Par lapsām un zaķiem jeb ģimenes psihoterapeita pārdomas par attiecībām ģimenē
Putniņš var iedomāties, ka viņam būs ligzdiņa no zelta diedziņiem.
Bet nāk ligzdas vīšanas laiks, taču zelta diedziņi nemētājas apkārt. Tad
viņam nekas cits neatliek, jāvij no tā, kas ir: no sūnām, zariņiem,
māla, kādas pūciņas, kādas pakulu šķipsnas. Vai viņa ligzda būs sliktāka
par to, kāda bija ieplānota?
Latvijas Psihoterapeitu biedrības
biedrs, sertificēts ģimenes psihoterapeits Dr.psych. Gatis Bušs skaidro
ģimenes jeb sistēmterapijas nozīmi un to, kā tā var palīdzēt ģimenēm,
kuru starpā radušās nesaskaņas. Šī raksta ietvaros ar sistēmiskās
psihoterapijas salīdzinājumiem pētīsim apkārtējo procesu mijiedarbību un
ietekmi uz indivīda personiskajiem pārdzīvojumiem.
Viens no
sistēmiskās terapijas pamatpostulātiem ir tas, ka sistēma nav tieši
vadāma un katrai problēmai jeb sistēmai ir funkcionāla nozīme. Tāpēc
šajā psihoterapijas pieejā psihoterapijas fokuss nav vērsts uz ātru
problēmas novēršanu, bet gan uz sistēmas dinamisku pārveidošanu, lai
sistēmā indivīds gūtu iespējas pārveidot savas attiecības, tādējādi
radot jaunas sistēmas perspektīvas.
Reiz, kādā valstī, kura
varētu būt arī Latvija, cilvēki ievēroja - zaķu skaits mežos un laukos
svārstās, te samazinās, te palielinās. Neviens nesaprata kas notiek ar
zaķu populāciju. Tika dots uzdevums universitātei, lai sūta savus
studentus un mēģina noskaidrot lietas būtību. Studenti tika atrasti,
tika rīkotas ekspedīcijas, kur ķēra zaķus, tos svēra, pārbaudīja kāju
garumu, apspalvojumu, zobu stāvokli. Tika pārbaudīta ausu caurspīdība
pret gaismu, to temperatūra, tika meklētas spiras, lai arī tās izpētītu.
Tas bija liels pētījums, kura rezultātā tika noķerti ļoti daudz zaķu.
Tas tika darīts tālab, lai rezultāti būtu drošticami. Kopumā tika
savākta milzīga datu bāze, bet kopsakarības nekādi neizdevās atrast. Tad
kāds “dīvainis”, iespējams arī ne no tiem spožākajiem prātiem uzdeva
jautājumu : “Bet kā ir ar lapsu populāciju?” To bija viegli atrast.
Izrādījās, ka lapsu populācija arī cikliski mainās, bet lapsu cikls
novirzās fāzē – tad kad zaķu skaits ir maksimālais, lapsu skaits tikai
sāk pieaugt, kad zaķu skaits mazākais – lapsu skaits drīz pāc tam arī
samazinās. Tātad zaķi mijiedarbojas ar lapsām un šīs mijiedarbības
rezultātā mainās zaķu un lapsu skaits.
Iepriekš minētie piemēri
labi ilustrē sistēmisko domāšanu - sistēmiskie terapeiti, atšķirībā no
citiem terapijas virzieniem, vairāk skatās uz cilvēka apkārtni, tās
iedarbību uz cilvēku, nevis uz cilvēka iekšieni. Pastāv uzskats, ka
indivīda problēmas lielā mērā ir atkarīgas no viņa paša rīcības, tamdēļ
arī indivīdam pašam ir jāatrod risinājums. Sistēmiķi daļēji varētu
piekrist šādam apgalvojumam, jo ne viss ir atkarīgs no paša cilvēka.
Jebkurš cilvēks, kurš dzīvo sabiedrībā, ir saistīts ar daudziem citiem
cilvēkiem, kuri bieži nosaka cilvēka izjūtas, viņa rīcību. Tamdēļ ir
būtiski sākt ar tiem, kuri indivīdam apkārt ir visbiežāk, uzdodot
jautājumu, kā sakārtot attiecības ģimenē un, kas ir to centrālo problēmu
pamatā.
Piemēram, bērna neiešana uz skolu var tikt uzskatīta par
bērna slinkumu, bet vaicājot, kas mainījies mājās beidzamajā laikā,
citreiz var noskaidrot to, ka vecāki savā starpā biežāk sākuši
strīdēties, mamma kļuvusi nomākta, bet bērns, uz skolu neiedams,
“pieskata” mammu.
Bērns “monitorē” ģimenes situāciju, sagādājot
raizes par skolas neapmeklēšanu, tādējādi novēršot vecāku konfliktus.
Līdzīgās situācijās kāds no ģimenes locekļiem var saslimt, un tādējādi
uzmanību pievēršot sev, lai vecāku savstarpējās problēmas atstātu otrajā
plānā.
Ģimenes locekļu savstarpējo problēmu centrālais objekts – gaidas
Bieži
vien sistēmiskajā literatūrā tiek runāts par gaidu gaidām. Tas nozīmē
to, ka manu uzvedību bieži nosaka nevis tas, ko es gribu, bet tas, kāds
ir mans priekšstats par to, ko es domāju, ko citi no manis sagaida. Mēs
veidojam to, kā cilvēks izturēsies pret mums. Ja es domāju, ka man pretī
stāv nelietis, tad visticamāk, es saņemšu apliecinājumu savai
pārliecībai, un otrādi- ja redzēšu otrā jauku cilvēku, tad par to varēšu
pārliecināties.
Tā piemēram, ja viens no partneriem ģimenē
uzskata, ka otrs ir neatsaucīgs, otrs arī tā uzvedīsies, jo pirmais ar
skābu ģīmi nāk pretī, zinādams, ka otrs neatsauksies un tad otram nav
nekāda prieka uz pirmo atsaukties. Un tā problēma radīsies uz līdzenas
vietas. Tas vai abu partneru gaidu gaidas sakritīs vai nē, būs atkarīgs
no tā, vai abi sēž vienā “ķinītī” jeb raugās uz notikumiem no viena
skatupunkta - kopējās pieredzes, sabiedrības bildēm jeb priekšstatiem.
Uzskatu nesakritība ir tā, ar ko visbiežāk sastopas sistēmiskie
psihoterapeiti.
Ko darīt tad, kad problēmas ir samilzušas tiktāl,
ka tās ietekmē arī pārējos ģimenes locekļus, tajā skaitā bērnus, kā
rezultātā rodas saspīlējumi un nesaskaņas ģimenē ikviena ģimenes locekļa
starpā. Kā ģimenei šīs problēmas risināt?
Varu apgalvot, ka
šādos gadījumos ir vērts sākt par to vairāk domāt, parunāt ar citiem
cilvēkiem par savu grūtību. Bieži cilvēks, kuram ir grūtības “iestieg”
savos problēmas aprakstos, domās un skaidrojumos par problēmu. Bieži šie
skaidrojumi ir tie, kas problēmu saasina vēl vairāk.
Akadēmiķis
Gulišians saka: “tikai tad kad es runāju, es sāku saprast ko es domāju”.
Runājot var vairāk saprast, var iegūt citu skatu punktu, uz kuru
raudzīties, domājot par problēmu. Ieraugot problēmu no cita rakursa,
problēma arī izskatās savādāka.
Tie, kas apzinās problēmas
esamību – arvien redz, ka kaut kas ir maināms, tātad, ja Jūs gribat kaut
ko mainīt, Jūs, iespējams nojaušat par iespējamajiem risinājumiem, bet
vēl neesat pārliecināts par tiem, Jūs kaut ko vēl gribat – Jūs esat vēl
dzīvs/-īva!
Ģimenē mēs viens otru ļoti ietekmējam - otra skats,
maza piezīme, nopūta. Ir nepieciešams pavisam maz, lai gaidāmā jaukā
brīvdiena pārvērstos par “elli”. Ģimenē izveidojas attiecību musturi,
kas tad ir tie, kas nosaka kā dzīvo ģimene. “Elle” nav nekas patīkams,
tomēr cilvēki izvēlas dzīvot šajā “ellē”. Varētu šķist, ka viņiem ir
intelekta problēmas, bet visticamāk tas tā nav.
“Elle” ir kaut
kas pierasts, kur viss ir zināms, zināmi ir nākamie gājieni, zināms, ar
ko tas beidzas, zināms, cik ilgi mūs miers, kas notiks “miera “ periodā.
Viss ir paredzams. “Elle” cilvēkiem ir labākais, ko viņi konkrētajā
ģimenē var radīt. “Ellē” var dzīvot ilgus gadus, tur ir iespējams
dzīvot. Iespējams, ka apstākļi nav tie labākie, bet tomēr labāk, nekā
neziņa par to, kas būs, ja “elli” nomainīs ar kaut ko citu.
Cilvēki
ir gudri, un viņi ieklausās tautas teicienā “no vilka bēgsi, lāča rīklē
nonāksi”. Parasti cilvēki sapņo par skaistu dzīvi, laimīgu kopdzīvi,
bet, lai līdz tai nonāktu, ir jāizdara tik daudz neierastu lietu,
jāpārkāpj daudziem saviem principiem, jāiziet uz daudz riskiem. Tas
reizēm ir kaut kas tāds, kas ir neiespējams, tik grūts, nepatīkams, ka
tad viņi izvēlas labāk dzīvot “ellē”, kur beigu beigās var dzīvot.
Cilvēks
ir liels stāstu stāstītājs. Mēs mīlam vienus stāstus, citus mēs
negribam dzirdēt. Caur saviem stāstiem, cilvēks pats kļūst par šo
stāstu. Vēl vairāk, stāsts sāk veidot mūsu dzīvi. Ja man ir stāsti par
to cik es esmu nelaimīgs, tad savā dzīvē mēs labprāt ieraugām
apstiprinājumus savai nelaimībai, bet notikumus, kas liecina par
pretējo, mēs vai nu neievērojam, vai pasakām, ka tā arī reizēm notiek,
bet parasti notiek pretējais. Saviem stāstiem cilvēks tic. Ja izmainās
stāsts, cilvēks redz lietas savādāk, izmainās viņa dzīve. Tikai tas
svarīgākais, lai viņš savam jaunajam stāstam sāktu ticēt, lai jaunais
stāsts būtu stāstītāja jaunā pārliecība. Savu stāstu cilvēks visdrīzāk
varētu sākt apšaubīt tad, ja ir kāds blakām, kurš var no distances
redzēt stāsta vājās vietas. Runājoties ar citiem, mēs varam arī mainīt
savus stāstus.
Sistēmterapeita misija – izgaismot ceļu, pa kuru iet, pārējais – pašu rokās!
Ar
psihoterapeitu cilvēki izdzīvo visdažādākās emocijas - te klusē,
sarkst, dusmojas, strīdas un dažreiz arī raud, bet pārsvarā cenšas
runāt. Pārrunāt smagās un arī ne tik smagās lietas. Svarīgākais šīs
sarunas laikā ir tas, ka cilvēki uzdrošinās sākt runāt par lietām, par
kurām viņi ikdienā savā starpā nerunā.
Tā kā sākotnēji ģimenes
psihoterapijā, no kuras ir attīstījusies sistēmiskā psihoterapija,
valdīja nosacījums, ka jānāk visai ģimenei, tad tagad tas vairs nav tik
obligāti. Sistēmiskie psihoterapeiti mūsdienās mēdz strādāt arī
individuāli.
Tāpat nepastāv arī vienotas receptes tam, cik bieži
terapija ģimenei būtu nepieciešama - kādai ģimenei piemērotāks šķitīs
ritms reizi nedēļā, citai pietiks ar reizi divās nedēļās. Arī tas, cik
ilgi nāksies apmeklēt sistēmiskās psihoterapijas seansus, ir ļoti
individuāli.
Ikvienam, apmeklējot sistēmiskās terapijas sesijas
būtu jāatcerās, ka gluži tāpat kā individuālajā psihoterapijā, arī
sistēmiskās terapijas ietvaros ne jau psihoterapeits būs tas, kas
sakārtos un saliks jūsu dzīvi pa plauktiņiem - tas būs jādara pašiem!
Vien ceļš, pa kuru iet, tiks spilgtāk izgaismots.
Raksts tapis
Latvijas Psihoterapijas biedrības rakstu sērijas “Ieraugi dzīvi”
ietvaros. Latvijas Psihoterapeitu biedrība (LPB) ir Latvijā lielākā
psihoterapeitus apvienojošā organizācija valstī. Tā apvieno deviņu
pasaulē atzītu psihoterapijas virzienu biedrības, 191 individuālos
biedrus, t.sk. 133 sertificētus psihoterapeitus.
Kategorijas
- Laikraksta sludinājumi
- Pērk
- Pārdod
- Dažādi
- Pakalpojumi
- Maina
- Izīrē
- Vēlas īrēt
- Dāvinu
- Darbs - meklēju
- Darbs - piedāvāju
- Pazudis / Atrasts
- Līdzjutība
- Sludinājumi
- Transports
- Nekustamais īpašums
- Darbs un izglītība
- Izklaide
- Mājdzīvnieki
- Dažādi
- Mājsaimniecība
- Lauksaimniecība
- Labsajūta un veselība
- Celtniecība
- Elektronika
- Pērk
- Pārdod
- Forums
- Mana dzīvesvieta
- Cilvēki
- Izklaides iespējas
- Sanāca kā vienmēr...
- Ir ko teikt?
- Izklaide un kultūra
- Transports un satiksme
- Pilsēta
- Darba devēji
- Citos portālos
- Diena.lv
- Db.lv
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Sarunas par dzīvi
- Latvija pēc 90
- 8778
- Konkursi
- Mīlestības stāstu konkurss
- Blogi
- Afiša
- Koncerti
- Teātra izrādes
- Izstādes
- Sports
- Balles un diskotēkas
- Bērniem
- Filmas
- Citi pasākumi
- Dievkalpojumi
- Jauniešiem
- Senioriem
- Svētki
- Piemiņas pasākumi
- Izlaidumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Cope un medības
- Dzive laukos
- Veselība
- Sports
- Politika
- Vēlēšanu ziņas
- 10. Saeimas vēlēšanas
- 11. Saeimas vēlēšanas
- Kultūra
- Konkursi
- Vietējās ziņas
- Skolu ziņas
- Pasaules ziņas
- Latvijas ziņas
- Policijas ziņas
- Skola Kanaviņu kalnā
- Senioriem
- Vēlēšanas 2017
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Statiskas lapas
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Teritoriālās reformas krustcelēs
- Izklaide
- 13. Saeimas vēlēšanas
- Slēpņošanās spēle "Discover the city"
- Koronavīruss
- "Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā"