Apzinātās gara brīvības ainas

2015. gada 22. maijs 00:00

304

Kārlis Zēģele, vefietis kopš 1970.gada

1965.gadā vecos Šlosa dzirnavu mūrus, kur no piecdesmitajiem gadiem saimniekoja Valmieras mēbeļu kombināta filiāle, pārņēma Rīgas VEF. Jauninājums iedeva Alūksnes sabiedrībai otro elpu.
Līdztekus ikdienišķajai galdniecības produkcijai pilsētas labākie amatnieki H.Gerharda brigādē meistaroja dažādus suvenīrus, balvas pašmāju un Rīgas rūpnīcas pasākumiem. No izdomas bagātākajiem meistariem var minēt A.Borodušku, J.Jaunzemu, M.Upmali, V.Hanzenu, kuriem vēlāk piebiedrojās kokgriešanas mākslinieks V.Oliņš.

Darbs vīriem un sievām
Rūpnīcas vadība nolēma atvērt instrumentālo iecirkni. Sākumā tika ražoti dažādi elektroiekārtu karkasi, vēlāk jau smalku detaļu štances. Arī šajā profesijā vīri attīstīja māksliniecisko fantāziju. Koordinātu virpotājs K.Rutks uzkonstruēja palīgierīces dažādu uzrakstu gravēšanai, A.Putns, A.Jaunzems gatavoja motorlaivu sacensību balvas un suvenīrus.
Pēc kārtīgi paveikta darba varēja svinēt arī svētkus. Uz Tīklu saliņas uzbūvēja estrādi, vēlāk arī nojumi un telpas lietus gadījumiem. Vīriem atlika laiks darboties arī ar mūzikas instrumentiem. Kolektīva deju vakarus kuplināja sava lauku kapela, kurā akordeonu spēlēja R.Sprukulis, vijoli – I.Stopnieks, bungas – L.Brūvelis, cītaru – D.Kurpnieks. Bija arī savs vīru vokālais kvartets, kurā dziedāja M.Upmalis, V.Eglītis, I.Petlahs, M.Dobelnieks.
Rūpnīcas administrācija nolēma dot darbu arī sievietēm vadu shēmu žgutu siešanā, releju un dažādu citu elektrospoļu tīšanā, montāžā. Nu jau VEF Alūksnes filiāle sastāvēja no četriem ražošanas iecirkņiem, celtnieku brigādes, apkalpojošā dienesta, ceha administrācijas. Bija sava arodorganizācija, kur Alūksnes filiāles priekšsēdētāji bija V.Hanzens, vēlāk R.Presņikova. No 1975.gada līdz ražotnes pastāvēšanas pēdējām dienām kopā ar kolektīvu bija A.Kalniņa. Kultūras darbu iecirkņos palīdzēja organizēt E.Berkule, Ļ.Safonova, I.Hansova.

Līdzās darbam – arī svētki
Alūksnes sieviešu kvarteta dalībniece I.Dobelniece nevarēja pieļaut, ka viņas darba kolektīvā iztiktu bez dziesmas - ar VEF Kultūras pils atbalstu izveidojās sieviešu vokālais ansamblis. Pirmā mākslinieciskā vadītāja un koncertmeistare kolektīvam bija V.Dravniece, dziedāja A.Dobelniece, I.Dobelniece, Ē.Lapseniete, V.Spirka, M.Šappe, B.Skrina, R.Puķīte, A.Putne.
1968. -1970.gadā VEF Kultūras pils organizētajā tautas mākslas dekādē nolēma piedalīties arī alūksnieši. Šajā laikā vokālajam ansamblim par vadītāju-koncertmeistari sāka strādāt I.Kravale. Kultūras darbu uzticēja A.Vīksnai. Literāri muzikālā uzveduma „Šūpuļzeme” iestudēšanai pieaicināja koklētājas D.Doktenieci un A.Krūmiņu. Izveidoja tautas deju grupu A.Reinikas vadībā. Tā kā pēc vidusskolas filiāles direktors V.Bacāns piedāvāja man mācīties VEF tehniskajā skolā, arī es kopā ar M.Brūveli uzņēmos uzveduma programmas vadītāja pienākumus. Mūsu uzstāšanās konkursa trīs kārtās septiņu kolektīvu konkurencē bija veiksmīga: 1.vieta, goda raksti, naudas prēmijas.
1971. un1972.gadā par kultūras darba organizatori strādāja I.Saldābola, Kultūras pils mākslinieciskās jaunrades festivālam „Draudzības varavīksne” alūksnieši sagatavoja literāri muzikālu montāžu „Mana dzimtene pie dzintara jūras”. VEF Kultūras pils mākslinieciskās padomes priekšsēdētājai aktrisei Vijai Artmanei simpatizēja provinciešu uzveduma latviskais saturs un noformējums - žūrija piešķīra 3.vietu.

Izveido pavadošo sastāvu
E.Jēkabsone. saliedēja kolektīvu, organizējot strādniekiem apaļo dzīves gadu jubilejas, desmitgades pasākumu darba kolektīvam. Vokālā ansambļa „Atbalss” jubilejas programmu papildināja jaunie talanti no bērnu mūzikas skolas. 1970.gadu vidū VEF kultūras pils un arodbiedrība piešķīra līdzekļus muzikāli pavadošā sastāva veidošanai. Turpmāk dažādos atpūtas vakaros, ikgadējās mākslinieciskās jaunrades skatēs muzicēja estrādes ansamblis, Rolanda Vendiņa ģimenes muzikālā grupa, latviešu populārās mūzikas ansamblis „Vīzija”. 1977.gada Rīgas pašdarbības festivālā „Revolūcija – mana sirds” alūksniešu estrādes ansamblis B.Lopatina vadībā ieguva 1.vietu, izcēlās vokālistes N.Karpinska un G.Kavace.
1978.gadā kultūras darba organizēšanu uzticēja man. Par godu rūpnīcas VEF 60 gadu jubilejai kultūras pils rīkoja pašdarbības mākslas festivālu „Mēs pārvaram tāles un laiku, mēs zemes saimnieki esam”. Žūrija alūksniešu sniegumu festivāla organizēšanā novērtēja ar 1.vietu! Festivālā savu darbību sāka Alūksnes VEF bērnudārza sieviešu vokālais ansamblis A.Pildes vadībā, kurā dziedāja A.Puķudruva, A.Briška, A.Raibekaze, L.Podniece, L.Rasa, E.Liepiņa, M.Luika, R.Turonoka. Tas piedalījās arī 1979. gada rīdzinieku pašdarbības skates noslēguma koncertā „Visu pamatu pamats – dzimtene”, gūstot 1.vietu.

Dāvina ekskursijas
Ļoti ražīga bija arī trešā piecgade vokālajam ansamblim „Atbalss”: 1.vietas rajona vokālo ansambļu skatēs 1976.-1978.g.; 1979.gadā 6. vokālo ansambļu republikāniskajā skatē Rīgā - Goda diploms.
Rūpnīcas arodbiedrība pašdarbniekiem par augstajām vietām skatēs, konkursos piešķīra bezmaksas ceļojumus - alūksnieši devās ekskursijās uz Pēterburgu, Maskavu, Lietuvu. Kultūras pilī rīkoja arī karnevālus, kolektīvi ieradās ar savu noformējumu, humora un satīras programmu. Pasākumu apskaņošanai un gaismošanai lieti noderēja 1970.gadu beigās ar filiāles atbalstu dibinātais diskoklubs „Vīzija”, kura pirmie dalībnieki bija D.Gerhards, K.Zēģele, J.Kupčs, V.Vārnis, I.Zvejnieks, A.Sprenis, vēlāk - A.Grīvnieks, V.Klints, A.Jargāns. Diskotēka viesojās Ziemeļvidzemes, Latgales pilsētās un ciematos, uzvarēja rajona un zonas skatēs, 1982.-1984.gadā tika izvirzīta uz republikas skatēm, festivāliem.

20 svin ar vērienu
“Vienotā saimē” – tāds nosaukums bija 1982.gada kultūras pils mākslinieciskās jaunrades festivālam. Tā bija sacensība ar mākslinieciskiem līdzekļiem par skanīgāko, krāsaināko vienotības izpausmi. Gadu gaitā bija iegūts daudz draugu. Tādi bija Aizkraukles VEF filiāles pašdarbnieki. „Maize kā pasaule” bija 1983.gada festivāla nosaukums. Tajā laikā tika iepazīta skaistā pilsētiņa Daugavas krastā, bet aizkrauklieši jūsmoja par Ziemeļvidzemes pērli Alūksni.
1985.gads. Alūksnei – 700, Alūksnes VEF filiālei – 20. VEF Tīklu saliņa noteikti nebija redzējusi tik daudz viesu no tuvām un tālām vietām. Goda raksti, ziedi darba darītājiem, dziesmoti sveicieni no Aizkraukles, deju spožums no Rīgas deju ansambļa „Rotaļa”, kopdziesmas un dejas līdz rīta gaismai! Jāuzteic J.Ģirņa vadītais estrādes ansamblis, kurš no 1980.gadu sākuma piedalījās rajona, zonas skatēs, kuplināja VEF jubilejas pasākumus, papildināja pilsētas svētku programmu. Tajā savas dziesmas skandēja arī abi filiāles vokālie ansambļi.

Ansamblis pat bērnudārzam
Līdz ar lielo koncertslodzi ansamblim „Atbalss” aizkavējās 20 darba gadu programma. Svētkus svinēja 1987.gada jūlijā ar bagātīgu muzikālo programmu no latviešu dziesmu klasikas līdz mūsdienu estrādes repertuāram. Katra dziedātāja „Atbalsī” ienesa savas krāsas: M.Rēdmane, S.Morīte, A.Muste, A.Mininga, M.Liepa, R.Liepa, A.Borovska, A.Grīnberga. Noskaņu dažādību koncertā nodrošināja I.Stradiņa, A.Grencione, I.Petrikalne, I.Āboliņa, S.Līviņš, K.Zēģele.
10.gadadienu 1989.gadā atzīmēja arī VEF filiāles bērnudārza sieviešu vokālais ansamblis, vadītājs J.Ģirnis. Koncertus sniedza kolēģēm svētkos, rajonā, ārpus tā. Veiksmīgas ir bijušas piedalīšanās VEF Kultūras pils festivālos, iegūtas 2.vietas rajona skatēs 1984.-1987.gadā, 2.vieta ansambļu zonas skatē 1986.gadā, 1.vieta rajona skatē ansambļa jubilejas gadā. Visilgāk ansamblī dziedājušas R.Turonoka, A.Briška, L.Rasa, M.Luika, I.Tīlāne, S.Melne, D.Stopniece, I.Ločmele.
Patstāvīgi un ar pašiniciatīvu
„Slavinām darbu, kas iededz zvaigznes, Slavinām mieru, ko rūdījis darbs” - zīmīgs ir pēdējā VEF Kultūras pils pašdarbības mākslas festivāla nosaukums, kurā piedalījās Alūksnes VEF ražotnes pašdarbnieki. Daudzkrāsaini tautiska, bet mazliet pieklusināta, bija programma, ko sieviešu ansambļi sagatavoja 1990.gada jubilejas pasākumā, kā arī Līgovakara svinībās uz Tīklu saliņas. Bijām atdalījušies no lielā, bet nu jau brūkošā Rīgas uzņēmuma, un kļuvuši kā patstāvīga komutācijas mezglu rūpnīca. Taču neskaidrība privatizācijas jautājumos, kā arī finansiālās grūtības apturēja pašdarbības kolektīvu vadītāju finansējumu. Sakarā ar VEF Kultūras pils mākslinieciskās daļas vadītāja A.Kalniņa un tautas mākslinieka E.Rozenštrauha slimību apstājās arī kopējā projekta realizācija koncertceļojumam uz ASV. Turpmāk atlika darboties tikai ar pašiniciatīvu. Tā 1992.gadā nodibinājām radošās jaunatnes klubu „Pusnakts stari” un rūpnīcas kafejnīcā rīkojām atpūtas un tematiskos dzejas pasākumus. Palīdzēja bijusī VEF darbiniece, dzejniece L.Sāgameža-Nāgele. Atpūtas vakarus palīdzēja organizēt bērnu jaunatnes interešu centra diskotēku pulciņa dalībnieki.

Brīnumzeme jārada kopā
1992.gada vasarā rūpnīcas administrācija atvēlēja mums Tīklu saliņu. Pateicoties māksliniekam U.Puzulim, kā arī diskotēkas „Vīzija” kolektīvam, veidojām dažādus tematiskus pasākumus. „Vakara vējā” – šeit tika izsapņoti sapņi par Ziemeļvidzemes koncertzāli. Daba ir devusi unikālu zemes stūrīti, tikai tas ir jāapzinās, jāizjūt, pa īstam jāiemīl. Varbūt tad, summējot visas mūsu pozitīvās enerģijas, radīsies brīnumzeme, ko apjūsmos daudzi.
Paldies visiem, ar kuriem kopīgi esmu veidojis mūsu tautas kultūras, mākslas izjūtu. Atvainojos tiem, kurus šajā atmiņu lidojumā esmu piemirsis atzīmēt. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Apzinātās gara brīvības ainas

Kategorijas