arī es. Reizēm vajag aizmirst par to, kas vēl darāms, bet izdarīt kaut ko sev. Šaut ar loku var ļoti dārgi un arī pa lēto. Var izvēlēties, vai vēlies tikai atpūsties, var arī nodarboties ar lokšaušanu nopietnāk. Pats sāku šaut ar lētāku loku. Tad iegādājos dārgāku inventāru, lai varētu to sakombinēt. Lai arī sanāca padārgi, kaut ko vismaz sasniedzu, taču tagad gan sāku lēnām atgriezties pie lētākā gala, jo gribas vairāk šaut tīri dvēselei. Domāju nomainīt loku klasi un pašaut vairāk atpūtai. Biju iesprindzis uz labu rezultātu, bet nu gribas mazliet atpūsties.
Ja kādam gribas pamēģināt šaut ar loku, var nākt pie Kaspara Aigara. Vasarā Alūksnē notiks loka šaušanas sacensības “Nameja gredzens” un viens no Igaunijas kausa posmiem. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Caur dzīvi iet ar mieru

Kategorijas