Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Palīdz savainotam pūču mazulim

Diāna Lozko

2015. gada 29. maijs 00:00

33

Alūksnes veterinārajā klīnikā “Labākie draugi” 30.aprīlī nonākusi no ligzdas izkritusi un traumēta pūcīte, kura varētu būt izšķīlusies aprīļa sākumā.

Viņi rāpjas atpakaļ uz ligzdu
Klīnikas veterinārārste Signe Gorbāne informē, ka pūcīti parkā paņēmuši veterinārās klīnikas “Labākie draugi” darbinieki, jo saņēmuši ziņojumu, ka Pils parkā pie kāda koka atrodas satraumēts pūču mazulis. “Arī divas dienas iepriekš mēs saņēmām ziņojumu, ka pie koka pa zemi staigā pūču mazuļi, bet zvanītājiem atgādinājām, ka pūces un it īpaši pūcēnus, kuri staigā pa zemi, nedrīkst ņemt rokās. Ja tiem nav redzamu savainojumu, tos nekādā gadījumā nedrīkst paņemt nebrīvē. Pūcēni krīt ārā no ligzdas, kad mācās lidot, un pa koka mizu viņi rāpjas atpakaļ uz ligzdu. Pat ja pūcēns paliek zemē, pūču mamma viņu turpina barot un aizstāvēt. Tieši tāpēc pūces reizēm ir agresīvas ligzdu tuvumā,” stāsta S.Gorbāne.
Šoreiz pūcēns bija jāglābj, jo viņam bija spēcīgi traumēts kreisais spārns un uz zemes viņš atradies asiņains. “Nav zināms, kāpēc šis pūču mazulis bija tik savainots. Viņam abas kājas bija ar brūcēm un arī labais spārns bija brūcēs, taču šie savainojumi sadzija ātri. Kreisais spārns vēl aizvien ir bez lidspalvām, kuras lēnām sāk ataugt,” stāsta S.Gorbāne. Viņa ir sazinājusies arī ar madonieti Uģi Bergmani, kurš ir izveidojis Latvijā pirmo savvaļas putnu rehabilitācijas staciju. Viņš ieteicis veidu, kā reintegrēt pūču mazuli atpakaļ dabā. S.Gorbāne izsaka pateicību arī veterinārārstam Dmitrijam Daņiļinam, kurš ļoti palīdzējis ar savām zināšanām.

Pie klīnikas tiks izveidots sprosts
“Pagaidām gan pūču mazulis nevar tālu palidot un veic vien īsus spirālveida lidojumus, jo kreisajam spārnam trūkst lidspalvu, kuras spēj putnu pacelt gaisā. Ir bažas, ka šīs lidspalvas neataugs, taču pagaidām izskatās, ka sāk ataugt. Cerams, ka viss būs kārtībā. Negribētu viņu atstāt kā mājdzīvnieku, tāpēc pie klīnikas tiks izveidots sprosts, kuram būs ieeja gan klīnikas telpās, gan arī izeja ārā. Putnēns caur šo sprostu varēs nokļūt gan iekšā, gan ārā, un mēs varēsim uzmanīt situāciju,” stāsta S.Gorbāne. Lēnām sprosts tik atvērts, nodrošinot arī vietu, kur pūcēnam piezemēties. Kādu laiku viņš vēl tiks sprostā barots. Klīnikas darbinieki aicina garāmgājējus ļaut pūcēnam šajā teritorijā lidot un nekādā gadījumā nemēģināt viņu notvert. “Nevajadzētu pūcēnu aiztikt pat tad, ja viņš dodas rokās. Savvaļas putni ir radīti savvaļai,” teic S.Gorbāne.
Šis nav pirmais gadījums, kad klīnikā tiek nogādāti savvaļas putni, taču S.Gorbāne uzsver, ka klīnikā nav tik daudz vietas, lai tajā turētu putnus. “Ja cilvēks ir gatavs par saviem līdzekļiem nodrošināt putna ārstēšanu un reintegrāciju dabā, tad to droši var darīt, taču mūsu veterinārā klīnika nav savainoto savvaļas putnu patversme. Arī šis gadījums ar pūci ir izņēmums, jo tajā brīdī mums bija brīva vieta. Ir bijuši gadi, kad klīnikā nogādāti ļoti daudzi savvaļas putni. Nav pat runa par līdzekļiem, bet to, ka šie putni aizņem ļoti daudz vietas, jo putnam vajag kur dzīvot,” teic S.Gorbāne.
Gadījumos, kad kāds redz savainotu putnu, ir jāzvana nevis veterinārajai klīnikai vai patversmei, bet gan Alūksnes novada domes izpilddirektorei Janīnai Čugunovai. “Ieraugot klaiņojošu vai savainotu mājdzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku, ir jāziņo domes izpilddirektorei, jo viņa ir tā, kura iedarbina visu ritentiņu: kas dzīvnieku vai putnu savāks, kur viņu nogādā. Dome apmaksā arī ārstēšanu. Ja cilvēks pats atved dzīvnieku un nāk kā privātpersona, viņam par šī dzīvnieka ārstēšanu arī ir jāmaksā,” pauž S.Gorbāne. Ir bijis gadījums, kad stārķim ar stieņiem kopā jāsaliek salauztie kauli un dažreiz ir jāpieaicina arī speciālisti no citām klīnikām vai arī dzīvnieks jānogādā uz citas pilsētas klīniku. S.Gorbāne uzsver, ka kādam tas viss ir arī jāapmaksā. ◆

Kategorijas