Motokross nav priekš mīkstajiem

2015. gada 22. maijs 00:00

1200

Gulbenē 23. un 24.maijā notiks Latvijas čempionāta un Latvijas kausa posms motokrosā. Tajā piedalīsies komanda, kuras sastāvā ir arī divi alūksnieši – Artūrs Treija un Mārtiņš Marķitāns.

Pirmais gads bijis grūts
“HHC Moto Mafia” ir pavisam nesen izveidota motosporta komanda Latvijā, kurā ir jauni un entuziastiski sportisti, kas brauc ar krosa motocikliem. Komandā ir seši braucēji, kas startēs motokrosa seriālā “Superkauss” un Latvijas kausā/čempionātā.
Komandā ir arī septītais braucējs - Mārtiņš Marķitāns, kas dzīvo un strādā Īrijā, brauc Īrijas čempionātā un lieliski pārstāv komandas godu, jo jau ne reizi vien ir kāpis uz goda pjedestāla. Viņš ar motosportu nodarbojas jau divas sezonas.
“Šobrīd visas brīvdienas tiek veltītas motokrosa sacensībām. Vēlme braukt un paši moči mani ir interesējuši jau kopš bērnības. Tolaik pirmais mocis, ko sagādāja vectēvs, bija “Iž Planeta”, ar ko arī “saslimu”,” stāsta Mārtiņš.
Krosa motocikli un braukšana trase ir pilnīgi kaut kas jauns, tāpēc pirmais gads bijis grūts. “Nemācēju kārtīgi braukt ne tehnikas, ne ātruma ziņā. Tas gan neatturēja braukt arī uzreiz sacensībās, taču rezultāti nebija iepriecinoši. Bieži cieta gan mocis, gan es pats. Viss apnika, un to motokrosu metu pie malas uz kādiem diviem gadiem. Taču grūti jau nosēdēt un tikai skatīties. Pagājušajā gadā saņēmos un nopirku jaunu motociklu, tikai šoreiz apņēmos daudz vairāk trenēties un gūt arī panākumus,” stāsta Mārtiņš.
Dzīve gan ievieš savas korekcijas un pagājušās sezonas sākumā treniņā viņš salauzis mazo apakšstilba kaulu un potīti. “Operācijas laikā dakteri saskrūvēja visu vietā! Tāds neveiksmīgs sezonas sākums, sanāca izlaist septiņas nedēļas, līdz ar to cīņa par čempionāta titulu ir aizmirsta. Galvu nenokāru, bet vasarā atkal notika smagāks kritiens un plecam satraumēju saites un muskuli. Nācās atkal izlaist ilgu laiku,” stāsta Mārtiņš. Viņš uzskata, ka grūtākais motokrosā ir uzturēt sevi labā fiziskajā formā gan braukšanas ziņā, gan fitnesā. Ja fiziskā sagatavotība ir līmenī, tad traumas gūt ir mazāka iespēja un motokrosu var sākt izbaudīt. “Traumas ir bijušas vairākas, bet tādas ievērojamākas – divas. Man ir bijis lauzts atslēgas kauls un iepriekš minētie divi lūzumi kājai. Abas traumas ieguva treniņos. Atgriešanās atpakaļ - tas ļoti individuāli. Mani tas nekad nav atturējis, tieši pretēji - motivējis trenēties vairāk, kļūt ātrākam un stiprākam. Šis viss nebūtu iespējams bez manas sievas Danas, kura ir man līdzās visās sacensībās un treniņos, masē rokas, plecus, kas man loti palīdz, arī visus citus darbus ap moci palīdz, kas jāsagatavo braucienam. Izbraucienu laikos viņa rāda laika tāfeli un ir mans lielākais atbalstītājs. Esam komanda, kur viens bez otra nevar! Arī pārējā ģimene vienmēr atbalsta, un ome ar opi Latvijā arī jūt līdzi,” stāsta Mārtiņš.

Grūtākais ir morāli
noskaņoties
Alūksnietis Artūrs ar motosportu sācis nodarboties jau skolas laikā. Aptuveni 5.klases laikā viņam radusies interese par motocikliem un no vecāku dotās naudas viņš sakrājis mopēdam “Rīga 13”, kurš tolaik maksājis 15 latus, jo tika nopirkts no kaimiņa. “Tā nopietnāk ar motosportu nodarbojos divarpus gadus. Braukts ir tikai pāris sacensībās, bet ir vēlme piedalīties, tā teikt, līdz jumtam,” teic Artūrs. Viņu vienmēr ir interesējusi sporta tehnika, nevis ikdienas komforta mīkstie auto un moto. “Man patīk atrast atšķirību starp motoru sportu un ikdienas auto/moto pārvietošanos. Tā tas viss lēnam salikās kopā un ievilka sevī iekšā tieši motokrosā. Manā īpašumā ir trīs motocikli: 1964.gada “Iž 56”, ko iegādājos pirms vairāk nekā 10 gadiem; 1989.gada “ČZ -250”, kuru iegādājos no kāda Valmieras retro motosportista un divus gadus braucu, bet tas bija saspringti – tehnika, kas pieviļ visnepiemērotākajā brīdī; šobrīd trasē mani var redzēt ar “Kawasaki “koši zaļo motociklu,” viņš stāsta.
Artūrs atzīst, ka grūtākais motokrosā ir morāli noskaņoties un saprast savus spēkus, lai nedarītu lietas par traku un par vāju, vajag agresiju un mieru reizē. “Vajag maksimālu koncentrēšanos brauciena laikā. Protams, grūti ir treniņi un gatavošanās process, kas ilgst visu gadu. Uzskatu, ka motokross ir grūtākais sporta veids, jo jābūt tik asai reakcijai un uzmanībai kā nekur citur. Trasē bedres mainās ik pēc centimetra, konkurenti visas malās, situācija mainās ļoti ātri, un arī fiziski tas ir ļoti grūts sporta veids. Ja vari pacelt 180 kilogramus smagu svaru stieni un noskriet 20 kilometrus, tas motokrosā nenozīmē neko, bieži vien tāds cilvēks pamēģina pabraukt ar krosa motociklu un rezultāts ir pat ļoti slikts – vienmēr beidzas traumatiski,” uzsver Atrūrs.
Pēc neveiksmēm ir svarīgs tuvāko atbalsts, uzmundrinājums, ja kaut kas neizdodas, protams, pārņem sarūgtinājums. Traumas motokrosā ir parasta lieta, bet tās ir arī ļoti liels traucēklis un lieks laika patēriņš. Tikko viņš ir atguvies no pleca izsišanas no locītavas, kas radīja ļoti lielas sāpes, nekustīgu rokas augšdaļu un nespēku. “Atgūties fiziski man ir vieglāk nekā emocionāli. Pats jau novēroju, ka tagad ir grūti uzlēkt tramplīnos, jo liekas, ka atkal būs melnais attēls un kritiens, taču paiet pāris treniņi un atkal viss iet vaļā,” stāsta Artūrs.

Ar smaidu izbaudīt dalību sacensībās
“Mūsu komandas specifika ir apzināšanās, ka īsti līdz motopasaules zvaigžņu līmenim netiksim, jo vienkārši mums nav septiņi gadi un nesākam no “Rūķīšu” klases, bet tieši tādēļ varam ar smaidu izbaudīt dalību sacensībās, trenēties un nepārdzīvot, ja atrodamies piektajā vai sestajā vietā. Galvenais ir gūt prieku no tā, ko tu dari. Tajās komandas, kas šobrīd ir Latvijā, pa vienam mēs sevi tur neredzam. “HHC Moto Mafia” komanda ir veidota ar motokrosa entuziastu un draugu pulka palīdzību. Kopā var vairāk un labāk, vienam šādi ceļi, otram - citi kontakti, un tas viss noveda pie loģiskas fāzes - pašiem savas komandas,” stāsta Artūrs.
Dažiem komandas biedriem šīs būs kārtējās sacensības nu jau vismaz septiņu gadu garumā. “Viens no maniem mērķiem ir šovasar 26.jūlijā Viļakā braukt Latvijas čempionāta posmu, šoreiz jau kopā ar komandas biedriem, ar kuriem vēl neesmu ticies trasē,” teic Mārtiņš.
“Tiem, kam motokross liekas bīstams, labāk nevajag braukt, tie lai iet un spēlē šahu! Motokross ir lielisks sporta veids, kurā ir adrenalīns un ātrums, sevis pārbaudīšana. Tiem, kas vēl domā un šaubās, - brauciet, dariet un mēģiniet! Ja pirmo reizi nesanāks - nekas, sanāks vēlāk. Tikai ar daudz treniņiem braukšanā un sporta zālē izdosies un iepatikties. Mūsu komanda var droši apgalvot - motokross nav priekš mīkstajiem,” pauž Mārtiņš. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Motokross nav priekš mīkstajiem

Kategorijas