Opera "Valentīna" politiskā kontekstā

2015. gada 29. maijs 00:00

Apgalvot, ka Latvijas Nacionālās operas viesošanās Berlīnes Vācu operā ar Artura Maskata "Valentīnas" iestudējumu būtu izraisījusi ažiotāžu Vācijas galvaspilsētā, būtu stipri pārspīlēti. Tomēr nevar noliegt, ka mūsu mākslinieki valsti pārstāvēja godam un publikas atzinību guva pelnīti. Vienīgi pašas publikas varēja būt vairāk.

Operas Valentīna izrāde ir viens no tiem Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumiem, par kura izmaksu lietderību lauzts visvairāk šķēpu. Kā jau iepriekš tika ziņots, operas "Valentīna" viesizrādes izmaksas bija aprēķinātas 405 919 eiro. Tika konstatēts, ka Vācu operas nama otrajā balkonā skatītāju nebija un daļa biļešu bija pārdotas ar atlaidēm. Ārlietu ministrijas oficiālā informācija liecina, ka zālē bija vairāku holokausta piemiņas un izglītības organizāciju pārstāvji, Bundestāga deputāti un Ārlietu ministrijas pārstāvji, diplomāti un citi lūgtie viesi.
Operas komponists Arturs Maskats pirms izrādes sākuma atzina, ka sajūta ir gan satraucoša, gan atbildīga: «Te ir ideāla akustika, fantastiski skan gan orķestris, gan koris, gan klusās solistu nianses. Ir arī fantastiskas gaismu iekārtas.» Komponists kopā ar solisti, titullomas atveidotāju Ingu Kalnu 27. aprīlī piedalījās arī Latvijas vēstniecības rīkotajā ieskaņas pasākumā Berlīnes Ebreju muzejā, kurā Valentīna Freimane interesentiem rakstīja autogrāfus nesen vāciski izdotajā grāmatā "Ardievu, Atlantīda!". Tieši pēc šīs grāmatas tapusi A. Maskata opera, kuras libretā tomēr ir diezgan daudz atkāpju no oriģināla. V. Freimane uzsvēra: «Esmu ļoti priecīga, ka šī lielā tēma vispār ir pacelta uz skatuves neatkarīgi no tā, vai tā ir mana dzīve – daudzas dzīves bija cienīgas. Es biju ļoti aizkustināta, kad Arturs (Maskats) lūdza atļauju pēc manas grāmatas veidot operu. Autors nekad nevar būt pilnībā apmierināts, bet citiem radošiem cilvēkiem ir tiesības darīt tā, kā viņi redz, un nekad tas nebūs gluži tas pats. Es savu kritiķa personību ieslēdzu kambarī un nelaižu ārā. Emocionālais tonuss mums sakrīt, laikmets nav falsificēts – tas ir brīnišķīgi.» Grāmatas autore arī priecājās, ka cilvēki, kuri viņai lūdz autogrāfus un nāk uz atvēršanas pasākumiem, vēlas aprunāties, pastāstīt, ko domā par izlasīto.
"Valentīnas" izrāde bija galvenais Latvijas prezidentūras kultūras programmas projekts Vācijā, kura oficiālie patroni ir Vācijas federālais ārlietu ministrs Dr. Franks Valters Šteinmeiers un Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība"); viņi uzstājās arī pirms izrādes sākuma, piešķirot notikumam politisku skanējumu. F. V. Šteinmeiers izteicās, ka šis ir neparasts vakars operā, ko var saukt arī par politisku vakaru, un piebilda, ka mūzikai Latvijā vienmēr ir politiska dimensija, kā piemēru minot dziesmoto revolūciju. Starpbrīdī Vācijas un Latvijas ārlietu ministri, kā arī Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma operas foajē fotografējas ar kādu skolēnu grupu. Jaunieši pastāstīja, ka viņi mācās Heinca-Berggrīna Mūzikas ģimnāzijā, interesējas par vēsturi un opera "Valentīna" viņiem šķiet interesanta.
Apmēram 30 cilvēku pēc pirmā cēliena pameta teātri, taču lielākā daļa izrādes beigās sarīkoja aplausus, un skanēja arī bravo saucieni. Kaut gan Viestura Kairiša režija un arī operas librets saņēmuši pamatotu kritiku Latvijā, jāatzīst, ka solisti, koris un orķestris viesizrādē publikas atzinību nopelnīja godam, īpaši emocionāli ļaujot izskanēt holokaustam veltītajām ainām otrajā cēlienā. ◆

Raksta autors Berlīni apmeklēja ar kompānijas "airBaltic" atbalstu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Opera "Valentīna" politiskā kontekstā

Kategorijas