Klēti iesvēta pēc sentēvu tradīcijām

2015. gada 22. maijs 00:00

Jaunuzceltā klēts Bejas novadpētniecības centra vajadzībām ir godam iesvētīta. Kopā ar dievturi Marutu Voitkus-Lūkinu, Jaunlaicenes folkloras kopu “Putnis” un vietējiem iedzīvotājiem sestdien pirmo reizi Alūksnes novadā tika veikts iesvētīšanas rituāls, vadoties pēc sentēvu tradīcijām. Savukārt koka skulptūru dārzā pie Bejas pamatskolas izvietotas deviņas jaunas figūras, ko veidoja mākslas zāģēšanas sacensību “Ierūcini zāģi un ļaujies fantāzijai V” dalībnieki.
Iesvētīšanas rituāls sākās ar sakrālās telpas iezīmēšanu ap jauno klēti – to darīja, veidojot loku ap ēku un sanākušajiem cilvēkiem no pļavu ziediem. Pēc tam dievture veica svētīšanas rituālu, izmantojot saplaukušu bērzu, ievu, pīlādžu zaru slotiņu un ūdeni. Sastājoties cits aiz cita, kreiso roku liekot priekšā stāvošajam uz kreisā pleca, bet labās rokas plaukstu vēršot pret klēti, visi devās ap jauno celtni, dziedot latviešu tautas dziesmu “Caur sidraba birzi gāju”. Pēc tam sakrālā telpa tika noslēgta, ziedus uzlasot, lai atgrieztos ikdienas telpā un turpinātu ierasto ritējumu.

Gauss – senču cienīts tikums
“Mēs šodien sabiedrībā daudz runājam par negausību – notikumos, maltītēs, attiecībās, bet maz runājam par “gausu”, mūsu senču cienītu tikumu: tā, ka pietiek, un tā, ka ir gana. Bejā pietiek ar šo mazo, mīlīgo klēti – lielāku nemaz nevajadzēja, lai gan tāda te agrāk bija,” atzina M.Voitkus-Lūkina.
Sarunā ar “Alūksnes Ziņām” M.Voitkus-Lūkina uzteica Bejas ļaudis par darbu, uzsverot, ka mazi pagasti, kas par spīti grūtiem laikiem dara labus darbus, ir jācildina. “Līdz šim Latvijā šāda iesvētīšanas rituāla nebija – tas radīts nesen visu dievturu vārdā, zinot, kas ir latviešu pūra lādē un garīgajā mantojumā. Rituāla būtība ir vienkārša – labu vēlēt. Latvieši izsenis sasveicinoties saka: “Dievs palīdz!” Klētiņas funkcijas ir glabāt un sargāt – to iestrādāju tautas dziesmas ritmā, ko kopīgi izdziedājām,” stāsta M.Voitkus-Lūkina. Viņa atklāj, ka šobrīd Latvijā ir neliela dievturu grupa, kura reizi mēnesī tiekas Kurzemes pusē, notur daudzinājumu un dižrunu. Viņa pati ir dievture jau 62 gadus. Šobrīd viņa raksta grāmatu “Dievturība – latvja garīgā turība”, kas pie lasītājiem nonāks rudenī.

Uzvar “Latvietis”
Pēc klēts iesvētīšanas sākās mākslas zāģēšanas festivāls, kurā piedalījās deviņi dalībnieki. 1.vietu šoreiz ieguva Jānis Pūpols ar darbu “Latvietis”. Viņš saņēma arī “Alūksnes Ziņu” simpātiju balvu – “Alūksnes Ziņu” 3 mēnešu abonementu. J.Pūpols atzīst, ka sākotnēji vēlējies izzāģēt Sprīdīti. “Beigās sanāca kā Sprīdītis vecumdienās, tādēļ darba nosaukums ir “Latvietis”. Vēlējos šoreiz radīt kaut ko sarežģītāku nekā citus gadus,” viņš smaidot saka. 2.vietu ieguva Aivis Rusakovs ar darbu “Bejas vāvere”. Sākotnēji viņš bija iecerējis izzāģēt “Zelta zirgu”, bet, tā kā pieejamais materiāls nebija tik liels, tapa skaista vāvere. 3.vietu ieguva Ivars Zābaks, kurš no koka radīja ēveli, darbu nosaucot “Ēvele ēvelē”. Savukārt Lauris Baldiņš ar darbu “Beidzot brauksim!”, izzāģējot turpinājumu savam iepriekšējos gados izzāģētajam traktoram: degvielas kannu un akumulatoru, saņēma Skatītāju simpātiju balvu.
Dainis Fiļipovs paguva radīt divus darbus: cirvi un blēņu cibiņu. Darba nosaukums - “Kačegarkas cirvis”. Iepriekšējos gados viņš bija izzāģējis divroci, tagad kā papildinājumu šim darbarīkam - arī cirvi, jo tie drīz būšot darbarīki, ko mūsu bērni aizmirsīšot. Aivars Kļaviņš radīja darbu “Atnāc un pasēdi” - soliņu, ko novietoja pie Bejas bibliotēkas un novadpētniecības centra ieejas, jo līdz šim tāda tur pietrūka. Kārlis Hvalejs – “Automašīnu DAF” par prieku savam mazajam brālim, kurš regulāri apmeklē visas figūras skulptūrdārzā un skolas rotaļu laukumu. Arī šoreiz savdabīga pieeja bija Ilmāram Meri, kurš radīja darbu “Ufo nāk” - citplanētiešu kuģi, ko aprīkoja ar dažādām praktiskām ierīcēm, kuras bērniem taustīt, un pat paguva nokrāsot. Maldis Dobris iedvesmojās no klēts iesvētīšanas un radīja filigrānu darbu “Saules pulkstenis”, lai Bejas ļaudis zinātu, kad ir īstie saulstāvji.

Saņem simpātiju balvas
Darbus vērtēja un savas simpātiju balvas pasniedza žūrija: Jaunalūksnes un Malienas pagastu pārvalžu vadītāja Inta Cinglere, Alūksnes ceļu rajona Alūksnes iecirkņa darbu vadītājs Andris Kļaviņš, amatu mācības skolotāji Guntis Meisters un Arnis Ezeriņš, kokapstrādes uzņēmuma “Kubulnieki” īpašnieks Kaspars Aigars. Bejas novadpētniecības centra vadītāja Jolanta Baldiņa uzteic alūksnieti Andreju Volšteinu, kurš dalībniekiem bija sarūpējis vērtīgas balvas no zīmola “Stihl”, Modri Lazdekalnu un Juri Ģērmani par balvām. Katrs dalībnieks saņēma arī organizatoru īpašo balvu no koka, ko darinājis Alūksnes mākslinieks Artis Bērziņš, un lietussargu ar festivāla emblēmu. Kopumā piecos gados festivālā piedalījušies 14 dalībnieki, no tiem L.Baldiņš un I.Zābaks – katru gadu. J.Baldiņa atzīst – tagad festivāla norisē ieturēs pārtraukumu. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Klēti iesvēta pēc sentēvu tradīcijām

Kategorijas