“Jādara tā, kā Svetiņa saka!”

2015. gada 22. maijs 00:00

Alūksniete Svetlana Iļjina ir sieviete, kura prot izmantot savu laiku, pagūstot izdarīt ļoti daudz gan darbā, gan brīvajā laikā. Viņas sirds pieder maziem bērniem – mīlestība uz bērniem un mammas profesija savulaik noteica arī pašas profesijas izvēli, kļūstot par pirmsskolas skolotāju.
Malienas pagasta speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē “Mazputniņš” S.Iļjina ir speciālā pedagoģe un sporta pedagoģe, vada koriģējošās vingrošanas nodarbības, kā arī veic individuālas nodarbības ar bērniem, kuriem tas nepieciešams. Vada arī mūsdienu deju nodarbības gan “Mazputniņa” audzēkņiem, gan Malienas pamatskolas 1. līdz 4.klašu skolēnu grupai “Pipariņi”.
S.Iļjina ir valmieriete, kura pirms 26 gadiem apprecējās ar alūksnieti Oļegu un kopš tā laika dzīvo Alūksnē. Viņas mamma strādāja bērnudārzā, tādēļ Svetlana kopš bērnības “bija visā tajā iekšā” un jau toreiz mērķtiecīgi zināja, ka arī pati kļūs par bērnudārza audzinātāju.

Dzīves aicinājums – bērni
“Pirmos desmit gadus Alūksnē strādāju par pirmsskolas skolotāju, mani norīkoja darbā Alūksnes 2.bērnudārzā, ko apmeklēja tikai krievu tautības un armijas daļas darbinieku bērni. Kad to slēdza, turpināju darbu Alūksnes 5.bērnudārzā – tagadējā “Cālī”. Tad sapratu, ka dzīvē kaut kas jāmaina – piecus gadus biju Iekšlietu ministrijas struktūrvienību darbiniece robežsardzē un ugunsdzēsējos, kur biju daļas komandiera palīdze. Šajā laikā sapratu, ka manas dzīves aicinājums tomēr ir bērni, tādēļ atgriezos pedagoģijā un sāku strādāt Malienas pagasta speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē “Mazputniņš”. Šeit strādāju joprojām,” stāsta S.Iļjina.
Gadu laikā bērni ir mainījušies – kļuvuši aktīvāki, drošāki, draudzīgāki. “Piekrītu – strādāt ar maziem bērniem nav viegli, bet es mīlu bērnus! Īpaši interesanti ir ar maziem bērniem – ar viņiem var runāties, es no viņiem ļoti daudz ko mācos, viņi ir ļoti atklāti. Es mācu viņiem dejot un vēroju, kā bērni kustās – viņu kustības iekļauju citās savās dejās, jo tas viņiem patiks. Turklāt ar bērniem var visu sarunāt! Tiesa, pirmo pusgadu nodarbības laikā es parasti vingroju viena pati, bet bērni vēro – otrajā pusgadā viņi jau labprāt vingro līdzi. Vislielākais gandarījums ir redzēt, ka bērns vingro kopā ar mani un pēc tam no mammām uzzināt, ka mazie mājās māca vecākus: “Jādara tā, kā Svetiņa saka!” Tas ir mana darba novērtējums,”

Koriģējošā vingrošana – arī pret bronhītu
Koriģējošā vingrošana tiek iekļauta sporta nodarbību programmā. Svarīgākais ir šos vingrojumus veikt lēni un precīzi, pareizi elpot vingrošanas laikā. “Vingrojam pie spoguļa, pie vertikālās plaknes – sienas, veicam vingrojumus mugurkaula atslodzei, līdzsvara vingrojumus, izpildām vingrojumus ar smagumiem virs galvas – nelieliem smilšu maisiņiem, grāmatām. Vingrojam ar dažādiem sporta priekšmetiem, izpildām vingrojumus, kas novērš X-veida kāju veidošanos, pēdu deformāciju,” viņa raksturo.
“Diemžēl šodien bērni ļoti daudz laika pavada pie datoriem – jā, jā, arī jau bērnudārza vecumā! Mazie ir gatavi stundām pavadīt laiku pie datora un vērot televīziju – protams, ja vecāki to atļauj. Un tad sākas stājas problēmas, veidojas nepareizs mugurkaula izliekums un citas problēmas. Valda uzskats, ka koriģējošā vingrošana nepieciešama tikai bērniem, kuriem ir problēmas vai speciālās vajadzības – tā nav, jo koriģējošā vingrošana vispusīgi attīsta fizisko sagatavotību. Bērnu muskulatūra un skelets attīstās, tādēļ jau pirmsskolas vecumā ir jāpievērš uzmanību tam, kā bērni sēž, ko dara. Koriģējošo vingrošanu veicu arī bērniem, kuri bieži slimo ar bronhītu, kuriem bieži ir klepus un novājināta imunitāte,” stāsta S.Iļjina.

“Lido” pie citplanētiešiem
Lai koriģējošā vingrošana būtu bērniem interesantāka, skolotāja izdomā dažādas pasakas un stāstus, kopīgi “lidojot” pie citplanētiešiem, ejot pārgājienos uz mežu, lecot kā zaķiem, ejot kā lāčiem, stiepjoties tik lieliem kā koki. “Pirmsskolas vecuma bērniem ir ļoti bagāta iztēle – caur to arī strādājam,” viņa saka.
Savukārt Malienas pamatskolas 1. līdz 4.klašu skolēnu grupai “Pipariņi” viņa vada mūsdienu deju nodarbības. S.Iļjina ar bērniem labprāt piedalās arī dažādos konkursos – piemēram, šogad ar “Mazputniņa” audzēkņiem ņēma dalību Balvu amatniecības vidusskolas rīkotajā tērpu konkursā, kur saņēmām Pateicības rakstu un simpātiju balvu. Ar deju grupu “Pipariņi” piedalījās Alūksnes novada skolēnu talantu konkursā “Malēnijas pērle 2014”, kur ieguva 1.vietu, kā arī talantu svētkos Alūksnē. “Bērniem ir jāparāda sevi, jāgūst skatuves pieredze un dzīves pieredze, kas veicina tieksmi uz izaugsmi – to var izdarīt, piedaloties konkursos,” pārliecināta S.Iļjina.

Īsteno sapni par dejošanu
Arī S.Iļjinai pašai vaļasprieks ir dejošana – jau 21 gadu, kopš kolektīvs izveidots, viņa dejo Kolberģa tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvā. “Vēl dzīvojot Valmierā, nodarbojos ar sportu – biju peldētāja, piedalījos sacensībās, vasaras brīvlaikos reti biju mājās, jo piedalījos dažādās nometnēs. Dejošana man ļoti patika jau kopš bērnudārza, bet, tā kā mani aizrāva sports, dejošana palika novārtā. Toties vienmēr bijusi klusa doma: kad beigšu peldēt, sākšu dejot – tagad šo sapni īstenoju jau 21 gadu!” Kolberģī ir ļoti jauks kolektīvs – ar raksturu. “Kolektīvam bieži ir mainījušies vadītāji, šobrīd vadītājs ir Armands Augstkalns, bet dejot prieks nekad nav zudis. Deju kolektīvs ir vieta, kur relaksēties. Mana relaksācija ir arī sports – regulāri eju peldēt uz baseinu viesnīcā “Jolanta”, divreiz nedēļā uz velotrenažieru nodarbībām, reizēm nūjoju,” atzīst S.Iļjina. Tomēr līdztekus sportiskajām nodarbēm viņai ir arī ļoti sievišķīgs vaļasprieks – tamborēšana, topot galdsegām un citam, kamēr televīzijā vēro romantiskas filmas.
“Esmu aktīva, emocionāla, izpalīdzīga, atklāta, dzīvespriecīga sieviete, nevis mājās sēdētāja, bet lielākā vērtība ir ģimene – vīrs Oļegs, meita Elīna, 1,5 gadus vecais mazdēliņš Edmunds, znots Antons un mana mamma, kura dzīvo Valmierā, un brālis. Ģimene ir mans spēks un atbalsts it visā,” saka S.Iļjina. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

“Jādara tā, kā Svetiņa saka!”

Kategorijas