Sāpes nedrīkst atstāt novārtā

2015. gada 15. maijs 00:00

Ir vairāk nekā 200 sāpes un deformāciju izraisošas muskuļu un skeleta sistēmas slimības. Tās ne tikai mazina dzīves kvalitāti, bet ir arī bīstamas, jo neārstētas reimatoloģiskās slimības var izraisīt invaliditāti.

Reimatoloģija ārstē kaulu un locītavu, kā arī saistaudu un tā sauktās sistēmslimības, kuru gadījumā iesaistītas vairākas orgānu sistēmas, piemēram, sirds-asinsvadu sistēma, nieres, aknas un āda. Šīs nozares lauciņā ir rinda slimību – artrīti, poliartrīti, monoartrīti un citi, uzskaita reimatoloģe kardioloģe Daina Saulīte-Kandevica un paskaidro, ka ikviens artrīts ir kā indikators, ka locītavās ir iekaisums. Biežākā no reimatoloģiskājām saslimšanām ir reimatoīdais artrīts. Savukārt līdzīgas cilmes vārdā sauktā slimība reimatisms ir sirds slimība, kas tikai tās akūtajā fāzē skaitāma pie reimatoloģijas.
“Lai arī bieži vecāka gadagājuma cilvēki saka: man ir reimatisms, tāpēc lauž kaulus, reimatisms ir sirds slimība – visu sirds slāņu iekaisums,” skaidro speciāliste. Visbiežāk reimatisms izpaužas kā muskuļu un iekšējā sirds slāņa jeb endokardīts iekaisums. Līdz ar to iekaist arī sirds vārstuļi. Kā vairumam slimību, arī reimatismam ir akūtā un hroniskā fāze. Akūtajā fāzē iekaisums ir ļoti spēcīgs, tam komplektā var būt temperatūra, drudzis, sāpes locītavās, sirds muskuļu iekaisums un līdzīgi. Kad saasinājums pārciests, seko hroniskā fāze un tad reimatisms kļūst kardioloģisks. Tad bieži vien attīstās gadu gadiem “gulējušas” sirds kaites.

Prot maskēties
Reimatoloģijā ir ļoti sarežģīta diagnostika, jo slimību ir ļoti daudz, tās ir dažādas un bieži retas. Gadās, ka arī citas kaites rada problēmas ar locītavām, un tās sākumā var noturēt par reimatiskām vainām. Citreiz visi simptomi neizpaužas uzreiz. “Tieši tāpēc pat lielās klīnikās slimību var diagnosticēt tikai pusgada vai pat gada laikā. Tas nav tā kā atklāt gripu vai plaušu karsoni, ko uzreiz var noteikt, pierādīt un ārstēt,” teic D. Saulīte-Kandevica un norāda, ka reimatoloģisko saslimšanu cēloņi vēl joprojām nav noskaidroti. “Versijas ir dažādas. Viena teorija pieļauj, ka sarkano vilkēdi rada saules stari, kas spēj izmainīt šūnu struktūru. Tad organisms sāk pats sevi “ēst” kopā. Būtībā visas reimatoloģiskās slimības ir imunitātes paaugstināšanās, kas izraisa tādu reakciju, ka organisms pats sevi sāk iekšpusē “grauzt”.”
Līdz ar neatklātiem cēloņiem ir arī zināmi iemesli locītavu vainām. Tās sabojāt var arī, piemēram, sports, īpaši profesionālais, kas ik dienas rada mikrotraumas, norāda ārste. “Sportisti palecas un krīt, tādējādi ķermeņa amortizācija nolietojas – cieš gūžas un potīšu locītavas.” Savukārt dabiskos locītavu nolietošanās – kaulu novecošanās – procesos liela nozīme ir iedzimtībai, pēc pieredzes saka reimatoloģe: “Citam vēl astoņdesmit gados ar locītavām viss kārtība, bet citam deformējas jau pēc piecdesmit.” Laiks, cik ātri slimības attīstās, arī ir ļoti individuāls. Citiem pacientiem kaites progresē ļoti ātri – gada vai triju laikā, bet ir arī gadījumi, kad slimību veiksmīgi izdodas kontrolēt un tā gadiem ilgi “iekonservējas”.”
Lai sadzīvotu ar reimatoloģiskām kaitēm, jālieto speciālas zāles. Medikamentozās terapijas veidi un devas atkarībā no veselības stāvokļa tiek mainīti.

Jākustas un jāēd
Lai izvairītos no reimatoloģiskām saslimšanām vai arī lai mazinātu to izpausmes, vislabākais līdzeklis ir regulāra visu locītavu izkustināšana. Katru dienu vismaz 30 minūtes jāvelta ķermeņa izvingrināšanai. Lai pacients nenodarītu sev pāri un uzzinātu, kādi vingrojumi tieši viņam ir piemērotākie, nepieciešams apmeklēt fizioterapeitu, uzsver reimatoloģe. Soļojot, skrienot vai nodarbojoties ar kādu citu sporta veidu, būtiski ir valkāt piemērotus sporta apavus. Sporta preču veikalos pie apaviem pievienotas norādes, kam konkrētie apavi piemēroti – skriešanai, basketbolam vai, piemēram, futbolam, pamāca reimatoloģe. “Speciāli apavi samazina traumatizāciju ceļu un gūžas locītavās un apslāpē triecienu skrimšļiem.”
Runājot par pārtiku, D. Saulīte-Kandevica teic, ka nav veikti apjomīgi pētījumi, kas pierādītu, ka uzturs kaut kādā veidā varētu ietekmēt reimatoloģisko slimību gaitu vai noderēt profilaktiski. “Tāpat nav pierādījumu adatu terapijai, kas it kā palīdz, vai pārtikas piedevām, kas it kā varētu uzlabot stāvokli. Tas ir ļoti individuāli – kā katra organisms reaģē uz kaut kādām lietām un produktiem. Reimatoloģijā nav tā kā, piemēram, kardioloģijā, kur iesaka Vidusjūras diētu un vairāk jūras velšu uzturā.” Lai arī nav zināmi konkrēti pārtikas produkti, kas palīdzētu mazināt slimību izpausmes, pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs veicina vispārēju veselības uzlabošanos un dzīves kvalitātes pieaugumu, saka ārste.

Kilogrami rada problēmas
Cilvēki ar lielu svaru sāpes locītavās var atvieglot, zaudējot liekos kilogramus, saka reimatoloģe. “Ļoti bieži svara samazināšana ļauj atbrīvoties no locītavu sāpēm. Ja cilvēkam jāsver 60 kilogramus, bet viņš sver 130, viņš katru dienu sev nēsā līdzi divas reizes vairāk liekā svara, tāpēc locītavām un visam ķermenim ir ļoti grūti šo smagumu nest.”
Līdz ar kustībām un optimālu ķermeņa svaru ieteicami arī zivju eļļa un kalcija preparāti. Zivju eļļas sastāvā ir D vitamīns, savukārt kalcijs nepieciešams kauliem, teic D. Saulīte-Kandevica. Turklāt kalcijs palīdz D vitamīnam organismā uzsūkties. “Piemēram, biezpiens ir kalcija avots, bet, ja ķermenī nepietiek D vitamīna, tad biezpienu var ēst kilogramiem, bet ar kalciju tas mūs neapgādās.” To, cik daudz šā vitamīna ir organismā, var noteikt ar asins analīzēm. “Lielākajai daļai cilvēku D vitamīna ir ļoti maz. Pie mums pat vasarās saules nav tik daudz, lai mūs pietiekami apgādātu ar šo vitamīnu,” vērtē daktere un atgādina, ka arī speciāla sauļošanās ir kaitīga, jo cilvēkam nepieciešami saules stari, nevis saules apdegumi. “Dienā sauļoties drīkst tikai desmit līdz piecpadsmit minūtes, jo sauli uzņemam, arī ejot pa ielu. Ja saules ir par daudz, veidojas ādas apdegumi – tieši tādi paši kā uzlejot sev karstu ūdeni. Vasarā noteikti nedrīkst aizmirst lietot saules aizsargkrēmu, jo ilgstoša atrašanās saulē palielina risku saslimt ar ādas vēzi,” brīdina speciāliste. ◆

uzziņai

◆ Latvijā reģistrēti 8397 reimatoīdā artrīta pacienti, 2410 ankilozējošā spondilīta un 1902 psoriātiskā artrīta pacienti, bet 11 800 pacientiem reģistrētas muguras sāpes, kas var liecināt par kādu no reimatoloģiskajām saslimšanām, rāda pagājušā gada ģimenes ārstu sniegtie dati.
◆ Pētījumos pierādīts, ka saslimšana ar reimatoīdo artrītu samazina dzīves ilgumu par 6–10 gadiem, bet darbaspējas pilnībā tiek zaudētas 32–50 procentos gadījumu.
AVOTS: “Divi Gani”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sāpes nedrīkst atstāt novārtā

Kategorijas