Invaliditāte no darba? Nē, tā nav norma!
Puse Latvijas strādājošo turpina darbu pat tad, ja viņiem kaut kas
ļoti sāp. Cilvēki klusē, jo domā, ka slims darbinieks darba devējam nav
vajadzīgs. Rezultāts ir acīmredzams. Latvijā ik gadu 1000 cilvēki darbā
iegūtas saslimšanas dēļ tiek reģistrēti kā arodslimnieki un arvien
biežāk kļūst par invalīdiem muskuļu un skeleta sistēmas slimību dēļ. Par
šo slimību iegūšanu, ārstēšanu un profilaktiskajiem pasākumiem stāsta
medicīnas zinātņu doktore, arodveselības un arodslimību ārste, sāpju
ārste, projekta „Fit For Work” arodslimību darba grupas vadītāja Jeļena
Reste.
Arodslimību skaits pieaug ne tikai Latvijā, bet arī
citviet Eiropā. Ik gadu Latvijā aptuveni 1000 iedzīvotāju iegūst kādu
saslimšanu darba vietā un tiek reģistrēti kā arodslimnieki. Katrs otrais
pacients pie ārsta griežas ar kādu no muskuļu un skeleta sistēmas
saslimšanām, kuras izraisījuši ergonomiskie faktori darba vidē. Ar darbu
saistītās muskuļu un skeleta sistēmas slimības var rasties ne tikai
fiziska darba veicējiem, tā var būt mokoša saslimšana arī biroja
darbiniekiem un citiem monotona darba darītājiem. Visaugstākā
saslimstība ar arodslimībām Latvijā ir novērojama apstrādes rūpniecībā,
transporta pakalpojumu un transporta palīgdarbību sniedzēju vidū, vairum
un mazumtirdzniecībā, kā arī veselības un sociālās aprūpes strādājošo
darbinieku vidū.
Darbs lielākajai daļai cilvēku ir ikdiena. Par
darbu saņemam algu, varam nopirkt to, kas nepieciešams. Dzirdot, ka
situācija ir tik dramatiska, rodas jautājums: un ko tad darīt?
Dzīve
nav tikai darbs, un mums katram jādomā, ko darīt, lai darbu neiemainām
pret savu veselību. Situāciju noteikti iespējams uzlabot, bet tas ir
sabiedrības attieksmes un iesaistīto institūciju atbildības jautājums.
Ja darba vietā netiek ievēroti darba drošības pasākumi, ja darba vide
netiek pielāgota darbinieku vajadzībām, tas var būt arī liels slogs
veselībai, to būtiski pasliktinot. Kopējā situācija Latvijā arodslimību
jomā ir diezgan dramatiska, un ar nožēlu nākas atzīt: ja neko nedarīsim,
lai šīs slimības ierobežotu, nākotne nebūs spoža. Ir jādomā par
profilaktiskajiem pasākumiem un sabiedrība pietiekami jāinformē par
muskuļu un skeleta sistēmas slimību savlaicīgu diagnosticēšanu un
ārstēšanu. Tādēļ par to ir jārunā, un skaļi.
Lai veicinātu
sabiedrības informētību par muskuļu un skeleta sistēmas slimībām, un
uzlabotu to ārstēšanu, kā arī profilaksi, ir izveidots projekts „Fit
For Work”. Tajā strādā īpaša arodveselības darba grupa, kurā
apvienojušies arodslimību, rehabilitācijas un citi speciālisti, kas
Latvijā izstrādās profilaktisko pasākumu plānu un kopā ar valsts
institūcijām un darba devējiem centīsies uzlabot darbspējīgo cilvēku
balsta un kustību aparāta veselību. Līdz ar to pagarināsies veselīga
darba mūžs un cilvēki, kas sirgst ar muskuļu un skeleta slimībām,
atgriezīsies darba tirgū.
Vai darba grupa jau kaut ko ir izdarījusi?
Līdz
šim projekta „FIT FOR WORK” ietvaros arodslimību darba grupa
izstrādājusi priekšlikumus un piroritāros virzienus neiekaisīgo muskuļu
un skeletālo slimību mazināšanai.
Darba grupa kā prioritāti
izvirzījusi arodslimību radīto ekonomisko zaudējumu apzināšanu (agrīnas
arodslimību diagnostikas trūkuma radīto zaudējumu un novēlotas
rehabilitācijas ekonomisko zaudējumu aprēķins), ar darbu saistīto
neiekaisīgo muskuļu un skeleta slimību profilakses veicināšanu un riska
faktoru ietekmes mazināšanu, kā arī agrīnu slimību atpazīšanas un
diagnostikas veicināšanu.
Piroritāro darbības virzienu plāns ir
iesniegts Slimību profilakses un kontroles centrā, kā arī drīzumā ir
plānota tikšanās ar labklājības un veselības ministriem, lai ministrus
ar tiem iepazīstinātu un ieviestu muskuļu un skeleta sistēmas slimību
preventīvo kultūru sabiedrībā, kamdēļ Latvijas kā Eiropas Savienības
prezidējošās valsts ietvaros tika organizēta arī vērienīga konference.
Vienlaikus
plānots uzlabot arī Valsts Darba inspekcijas darbu, stingrāk izvērtējot
darba aizsardzības prasības un normatīvos aktus. Lai uzlabotu sistēmu
kopumā, arodslimību darba grupa vēlas panākt arī lielāku medicīnas
dienestu iesaisti. Jāpalielina ģimenes ārstu agrīnās diagnostikas lomai,
jāveicina agrīnās rehabilitācijas pieejamība pacientiem, kam vēl nav
diagnosticēta invaliditāte. Tāpat jāveicina arī arodveselības dienestu
darba efektivitāte un jāuzlabo veselības pārbaužu kvalitāte un
speciālistu pieejamība.
Mēģināsim visu pēc kārtas. Kāds darbs visbiežāk izraisa balsta un kustību sistēmas kaites?
Šobrīd
lielāko daļu no diagnosticētajām balsta un kustību aparāta arodslimībām
izraisījusi fiziska pārslodze jeb ergonomiskie riski. Atkarībā no
slimību lokalizācijas un smaguma pakāpes šīs saslimšanas var ietekmēt
darbaspējas no pilnīgi netraucētām funkcionēšanas spējām līdz pat
pilnīgai darba nespējai. Visbiežāk saslimšanu izraisa darbs, kam
raksturīga atkārtota smagumu pārvietošana, vienveidīgas kustības,
piespiedu darba poza un slikta ergonomika. Šie darba vides kaitīgie
faktori palielina risku saslimt ar muskuļu, cīpslu, saišu un locītavu
izraisītām slimībām.
Kāda vecuma cilvēkus šīs slimības skar visvairāk?
Muskuļu
un skeleta sistēmas slimību izraisīta invaliditāte ir viena no
visstraujāk progresējošajām funkcionālajām saslimšanām darbspējīgo
iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 59 gadiem. Tieši šo slimību dēļ
cilvēki Latvijā visbiežāk kļūst par invalīdiem. Lielu daļu muskuļu un
skeleta sistēmas saslimšanu iegūšanas iemesls ir darbs vai nepareiza
slodze. 2013.gadā pavisam reģistrēti 2 944 skeleta, muskuļu un saistaudu
slimību pacienti, kam noteikta pirmreizēja invaliditāte, savukārt 1087
pacientiem pirmo reizi reģistrēta kāda no arodslimībām. Tas ir par 26,3%
vairāk nekā 2012.gadā.
Kā dzīvo cilvēki, kam ir muskuļu un skeleta sistēmu slimības?
Lai
gan šīs slimības nepalielina mirstību, tās ir nopietnas un hroniskas
saslimšanas. Tās nekur nepazūd un vajā pacientus visu mūžu. Kāda gan var
būt dzīves kvalitāte! Cilvēka darbaspējas ievērojami samazinās, sāpes
pastiprinās. Pazeminās darbinieka izturība, viņš sliktāk koncentrējas,
nav tik apdomīgs un veikls, viņam ir slikts garastāvoklis. Ik gadu
Latvijā muskuļu un skeleta sistēmas slimību ārstēšana izmaksā no 90,49
līdz pat 362 miljoniem eiro, un vidēji 383 400 pacientiem Latvijā
muskuļu un skeleta sistēmas slimības izraisa īslaicīgu darba nespēju, tā
valstij radot būtisku ekonomisko slogu gan tiešo, gan netiešo izmaksu
veidā.
Vai ar sāpēm sadzīvo tikai vecākā gadagājuma cilvēki?
RSU
Darba drošības un vides veselības institūta pētījumā nodarbinātajiem
jautāja, vai pēdējā gada laikā viņus vajājušas fiziskas sāpes, kas
bijušas ilgākas par trim dienām. 2013.gadā 34% nodarbināto uz šo
jautājumu atbildēja pozitīvi. Turklāt sāpes biežāk bija novērotas
sievietēm (38,6%) nekā vīriešiem (28,9%). Sāpes pavadījušas ne tikai
vecāka gada gājuma cilvēkus, bet arī jauniešus. Piemēram, sāpes atzīmēja
25,4% nodarbināto jauniešu vecumā no 18 – 24 gadiem, un katrā nākamajā
vecuma grupā no sāpēm cietušo iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieaug.
Jauniešiem taču vēl visa dzīve priekšā!
Jā,
situācija ar jauniešiem ir īpaša. Mūsdienu tehnoloģiju dēļ novērojams
mazkustīgums – jaunieši arvien vairāk stundas pavada pie datora,
planšetēm un viedtālruņiem. Vienā pozā viņi atrodas septiņas un vairāk
stundas dienā. Šāda situācija ir kritiska, jo jaunieši, aizmirstot
aktīvu dzīvesveidu un fiziskās aktivitātes, nenostiprina savu ķermeņa
muskulatūru un locītavas, tā pastiprinot muskuļu un skeleta sistēmas
slimību saslimšanu risku.
Ko vēl rāda pētījums: kas cilvēkiem sāp?
59% gadījumu sāpējusi muguras lejasdaļa, 28% spranda, 26% kājas un 25% rokas.
Ko cilvēki dara, ja viņiem sāp?
Rīcība
ir satraucoša. Vairāk nekā puse – 51% turpināja strādāt,nedarot neko,
lai sāpes novērstu. Nieka 27% no aptaujātajiem noformēja darbnespējas
lapas, bet speciālistus apmeklēja tikai 3%. Tātad: cilvēki turpināja
ciest sāpes un strādāt tādā pašā tempā, tādos pašos darba apstākļos,
nerisinot problēmu un paļaujoties, ka sāpes mitēsies.
Te es
gribētu teikt, ka ir svarīga paša nodarbinātā attieksme pret savu
veselību darba vietā. Jāievēro darba aizsardzības prasības, jāizmanto
pareizi darba paņēmieni, ergonomiskie pielāgojumi un citi palīglīdzekļi,
neaizmirstot par sabalansētas atpūtas ievērošanu. Savukārt ārpus darba
ir būtiski ievērot veselīgu dzīvesveidu – nodarboties ar regulārām
fiziskām aktivitātēm, interesēties, kā uzturēt un uzlabot veselību.
Tāpat jāprot atpazīt jau pirmās slimības pazīmes, savlaikus jādodas pie
speciālista un jāievēro viņa sniegtie norādījumi–jādara viss, lai
veicinātu atveseļošanos. Vajadzīga arī vēlme atkal strādāt –salāgot
darba vidi un darba intensitāti atbilstoši savam veselības stāvoklim.
Ja darbinieks tik ļoti rūpēsies par savu veselību, viņš kļūs nevajadzīgs darba devējam!
Latvijā
patiešām vēl aizvien ir aktuāls stereotips, ka saslimis cilvēks ir
darbam nederīgs. Bieži vien šī aizsprieduma cēlonis ir tas, ka darba
devējam trūkst informācijas, kas jāievēro darbiniekam, kam ir kāda
muskuļu un skeleta sistēmas slimība. Lielākoties darba devēju attieksme
pret šādiem darbiniekiem ir diskriminējoša. Vērojama tendence
arodslimniekus pēc diagnozes izpaušanas atlaist. Pat ja likumīgi tas nav
iespējams, tiek mēģināts panākt, ka darbinieks no darba aiziet pats.
Tādēļ arodslimnieki bieži vien neatklāj savu patieso veselības stāvokli,
baidoties par darbadevēju sankcijām un nākotni šajā darbavietā.
Ko tad cilvēkam darīt?
No
šādas situācijas var pasargāt arodbiedrība un pastiprināta darbinieku
informēšana par savām tiesībām. Tomēr praksē arvien novērojams,ka
cilvēki izvēlas klusēt un nevēlas konfliktēt ar darba devēju –ir
iebiedēti un samierinās ar nelabvēlīgu lēmumu. Tālab projekta „Fit For
Work” arodslimību darba grupa rosina panākt, ka cilvēkiem ar
invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem jāpiešķir valsts subsidētas
darbavietas, un īpašas subsīdijas vajadzīgas arī darba devējiem, kas
nodarbina cilvēkus ar ierobežotām funkcionālajām spējām.
Tiešām - var saprast arī darba devējus: darba tirgus Latvijā ir komplicēts, un ja vēl jādomā par slimajiem darbiniekiem...
Darba
devēji tiešām bieži vien nav pietiekami informēti. Darba devēji nezina,
ka cilvēkus ar muskuļu un skeleta sistēmas slimībām var nodarbināt
pavisam veiksmīgi, vien ar nelielu priekšnosacījumu –atbilstoši
pielāgojot darba vidi. Darba devēju vidū jāiedzīvina izpratne, ka šie
darbinieki nav jāatlaiž, jo viņi joprojām prot savu darbu tāpat kā citi.
Ikvienam darba devējam jāapzinās savu darbinieku vērtība.Tiesa, šobrīd
vieglāk šķiet pieņemt darbā jaunu, veselu cilvēku, nevis nodarbināt
saslimušo. Bet šī attieksme ir jāmaina! Darba devējiem Latvijā ļoti
klibo apziņa, ka katrs darbinieks ir vērtība, turklāt līdz ar darba
vides uzlabošanu, ņemot vērā darbinieku vēlmes un vajadzības, uzlabosies
arī uzņēmuma produktivitāte. Darba devējiem jāapzinās, ka darbinieku
veselību ietekmē ne vien ergonomiskie, bet arī psihoemocionālie faktori.
Atgādiniet, lūdzu, par obligātajām veselības pārbaudēm!
Lai
pasargātu sevi un darbiniekus no muskuļu un skeleta sistēmas slimībām
atkarībā no kaitīgo faktoru ietekmes ir būtiski apmeklēt veselības
obligātās pārbaudes, vismaz reizi 3 gados. Pārbaudēs var laikus
diagnosticēt veselības traucējumus, izglītojot darbiniekus par
piemērotākajiem darba paņēmieniem un ergonomisko risinājumu iespējām, kā
arī lietderīgu atpūtas paužu izmantojumu. Ikvienam jāsaprot,ka
obligātās veselības pārbaudes nav represijas pret cilvēkiem, lai neļautu
strādāt, bet gan veids, kā agrīni pamanīt saslimšanu un uzsākt
ārstēšanu,ja tāda ir nepieciešama!
Kategorijas
- Laikraksta sludinājumi
- Pērk
- Pārdod
- Dažādi
- Pakalpojumi
- Maina
- Izīrē
- Vēlas īrēt
- Dāvinu
- Darbs - meklēju
- Darbs - piedāvāju
- Pazudis / Atrasts
- Līdzjutība
- Sludinājumi
- Transports
- Nekustamais īpašums
- Darbs un izglītība
- Izklaide
- Mājdzīvnieki
- Dažādi
- Mājsaimniecība
- Lauksaimniecība
- Labsajūta un veselība
- Celtniecība
- Elektronika
- Pērk
- Pārdod
- Forums
- Mana dzīvesvieta
- Cilvēki
- Izklaides iespējas
- Sanāca kā vienmēr...
- Ir ko teikt?
- Izklaide un kultūra
- Transports un satiksme
- Pilsēta
- Darba devēji
- Citos portālos
- Diena.lv
- Db.lv
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Sarunas par dzīvi
- Latvija pēc 90
- 8778
- Konkursi
- Mīlestības stāstu konkurss
- Blogi
- Afiša
- Koncerti
- Teātra izrādes
- Izstādes
- Sports
- Balles un diskotēkas
- Bērniem
- Filmas
- Citi pasākumi
- Dievkalpojumi
- Jauniešiem
- Senioriem
- Svētki
- Piemiņas pasākumi
- Izlaidumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Cope un medības
- Dzive laukos
- Veselība
- Sports
- Politika
- Vēlēšanu ziņas
- 10. Saeimas vēlēšanas
- 11. Saeimas vēlēšanas
- Kultūra
- Konkursi
- Vietējās ziņas
- Skolu ziņas
- Pasaules ziņas
- Latvijas ziņas
- Policijas ziņas
- Skola Kanaviņu kalnā
- Senioriem
- Vēlēšanas 2017
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Statiskas lapas
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Teritoriālās reformas krustcelēs
- Izklaide
- 13. Saeimas vēlēšanas
- Slēpņošanās spēle "Discover the city"
- Koronavīruss
- "Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā"