Unikāla vērtība ir tikai 200 gadu senie gleznojumi uz koka

2015. gada 22. maijs 00:00

3182

Kad pagājušā gada oktobrī „Alūksnes Ziņas” rakstīja par Aleksandra paviljona restaurācijas gaitu, tika izteikta cerība, ka darbus varētu pabeigt līdz valsts svētkiem – 18.novembrim. Kā redzams, tas nav noticis. Tagad restaurācijas darbu veicējs AS „R.A.J.” sola, ka līdz 10., 11.jūnijam varētu darbus pabeigt. „Manuprāt, rezultāts būs lielisks,” vērtē akciju sabiedrības valdes loceklis RobertsVillers.

Oriģinālie kesona dēļi pazuduši bez pēdām
Pērnajā rudenī tika veikta Aleksandra paviljona konstrukciju restaurācija un pamatu nostiprināšana, taču jumta, fasāžu, kesonu* un balsta stabu krāsošana, griestu un iekšējo sienu gleznojumu restaurācija tika atlikta, paredzot to izpildi līdz 2015.gada 1.jūnijam. Šogad, kad tika atsākti restaurācijas darbi, alūksniešos satraukumu radīja fakts, ka bez pēdām pazuduši paviljona divu arku dēļi ar dekoratīviem kesonu oriģinālkrāsojumiem. “Palaikam apsekoju Aleksandra paviljonu, lai redzētu, kā rit darbi. 12.maijā konstatēju, ka pazudusi daļa oriģinālo apgleznoto dēļu. Gan 2013., gan 2014.gadā šie dēļi bija,” secina Alūksnes novada domes deputāte Jana Zilkalne. Tāpēc tagad restauratori veido kesona dēļu kopijas.
Alūksnes novada domes projektu vadītāja Ivita Gusta, kas ir atbildīga par Aleksandra paviljona restaurāciju, informē, ka šobrīd paviljona ārpusē tiek veikta krāsojuma retuša un rekonstrukcija stabiem un fasāžu fona tonim, ierāmējuma un sešu akanta zīmējumu retuša un rekonstrukcija, dzegas krāsojuma rekonstrukcija, kesona gleznojumu rekonstrukcija un lambrekenu uzgleznošana. Savukārt paviljona iekšpusē tiek noņemtas trīs pārkrāsojuma kārtas, ieklātas grunts kārtas, retušēti un rekonstruēti gleznojumi. „Darbus saskaņā ar noslēgto līgumu turpina AS „R.A.J.”, kas nodrošina atbilstošu speciālistu piesaisti. Pamatojoties uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbu atļauju, kas ir pagarināta līdz 2015.gada 30.decembrim, par atlikušo darbu, kas saistīti ar koka gleznojumu retušu un rekonstrukciju, atbildīgais speciālists – darbu vadītājs ir restauratore vecmeistare Zinaida Grīnfelde,” precizē I.Gusta.
Tā kā laika apstākļi aprīlī vēl nebija atbilstoši pārkrāsojuma kārtu noņemšanai un retušas veikšanai, darbus varēja sākt tikai mēneša pēdējās dienās. „Kad aprīļa pirmajā pusē atnācām strādāt Aleksandra paviljonā, veco oriģinālo kesona dēļu te vairs nebija. Bija likti jauni dēļi, uz kuriem mēs veidosim kesona kopijas pēc būvmākslas objektu restauratores - vecmeistares Ināras Heinrihsones zīmējumiem. Laikam jau projektā sākotnēji bija paredzēts atjaunot vecos kesona dēļus, bet to nav. Ir viens vecais kesona dēlis, kurš ir saglabājies, bet nav ielikts. Tur vismaz var redzēt krāsu toņus un izmērus. Vēl ir 3 vēlāka laika kesona dēļi, kuri nav oriģinālie. Acīmredzot gadu gaitā tie ir mainīti vairākkārt,” stāsta Z.Grīnfelde. Viņa atzīst, ka nebūtu grūti ielikt un atjaunot oriģinālos kesona dēļus, ja tie atrasos. Taču tas prasītu ilgāku laiku un papildu finansējumu. Z.Grīnfelde strādā kopā ar Mākslas akadēmijas Restaurācijas nodaļas pasniedzēju un šīs nodaļas absolventiem, kas restaurē gleznojumus.

Kopijas prasa mazāk laika un naudas
J.Zilkalne tic, ka gleznojumi no jauna tiks veikti labā kvalitātē, bet tā būs kopija, nevis oriģināls. „Man ir aizdomas, ka oriģinālie dēļi ir apzināti „pazuduši”, lai varētu iekļauties projekta termiņā. Kad pagājušā gada jūlijā darba grupa, kurā bija arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvji, apsekoja paviljonu un arī vēl septembrī šie oriģinālie dēļi bija savā vietā. Pieļauju, ka pirms gruntēšanas, kas tika veikta oktobrī vai novembra sākumā, šie dēļi kaut kā mistiski pazuda,” spriež deputāte. J.Zilkalne pieļauj, ka jāņem vērā – pagājušā gada beigās Alūksnes novada pašvaldības finanšu pārskata zembilances postenī paviljona restaurācijai bija palikuši 13 863 eiro, bet jau izmaksāti 107 366 eiro. Tas nozīmē, ka restaurācijas darbiem, kas ir gan laikietilpīgi, gan dārgi, bija atlicis pavisam maz, salīdzinot ar jau izlietoto finansējumu. „Ja atrastos oriģinālie kesona dēļi, izmaksas kā minimums palielinātos trīs reizes un to restaurācijai būtu vajadzīgs krietni ilgāks laiks, kā tas smalki aprakstīts Aleksandra paviljona restaurācijas programmā,” secina J.Zilkalne. Viņa noskaidrojusi, ka arī SIA „Arhitektoniskās izpeētes grupas” 1999.gadā veiktās Aleksandra paviljona arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas aktualizācijā vēl 2013.gada foto redzams, ka paviljona fasāde pret Diānas skulptūru ir ar gleznojumiem. Taču šobrīd no tās ir palicis tikai viens dēlis. „Par kesona dēļiem ir rakstīts, ka sākotnēji tie nagloti ar kaltām naglām pie iekšējām lokribām un ar jauniem kesona dēļiem aizstājamas vienīgi tās daļas, kuras zudušas, senāk nomainītie un pārkrāsotie vai nekrāsotie dēļi ieliekami vietā un krāsojami. Noteikta arī darbu secība. Tāpēc jājautā, kur ir šie dēļi?” akcentē J.Zilkalne. Pērnā gada vasarā viņa redzējusi, ka pie paviljona zemē mētājas kaltās naglas. „Pašas tās izkrist nevarēja, tātad oriģinālie kesona dēļi tika izlauzti, kaut arī programmā bija paredzēts tos atjaunot bez demontāžas,” komentē deputāte.

Komptenece vai nekompetence?
Aleksandra paviljons ir unikāls valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, jo tajā ir apjomīgākais koka gleznojums Latvijā. Bijusī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Silvija Ludviga, kura ir arī mākslas pedagogs, pēc viņas rīcībā esošās informācijas un fotogrāfijām atzīst, ka Aleksandra paviljonam ir nodarīti neatgriezeniski zaudējumi, jo ir iznīcināti polihromā koka gleznojumi. „Pirms tika uzsākta paviljona restaurācija, es vērsos pie novada pašvaldības priekšsēdētāja Artūra Dukuļa un izteicu savas bažas par šo objektu, uzsverot, ka neprofesionāla rīcība var novest pie paviljona sabojāšanas, kas arī ir noticis. Aleksandra paviljons ir viena no mazajām arhitektūras formām, kas ir nozīmīga ne tikai Latvijā ar lielāko polihromo gleznojumu uz koka, bet arī saistīts ar nozīmīgām vēsturiskām personībām un notikumiem, tāpēc varētu dot lielu pienesumu tūrisma attīstībā, ja restaurācija tiktu veikta profesonāli, atbilstoši kultūras pieminekļa statusam,” norāda S.Ludviga. Tagad viņa secina, ka valsts aizsardzības piemineklim ir iznīcināts pats galvenais – lielākā daļa oriģinālo gleznojumu, kurus programmā bija paredzēts restaurēt. „Ietverot šo restaurējamo objektu pārrobežu sadarbības projektā, bija jāpaņem restaurācijas projekts un jānoskaidro, cik cilvēkdienas ir jāiegulda, lai varētu restaurēt oriģinālos gleznojumus. Tas aizņemtu vismaz trīs vasaras, jo apgleznotos dēļus, kas piestiprināti ar kaltajām naglām, bija liegts izņemt. Pašvaldībai iepirkuma nolikumā bija jābūt kritērijiem, kas nepieļautu restaurāciju uzticēt nelicencētai firmai. Valsts kultūras piemienkļu aizsardzības inspekcijai nebija tiesību izdot atļauju, nepārliecinoties par atbilstošām restaurācijas licencēm darbu izpildītājam,” uzskata S.Ludviga. Viņa uzsver, ka nav iztaisnots paviljons, tas joprojām ir šķībs, lai gan inspekcija uz to tika norādījusi.
R.Villers uzskata, ka šādu viedokli var izteikt nekompetenti cilvēki. „Restaurācijas programma paredz restaurēt tikai tās paviljona daļas, kuras ir saglabājušās. Kā atzinusi šīs programmas autore Ināra Heinrihsone, oriģinālie kesona dēļi nav saglabājušies, izņemot vienu kesona dēli. Pārējie dēļi paviljona arku padziļinājumā ir mainīti deviņdesmitajos gados, tātad tiem nav vēsturiskas vērtības,” skaidro AS „R.A.J.” valdes loceklis. R.Villers norāda, ka viens kesona dēlis neko būtiski nemainītu, ja to atliktu vietā. „Tā kā arkas konstrukcija ir nesoša, visi šie dēļi tiek likti jauni. Saskaņā ar Ināras Heinrihsones atzinumu Aleksandra paviljona prioritāte ir apgleznotie griesti, tāpēc tie ir jāsaglabā tādi, kādi tie ir. Lai apgleznotie griesti netiktu izkustināti no vietas, necentāmies paviljonu iztaisnot, kaut gan tas ir sašķiebies,” skaidro R.Villers. Viņš stāsta, ka paviljona konstrukcija sašķiebās iepriekšējās restaurācijas darbu laikā nepareizi atjaunotā jumta dēļ. „Neko saglābt nevarēja. Ja taisnotu paviljonu, tad apgleznotie griesti vairs nebūtu savā vietā, tāpat arī sienas. Tagad ir izdarīts viss, lai konstrukciju nostiprinātu atbilstoši būvnormatīviem,” saka R.Villers.

Restauratores jūt sāpes un kaunu
I.Heinrihosne šobrīd ir aizņemta Dzintaru koncertzālē, kuru pēc restaurācijas gatavojas nodot ekspluatācijā, tāpēc pašreiz nevar iedziļināties Aleksandra paviljona restaurācijas norisēs. Taču norāda, ka viņas viedoklis lielā mērā saskan ar polihromā koka restauratores Aidas Podziņas atzinumumu. A.Podziņa atteicās uzņemties Aleksandra paviljona koka gleznojumu restaurāciju, lai gan sākotnēji šis darbs bija paredzēts viņai. „Esmu kontaktējusies ar Robertu Villeru. Mums dažos jautājumos domas dalījās. Kad man kļuva zināms, ka darbi netiek veikti saskaņā ar restaurācijas programmu, es atteicos. Jautāju, kāpēc tā notiek, bet R.Villers atbildēja, ka to nezina. Ja viņš nezina, kas tad zina? Es darbos tādā objektā neiesaistos,” komentē A.Podziņa. Viņa uzsver, ka ne tikai griestu, bet arī arku ailu kesona dēļiem ar oriģināliem gleznojumiem ir jābūt savās vietās, ja darbi notiek saskaņā ar restaurācijas programmu. „Lai AS „R.A.J.” valdes loceklis parāda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju vai izmaiņas programmā, kur ir paredzēts simtprocentīgi nomainīt arkas dēļus. Par tām var lemt tikai inspekcijas speciālisti, nevis darbu pasūtītājs kopā ar izpildītāju,” norāda A.Podziņa. Sarēķinot nelielās koka būves atjaunošanā ieguldītos līdzekļus, restauratore secina, ka tie nav adekvāti rezultātam. ”Tik liela summa uz 16 stabiem būvētai celtnei! Tajā vērtīgi ir tikai polihromie koka gleznojumi – griesti ar bezdelīgām, sienas ar Nīkes figūrām, kā arī apmēram 10 oriģinālie kesona dēļi. Tāpēc to saglabāšana ir tik svarīga,” norāda A.Podziņa. Pagājušajā vsasarā viņa redzēja, ka ne tikai viens oriģinālais kesona dēlis bija palicis. „Tas bija jau senāk izņemts, bet vēl bija ar kaltajām naglām piestiprināti vecie oriģinālie dēļi, tāpēc tika spriests, ka tos nevajadzētu demontēt, jo citādi tos nevarētu iestiprināt atpakaļ ar kaltajām naglām, tās neturētos vecajās vietās. Tika lemts, ka šie dēļi paliks savās vietās, tiks notīrīti un retušēti saskaņā ar oriģinālo krāsojumu,” atgādina A.Podziņa. Ja vecie sienu dēļi tika protezēti, nodzenot oriģinālo krāsojumu, kas tad īsti tiek saglabāts, jautā restauratore. Pēc iepazīšanās ar fotogrāfijām, kuras uzņemtas pagājušā gada septembrī, A.Podziņa secina, ka arkās kesona dēļi ir nomainīti daļēji. „Tad jau varēja celt jaunu paviljonu uz 16 stabiem un nebūtu nekādu problēmu. Savukārt oriģinālos kesona dēļus un pārējos oriģinālgleznojumus varēja ielikt muzejā,” saka restauratore.
Arhitekte Ināra Caunīte, kas iesaistījusies Alūksnes Jaunās pils restaurācijā, 20.maijā apskatīja Aleksandra paviljonu. Viņa informējusi I.Heinrihsoni, ka ne visai labi izskatās drapērijas paraugs, kas pagaidām izgriezts no papīra. Viņa I.Heinrihsonei jautājusi, vai nebūtu labāk izmantot īstu drapēriju, kuru pieliktu tikai svētkos, bet ikdienā glabātu muzeja skapī. „Tai drapērijai nav ar projektu nekāda sakara, tāpēc arī slikti izskatās. Tas ir labākais projekts, kuru esmu uzzīmējusi, bet pretstatā tam ir vissliktākais izpildījums ar oriģināla iznīcināšanu,” ir sašutusi I.Heinrihsone. Viņa atzīst, ka Aleksandra paviljons ir sabojāts, tāpēc par to ir grūti runāt. „Šo kiču jeb erzacu** zīmējumus, kuri tagad tiek zīmēti, drīkst arī nosvilināt. Tad vismaz vaimanās par svēto uguni, kas aprija kultūras mantojumu, nevis par personām, inspekciju un kaunu, ko šis objekts mums ir starptautiski nodarījis. Esmu bijusi spiesta rakstīt atvainošanās vēstuli Pēterburgas (Pavlovskas muzejrezervāta) pārstāvjiem, kuri ir iesaistīti kopējā projektā „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā”. Visi jau nav akli. Daži redz,” rezumē I.Heinrihsone.

Valsts kultūras piemienkļu inspekcija piever acis?
Pagājušā gada novembrī, kad Alūksnē notika konference projektā „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā” tika akcentēts, ka šī projekta vērtīgākais ieguvums ir Aleksandra paviljona restaurācija. Savu atzinumu par paveikto sniegusi Valsts kultūras piemienekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja Ilze Lukstiņa. Atzinumā konstatēts, ka, projektu īstenojot, veikta paviljona konstrukciju restaurācija un pamatu nostirpināšana, nomainot vai protezējot bojātos elementus un izgatavojot no jauna zudušās detaļas. Jaunie koka elementi piesūcināti ar koksnes aizsardzības līdzekļiem un gruntējošu lineļļas krāsu. Izveidots jauns jumta segums un jumtu vainagojošā spice ar karodziņu. Veikts akmens grīdas remonts, izveidota grīdas dēļu platforma. „Darbi veikti saskaņā ar inspekcijā 28.04.2014. saskaņoto AS „R.A.J.” izstrādāto Aleksandra paviljona restaurācijas programmu,” teikts atzinumā. Tāpēc dīvaini šķiet, ka šīs programmas autore I.Heinrihsone bija pārsteigta par baltā krāsā nogruntēto paviljonu. „Tā bija grunts krāsa - lineļļas krāsa, kas ir gan balta, gan oranža. Tagad paviljona fasāde ir atbilstošā – pelēkā - krāsā, kāda tā ir bijusi vēsturiski. Tāpēc satrakumam nav nekāda pamata,” skaidro R.Villers.
Viņš rāda fotogrāfijas, kāds izskatījās paviljons pirms restaurācijas uzsākšanas, kā tika montētas un stiprinātas balstu kolonnas un jumta konstrukcijas. „Daudz palīdzēja Alūksnes galdnieks Ivars Zaharenoks, par kura darbu var teikt – cepuri nost! Galdnieki strādāja pēc restaurācijas programmas autores I.Heinrihsones norādījumiem,” saka AS „R.A.J.” valdes loceklis.
A.Podziņa uzskata, ka darbus vajadzētu pārbaudīt komisijai, kura apstiprināja restaurācijas programmu un apsekoja Aleksandra paviljonu pagājušā gada jūnijā. „Viņi zina, kas tika apstiprināts, tāpēc var spriest, kā šī programma ir īstenota,” akcentē restauratore. Būtu svarīgi to noskaidrot uzreiz, lai nebūtu tā, ka tikai pērn I.Heinrihosne konstatēja, ka Aleksandra paviljona restaurācijā, kas tika veikta 2005. – 2007.gadā, tā kultūrvēsturiskā vērtība ir tikusi pazemināta. „Tā kā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centrā netika konstatēta atskaite atļaujai Nr.K- 0000647, kas iesniedzama autoruzraudzības kārtībā trīs mēnešus pēc darbu pabeigšanas, var pieņemt, ka autori par notiekošo Aleksandra paviljonā ir zinājuši. Tāpēc atgādinu pieminekļu saglabāšanā sen zināmu patiesību – ikdienas bojājumi ir nieks, salīdzinot ar neatgriezeniskiem zaudējumiem, kurus nodara neprofesionāla darbība un lojāla sargājošo institūciju izturēšanās pret biznesa interesēm,” vēstulē Alūksnes novada pašvaldībai un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai raksta I.Heinrihsone. ◆

* Kesons – padziļinājums griestu, velvju, arku apakšējā virsmā. Alesandra paviljonā padzilīnājuma efekts radīts vizuāli ar gleznojumu.

** Erzacs - no vācu valodes ersetzen” – aizstājējs.

Fakti

◆ Uzsākot Aleksandra pavljona restaurāciju 2013.gadā, tika konstatētas nepilnības un vandalisms, kas pieļauts 2005.-2007.gadā veiktās restaurācijas laikā.

◆ Konstruktīvi paviljons ir naglots dēļu savienojums ar izlīdzinātu slodzi, kas ar arku palīdzību tiek novadīta uz 16 balsta stabiem. Taču tika īstenota jauna balstīšanas sistēma uz četriem punktiem, ignorējot un atsakoties no sākotnējām – horizontālajām saitēm – griestu dēļiem, kas nodrošināja vertikalitāti astoņām sienu plaknēm.

◆ Griestu dēļi, kuri pirmajā restaurācijā tika sagatavoti jauni trupējušo vietā, un apgleznotie dēļi, kuri tika protezēti visā garumā, otrajā restaurācijā ir likvidēti – izmesti vai apzāģēti, tāpēc pilda tikai savu dekoratīvo funkciju.

◆ Paviljona 16 balsta stabi ir tikuši saīsināti vairākkārt, tāpēc paviljona proporcija ir izkropļota.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Unikāla vērtība ir tikai 200 gadu senie gleznojumi uz koka

Kategorijas