Jaunā Kultūras centra griestos – Alūksnes ezera viļņu atspulgi

2015. gada 5. jūnijs 00:00

6835

“Būs ļoti skaisti!” - tā gribas teikt par jauno Alūksnes Kultūras centru, kurā šobrīd pilnā sparā rit pēdējie rekonstrukcijas darbi. “Alūksnes Ziņām” pagājušajā nedēļā bija iespēja aplūkot jauno telpu aprises un restaurētās vērtības.
SIA “Arčers” projektu vadītājs Andris Priede norāda – šobrīd objektā nodarbināti aptuveni 100 strādnieki. Iekštelpās veic apdares darbus, grīdas seguma ieklāšanu, gaismekļu montāžu, ārā vēl jāveic labiekārtošanas darbi: bruģēšana, zālāja ierīkošana, gaismekļu uzstādīšana un vecās ēkas fasādes apdare. “Šonedēļ uzsākām vecās ēkas fasādes krāsošanu. Fasādi esam jau noseguši, lai varam strādāt arī lietus laikā. Darbi jāpabeidz šomēnes,” saka A.Priede. Alūksnes tautas nama direktore Sanita Bērziņa stāsta, ka viss vēsturiskais ir atjaunots tā, kā savulaik bijis, un apvienojumā ar mūsdienīgo senās brūža ēkas aura nav zudusi. Pēc rekonstrukcijas tautas namam būs cits nosaukums - Alūksnes Kultūras centrs, kas jau šobrīd sabiedrībā tiekot iedzīvināts. Katru dienu objektā ir arī Alūksnes tautas nama direktores vietnieks saimnieciskajos jautājumos, sekojot līdzi tehniskajām niansēm. Konkursa kārtībā nesen šajā amatādarbā pieņemts alūksnietis Ēriks Akulāns.

Būs tehnoloģiju pieejas punkts
Aplūkojot telpas, šobrīd, secinājums ir viennozīmīgs – tās būs ne tikai plašākas un mūsdienīgākas, bet arī gaišākas, jo daudzviet atjaunoti savulaik aizmūrētie logi, telpu sienas ir gaišās krāsās. Centrālā ieeja tagad būs vietā, kur kādreiz bija invalīdu uzbrauktuve iekļūšanai lielajā zālē. Ieejot Kultūras centrā, nokļūsiet telpā, kur atrodas dežurants un kase, turpat būs garderobe. Pārbūvēta ir kādreizējā Lielā zāle – daļā, kas bija zem balkona, tagad būs kase un garderobe, bet otrā daļā izveidota Pasākumu zāle ar 105 sēdvietām, bez balkona, bet ar atsegtiem logiem. Balkons ir izbūvēts no jauna, bet tajā būs telpas Alūksnes novada uzņēmējdarbības atbalsta speciālistam, kā arī skaņu un gaismu operatoram. No 1.jūlija par skaņu un gaismu operatoru sāks strādāt alūksnietis Jurijs Marinovs. Savukārt kādreizējā foajē daļā ir izbūvētas labierīcības apmeklētājiem.
Kādreizējā koru zālē būs kafejnīcas telpa. Līdzās būs foajē ar brīnišķīgu skatu uz Alūksnes ezeru – no šī skatu leņķa ainavu neaizēnos laivu novietnes. Kādreizējā gaiteņa vietā pie administrācijas telpām būs vieta, kur Alūksnes novada domes īstenotajā projektā „Publiskās interneta pieejas punktu attīstība Alūksnes novadā” izvietos informācijas tehnoloģiju pieejas punktu. Tas būs publiski pieejams visiem iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. Tajā 50 metru rādiusā varēs bez maksas lietot bezvadu internetu, būs pieejams dators ar pamatprogrammatūru, varēs veikt drukas un kopēšanas darbības, samaksājot par to drukāšanas pašizmaksu. Bezvadu internetu tur varēs lietot no jūlija, pārējo – līdz ar centra atklāšanu.
Jaunā vietā būs Koru zāle, kas tagad atradīsies kādreizējā spoguļzālē. “Ļoti priecājos, ka esam vienojušies ar Alūksnes mūzikas skolu par to, ka viņi saviem pasākumiem, koncertiem, dziedāšanas nodarbībām, kas līdz šim notika ceļu daļas zālē, turpmāk izmantos jauno Koru zāli. Tur atradīsies arī Kultūras centra jaunās klavieres,” saka S.Bērziņa.

Griestiem izmantoti
akustiskie paneļi
Jaunās piebūves daļā plaša, gaiša būs Lielā zāle ar 468 sēdvietām, kas izkārtotas amfiteātra stilā ar paaugstinājumu. Tur būs arī grimētavas un labierīcības māksliniekiem, palīgtelpas, Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studijas “Kalme” telpas. Pagrabstāvā būs noliktavas telpas, kur Kultūras centra kolektīviem glabāt rekvizītus.
Interesants ir griestu risinājums Lielajā zālē, radot ezera viļņu efektu. “Griestiem izmantoti akustiskie paneļi, kam ir viļņveida forma. Katrs no tiem iekārts sešos kronšteinos apmēram 40 centimetrus no metāla konstrukcijām, vietumis ar atstarpēm – tas viss kopā veido Alūksnes ezera viļņu atspulgu efektu. Aiz paneļiem ir apkalpojošie tiltiņi, tādēļ tehniskajiem darbiniekiem ir iespēja vajadzības gadījumā staigāt virs griestiem. Ir jau gatavi stacionārie podesti. Lielajā zālē būs efektīva, jaudīga apgaismošanas un apskaņošanas sistēma, 16 lūmenu projektors. Lielās zāles sienā pret ezeru ir stiklots balkons ar platformu uziešanai un trīs evakuācijas izejām,” stāsta S.Bērziņa un Ē.Akulāns. Visas Kultūras centra telpas būs aprīkotas ar audiosistēmu, kas ļaus no jebkuras vietas dzirdēt tiešraidi no Lielajā zālē notiekošā pasākuma. Savukārt kafejnīcā, kas atradīsies bijušajā Koru zālē, izvietotajā televizorā varēs tiešraidē vērot arī Lielajā zālē notiekošo.

Abām zālēm viena skatuve
Jāuzsver, ka gan Lielajai zālei, gan Pasākumu zālei būs viena skatuve, ko izmantos, pārbīdot kulises. “Jā, vienlaikus abās zālēs nevarēs notikt pasākumi, toties būs plaša skatuve ar atbilstošu akustiku. Tādējādi esam lietderīgi un ekonomiski izmantojuši telpu. Uz Lielās skatuves atradīsies jaunais flīģelis, uz Pasākumu zāles skatuves – Alūksnes mūzikas skolas mazais salonflīģelis, ko skola pārvedīs uz šejieni no ceļu daļas zāles. Līdz ar to lielu koncertu laikā mums būs iespēja uz vienas skatuves izmantot divus flīģeļus – tas būs ieguvums!” uzsver S.Bērziņa.
Lielajā zālē būs jauni krēsli, kas ražoti Polijā. Uzņēmuma pārstāve atzinusi – Alūksnē būšot ļoti labas kvalitātes krēsli, kādu neesot pat Latvijas Nacionālajā operā un baletā. Lielu prieku S.Bērziņa pauž par jauno flīģeli – šobrīd tas vēl glabājas pie ražotāja, kas jau ar nepacietību gaidot, kad varēs to pārvest uz Alūksnes Kultūras centru.

Liela vēsturiska vērtība –
kamīns
S.Bērziņa atgādina, ka brūža ēka ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis, tādēļ atbilstoši saskaņojumiem ar Valsts kultūras pieminekļu inspekciju rekonstrukcijas projektā bija jāsaglabā visas ieejas ēkā un visas kāpnes, arkas, ailes. “Nevajadzīgo aizmūrēja, vēsturisko atjaunoja. Tādu vietu, kur aizmūrēts kaut kas no vēsturiskajām aprisēm, bija maz. Tāda bija sienas daļa pret ezeru – tai priekšā bija piebūvētas garāžas, kas tagad ir nojauktas, atsedzot skaistu akmens sienas fragmentu. Koru zālē būs logs ar skatu uz Alūksnes mākslas skolu,” saka S.Bērziņa. Ē.Akulāns norāda - viss vēsturiskais ir atjaunots tā, kā kādreiz bija brūža ēkā, arī karnīzes pie griestiem. “Griestu karnīzes atjaunotas, vadoties pēc to vēsturiskajām aprisēm un izmēriem, atlietas ģipsī,” viņš saka.
Ēkā savu darbu jau pabeigušas restauratores Natālija Jātniece, Gundega Jēruma un Irbe Grīnberga, restaurējot māla kamīnu. Tam ir 19.gadsimta sākuma datējums, materiāls – dedzināti māla podiņi, krāsots. Kamīnam ir dekoratīvā daļa, kas ir grezni māla podiņi, savukārt krāsns muti veido dekoratīvā josla, bet krāsns nobeigums ir grezns, gotisks. Restauratores attīrīja kamīna virsmu no pārkrāsojumiem – biezas eļļas krāsas, nostiprināja detaļas un plaisas, likvidēja nekvalitatīvos veidojumus – no jauna veidotās detaļas, kas nav oriģinālas, atjaunoja zudumus, špaktelēja plaisas, gruntēja un nokrāsoja kamīnu vēsturiskajā krāsojumā. Tā kā sākotnējais kamīna krāsas slānis bija blāvs rozīgs māla tonis, šādu krāsu kamīns ieguvis arī pēc restaurācijas.

Ko simbolizē kamīna
ģerbonis?
“Kamīns brūža ēkā ir kopš pirmsākumiem – tas ir viena no galvenajām vēsturiskajām vērtībām, kas tagad restaurēta sākotnējā izskatā. Tam ir saglabāti māla podiņi, atjaunots vēsturiskais krāsojums. Par krāsojumu ir līdzīgs stāsts kā par Alūksnes Jauno pili, jo arī pils fasādei vēsturiskais krāsojums ir rozīgs māla tonis,” stāsta S.Bērziņa. Kamīnu rotā skaists ģerbonis ar dzīvnieku attēliem. S.Bērziņa atzīst – nav izdevies gūt ziņas par ģerboņa izcelsmi un nozīmi, tādēļ, ja kādam alūksnietim par to ir kas zināms, piemēram, no vecvectēvu stāstiem, tautas nama darbinieki būs priecīgi un pateicīgi to uzklausīt.
S.Bērziņa norāda, ka ēkā būs redzamas arī citas vēsturiskās vērtības, kas šo gadu laikā bija apmeklētāju acij aizsegtas. Tādas ir apaļās kāpnes, kas vedīs uz Alūksnes Tautas teātra “Slieksnis” telpām. Līdz šim pa tām uz “Sliekšņa” telpām gāja tikai paši aktieri – apmeklētājiem bija ieeja no mākslas skolas puses, bet tagad tās būs atvērtas ikdienā. Vēstures liecības būs arī diskozālē – atsegtā seno ķieģeļu siena, savukārt ēkas ārpusē, fasādē pret ezeru, vietā, kur līdz šim bija piebūvētas garāžas, tās nojauktas, atsedzot seno akmens sienas fragmentu.

Sava telpa skolēniem
S.Bērziņa norāda, ka arī ”Slieksnim” būs plašākas telpas nekā līdz šim – ar atsevišķu ieeju, kas atradīsies blakus galvenajai ieejai. “Sliekšņa” telpās būs arī labierīcības, dušas, grimētava, uzgaidāmais vestibils. Telpu paplašinājums “Slieksnim” būs uz kādreizējo Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studijas “Kalme” telpu rēķina, jo “Kalmei” telpas būs citur – jaunās piebūves daļā. “Jāuzsver, ka kamerzālē notiks ne tikai “Sliekšņa” izrādes, bet arī nelieli kamerpasākumi – muzikāli, literāri, tādējādi maksimāli noslogojot zāli,” stāsta S.Bērziņa. Tiks attīstīta ciešāka sadarbība ar Alūksnes Bērnu un jauniešu centru, jo diskozālē tiks radīta arī vieta skolēniem, kuri Kultūras centrā nāks uz savu pulciņu mēģinājumiem, brīvā laika pavadīšanai pirms tiem. “Bērni ir bērni – viņi uz mēģinājumiem nāk, tiklīdz beidzas skolā stundas, nevis precīzi laikā, tādēļ labāk ir radīt viņiem vietu, kur pulcēties un īsināt laiku,” saka S.Bērziņa.

Par trešdaļu lielāks
“Objekts ir ļoti liels un apjomīgs. Iespējams, kāda nianse būs piemirsta, bet, manuprāt, mums būs izdevies saglabāt šīs ēkas auru, apvienojot seno ar mūsdienīgo. Lai kā mums iet, mēs ļoti priecājamies par projekta autora arhitekta Laimoņa Šmita idejām un būvnieku SIA “Arčers”, kas strādā ļoti precīzi, kvalitatīvi, ir pretimnākošs, prot rast risinājumu visām situācijām – galarezultāts to pierādīs. Mums ir ļoti labs būvuzraugs no SIA “Būvuzraugi LV” - Ivo Rozentāls. Jā, projekts ir tapis pirms četriem gadiem, tādēļ ir lietas, kas vairs nav aktuālas, un arī tādas, kas nav projektā paredzētas. Toreiz tapa tāds projekts, cik finansējuma caur taupīšanu tam atvēlēja. Turklāt ir ļoti liels darbu apjoms, jo netiek uzbūvēta tikai jaunā piebūve, bet remontēta arī visa vecā ēka. Pēc rekonstrukcijas Kultūras centra platība būs par trešdaļu lielāka nekā iepriekš,” saka S.Bērziņa.
Teritorijā ap Kultūras centru izbūvētas vairākas jaunas stāvvietas automašīnām. Pašvaldība ir iegādājusies arī zemi Skolas ielā, kur savulaik bija kiosks, – arī to labiekārtos kā stāvlaukumu. Tādējādi pietiks vietas gan Kultūras centra, gan Pilssalas estrādes pasākumu apmeklētājiem.

“Mēs maksimāli riskējām.”
Sabiedrībā ir izskanējis viedoklis, ka brūža ēkas rekonstrukcija ir dārgs projekts, kura īstenošanai pašvaldība papildus ieguldījusi pusmiljonu eiro. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis skaidro, ka projektā “Uzņēmējdarbībai nozīmīgu ielu un brūža ēkas rekonstrukcija Alūksnes pilsētā” bija paredzēta tautas nama rekonstrukcija līdz ar trim piegulošajām ielām: Brūža, Parka un Dzirnavu.
“Redzot to, ka līdzekļi atlika, bija iespēja izsludināt iepirkumu arī remontdarbu veikšanai Vidus, Tirgotāju un Dārza ielās. Ja pašvaldība nebūtu īstenojusi Vidus, Dārza un Tirgotāju ielas posma remontdarbus, tad papildus naudu tautas nama rekonstrukcijai nevajadzētu un vēl pāri paliktu, bet mēs maksimāli riskējām. Tautas nama pabeigšanai pašvaldībai no sava budžeta papildus bija jāatvēl aptuveni 600 000 eiro, bet šo trīs ielu remonts kopā izmaksā 580 000 eiro: 520 000 eiro, kas atlika no Brūža, Dzirnavu un Parka ielu remonta, un 60 000 eiro, ko pašvaldība piešķīra no sava budžeta, jo radās iepriekš neparedzēti darbi. Tas, ka uz tautas nama rekonstrukcijas pamata kāds tagad taisa politiku, sakot, ka tautas namam daudz iedots papildu līdzekļu, ir cits jautājums. Nenoliedzu, ka tautas nama rekonstrukcijai ir piešķirti papildu līdzekļi no domes budžeta, ņemot aizņēmumu Valsts kasē, jo tehniskajā projektā nebija paredzēti visi vajadzīgie darbi,” saka A.Dukulis.

Būs paaugstināts nodoklis
Kad Kultūras centrs būs rekonstruēts, lielu uzmanību piesaistīs blakus esošā degradētā teritorija Dzirnavu ielā 7 – kādreizējās VEF rūpnīcas Alūksnes filiāles teritorija. Tās īpašnieks ir Alūksnē reģistrētā SIA “Agre nami”. Atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem un Alūksnes novada domes saistošajiem noteikumiem no šā gada ēkām, kas atzītas par vidi degradējošām, sagruvušām vai cilvēku drošību apdraudošām, var piemērot papildus nekustamā īpašuma nodokli trīs procentu apmērā no lielākās (būvei piekritīgās zemes vai būves) kadastrālās vērtības. Alūksnes novada pašvaldības būvvaldes vadītājs-arhitekts Arvīds Račinskis norāda, ka šobrīd tiek kārtota dokumentācija, lai īpašumam Dzirnavu ielā 7 piemērotu paaugstinātu nodokļa likmi. “Cik būvvaldes resursi atļauj, izvērtējam degradētas ēkas visā novadā un izskatām jautājumu par paaugstinātu nodokļa likmi. Dzirnavu ielā 7 īpašums ir Alūksnes centrā un kultūrvēsturiskā teritorijā, tādēļ šāds lēmums pieņemts,” saka A.Račinskis.
SIA “Agre nami” pārstāvis Raitis Egle atzīst – ja būšot līdzekļi, tad sakārtos teritoriju. “Ir doma sakārtot sētu Kultūras centra pusē, bet, ja pašvaldība liks maksāt lielāku nekustamā īpašuma nodokli, tad nebūs naudas, lai sakoptu teritoriju. Tas ir koks ar diviem galiem,” saka R.Egle. Savukārt par laivu novietnēm Alūksnes ezera krastā blakus Kultūras centram, pretim jaunajai piebūvei, novada dome vēl joprojām gaida Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas atzinumu, lai pieņemtu savu lēmumu par tālāko rīcību.

Centru atklās novadnieki
Kultūras centra atklāšanas koncerts būs 18.septembrī, savukārt svinīgais lentes griešanas pasākums – dažas nedēļas pirms tā. Gods atklāt jauno Kultūras centru būs mūziķiem novadniekiem: Kristīnai Zaharovai, Laurim Amantovam un citiem. S.Bērziņa uzsver, ka uz atklāšanas koncertu tiek gaidīts arī kāds īpašs mākslinieks. “Novadnieku pirmo koncertu organizējām pirms trim gadiem – prieks, ka šogad tas būs vēl kuplāk pārstāvēts, jo savus talantus attīstījuši vēl vairāki alūksnieši. Paredzot lielu interesi, jau šobrīd 18.septembrim plānojam arī dienas koncertu, tikai nedaudz mazāka apjoma,” viņa saka un piebilst, ka pasākumu grafiks Kultūras centram jau tagad ir saplānots līdz nākamā gada februārim.
S.Bērziņa norāda, ka ikvienam interesentam būs iespēja arī ārpus pasākumu laika apskatīt jauno Kultūras centru. “Vadoties pēc pieredzes citos jaunajos objektos, piedāvāsim izglītojošu ekskursiju par simbolisku samaksu darbinieka pavadībā ar iespēju ielūkoties visās telpās,” saka S.Bērziņa. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Jaunā Kultūras centra griestos – Alūksnes ezera viļņu atspulgi

Kategorijas