Ar skaidru nostāju par nākotni

2015. gada 15. maijs 00:00

598

Apes 202. jaunsargu vienības jaunsargs Jānis Stūrītis un Alūksnes 201. jaunsargu vienības jaunsargs Veronika Pasnova nesen piedalījās jaunsargu ceturtā apmācību līmeņa noslēguma testu kārtošanā un guva ļoti labus rezultātus.
Noslēguma testu kārtošana noritēja Rēzeknē. Trīs dienas jaunsargi kārtoja militāros eksāmenus - likumos, reglamentos, ieroču mācībā, lauka kaujas iemaņās, ierindas mācībā, tūrismā, militārajā, topogrāfijā, kompleksajos testos un fiziskajā sagatavotībā. Maksimālais punktu skaits, ko varēja iegūt, bija 100 punkti. Veronika saņēma 81,3 punktus un Jānis - 86 punktus.

Jaunsardze mani aizrāva
Jānis mācās Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas 12.klasē un jaunsardzē darbojas jau piecus gadus. Īpaši aktīvi tajā iesaistījies tieši vidusskolas laikā. “Aizgāju vienā reizē uz nodarbību, un sākumā man tas īsti nesaistīja. Pieteicos jaunsargos vairāk tādēļ, lai piedalītos sporta sacensībās. Taču reiz jaunsardzes instruktors teica, ka man jādodas uz kādu nometni. Kopš tās reizes jaunsardze mani aizrāva,” teic jaunietis.
Jāni interesē militārā joma, un jaunsardzē iegūtās zināšanas noder arī daudz kur dzīvē. “Vēlos savu karjeru saistīt ar Nacionālajiem Bruņotajiem Spēkiem, un jaunsardze ir kā pirmais solis ceļā uz šo mērķi. Esmu jau izgājis atlases nometni un ir vien jāpabeidz vidusskola. Bez jaunsardzes es nebūtu tur aizgājis,” stāsta Jānis. Viņu saista bruņoto spēku darba specifika, un tieši militārajā jomā Jānis saredz iespēju attīstīt vairākus savus talantus. “Es vēlos kalpot savai valstij, nevis kādai kompānijai vai firmai,” uzsver jaunsargs.
Noslēguma parādē, saņemot apliecības, Jānis par labiem rezultātiem tika novērtēts ar balvu, kuru pasniedza Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins.

Jaunsargs – tas jau ir patriots
Veronika mācās Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 12.c klasē. Viņa atzīst, ka noslēguma testi bijuši grūti un saspringti, taču kolektīvs bijis draudzīgs. Jaunsardzē viņa iesaistījusies pirms trīs gadiem. “Tas bija pavisam nejauši, jo sākumā biju Balvos kādā nometnē, kur mums mācīja pamatiemaņas medicīnā, tūrismā un citur. Man iepatikās tas, ko dara jaunsardzē, un nolēmu arī iestāties,” stāsta Veronika. Viņu jaunsardzē piesaistījusi arī patriotiskā audzināšana, bet kā grūtāko, iestājoties jaunsargos, Veronika min lielo informācijas apjomu, kas jāapgūst. “Kad iestājos jaunsardzē, man jau bija 16 gadi un kā diezgan vecam jaunsargam bija jāzina jau diezgan daudz. Īsā laika posmā bija ļoti daudz kas jāapgūst,” viņa stāsta.
Arī Veronika savu dzīvi vēlas saistīt ar militāro jomu un jau zina, kur viņas ceļi vedīs pēc 12.klases beigšanas. “Esmu jau pusceļā uz Aizsardzības akadēmiju. Man ir tikai jāiesniedz dokumenti, bet viss pārējais jau ir nokārtots,” stāsta jauniete.
Veronika uzskata, ka patriotisms ir kaut kas tāds, kam jāparādās darbos, nevis vārdos. “Reiz mums kāds virsnieks teica: “Ja tu esi jaunsargs, tev nav jāsaka, ka esi patriots. Jaunsargs – tas jau ir patriots.” Jaunieši, kuri grib izrādīt savu patriotismu, vienkārši var vai nu iestāties jaunsargos, vai dejot tautiskās dejas. Patriotismu var izrādīt caur to, ko tu dari,” ir pārliecināta Veronika. Viņa pati arī dejo tautiskās dejas un uzsver, ka tieši tas, ko viņa dara, citiem arī parāda patriotismu, kurš viņai ir tik svarīgs.
Cik jauniešu aiziet uz spēka struktūrām
Apes novada 202. vienības jaunsargu instruktors Juris Ozoliņš informē, ka to jauniešu, kuri pēc jaunsardzes dodas uz bruņotajiem spēkiem, nebūt nav tik daudz, kā tas varētu šķist no malas. “Katru gadu sniedzam atskaites, cik jauniešu aiziet uz spēka struktūrām, tas ir, ne tikai uz bruņotajiem spēkiem, bet arī uz policiju, robežsardzi un citām struktūrām. Procents nav liels. Jāņem vērā, ka Aizsardzības akadēmijā studēt nevar katrs. Ir jābūt labām atzīmēm, un fiziskā sagatavotība varbūt ir pat tas mazākais. Ir dažādi testi, un jāiziet arī veselības komisija, kurai ir vairākas pakāpes. Tikai ar augstāko - A6 - pakāpi var uzsākt studijas Aizsardzības akadēmijā. Zemākas veselības pakāpes dod mazākas tiesības uz šo izglītības iestādi,” par stingrajiem iestāšanās noteikumiem stāsta J.Ozoliņš. Nereti bijušie jaunsargi neizvēlas strādāt spēka struktūrās uzreiz, bet izdara izvēli kaut kad vēlāk dzīves laikā. “Šie cilvēki ir jau sagatavoti, lai arī viņi spēka struktūrās iestājas pat pēc vairākiem gadiem,” viņš saka.
J.Ozoliņš uzsver, ka jaunsardze starp bērniem un jauniešiem ir populāra. Alūksnes un Apes novados kopumā ir aptuveni 170 jaunsargu. “Jaunsardze pat nevar būt nepopulāra. Šo nozari finansē valsts, un mūsu pasākumos bieži vien gan transports, gan ēdināšana ir apmaksāta. Jaunsardzei atbalstu sniedz arī novada dome. Popularitāti jauniešu lokā veido arī tas, ka piedāvājam interesantus pasākumus. Mums ik nedēļu ir nodarbības visiem tiem, kuri vēlas šajā jomā kaut ko apgūt un iegūt plašāku redzeslauku. Rīkojam arī nometnes,” stāsta J.Ozoliņš.
Pagājušās nedēļas nogalē jaunsargi kopā ar Alūksnes un Apes novadu politiski represēto klubu “Sarma” apmeklēja Otrā pasaules kara cīņu vietas Ugālē, bet šonedēļ devās patriotiskā ekskursijā uz Rīgu. Savukārt no 1. līdz 3.jūnijam Apē notiks jaunsargu nometne, kurā piedalīsies jaunsargi no Apes, Alūksnes un Smiltenes novadiem. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ar skaidru nostāju par nākotni

Kategorijas