Pamodušās agri un izbadējušās

2015. gada 5. jūnijs 00:00

Sākoties sezonai, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) laboratoriski pārbaudītas 317 ērces. No tām 17 bijušas inficētas ar ērču encefalītu, procentuāli pašlaik inficētība ir 5,4 procenti, informē LIC galvenā ārste Baiba Rozentāle.
Pēc B.Rozentāles stāstītā, pirmo šā gada ērci kāds apmeklētājs pārbaudīt atnesis 22. martā. Sezonā LIC tiekot pārbaudīti aptuveni 4000 ērču. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācijas, epidemiologi šogad pirmo ērču aktivitātes novērtējumu dabā Lapmežciema apkārtnē veikuši februārī, kad arī tika konstatētas pirmās aktīvās ērces. Pēc SPKC datiem, šogad to aktivitāte sākusies agrāk nekā iepriekšējos gados.

Pērn slimoja mazāk
Ērču pārziemošanai šoziem bijuši labvēlīgi laikapstākļi, un pagājušā gada rudenī novērots lielāks nepieaugušo ērču skaits, līdz ar to SPKC speciālisti paredz, ka šogad sagaidāma augstāka ērču aktivitāte nekā pērn. B.Rozentāle gan skaidro, ka pagaidām secinājumus nevajadzētu izdarīt, jo nereti pat ļoti augstas ziemas nav šķērslis ērču labai pārziemošanai. Drīzāk kritisks var būt jau pēc silta laika uznākušais aukstuma vilnis.
SPKC dati liecina, ka 2014. gadā novērots pēdējos gados zemākais saslimstības līmenis ar ērču encefalītu – reģistrēti 173 saslimšanas gadījumi, kas ir par 92 mazāk nekā gadu iepriekš. Tāpat pērn netika reģistrēts neviens ērču encefalīta izraisīts nāves gadījums. Ar ērču pārnesto Laimas boreliozi pagājušajā gadā saslimuši 469 cilvēki, kas ir par 15 vairāk nekā gadu iepriekš.
Kopš 1990. gada veiktie novērojumi pastāvīgajās ērču monitoringa vietās liecina, ka to aktivitāte un daudzums Latvijas teritorijā ir stabili palielinājies. Tas saistīts ar vairāku faktoru ietekmi, tostarp arī ar dažviet gadu desmitiem pamestām, neapstrādātām un aizaugušām lauksaimniecības platībām, nekoptiem mežiem un nekārtībā atstātiem izcirtumiem.
«Ērču aktivitāte aug arī citās Eiropas valstīs, tas savukārt veicina pieprasījumu pēc vakcīnām. Kur ir pieprasījums, tur cenas tiek celtas,» atzīst B.Rozentāle, skaidrojot, kāpēc pēdējo gadu laikā vakcīnas kļuvušas dārgākas.

Vairāki simti sugu
Pasaulē izplatīti vairāki simti dažādu ērču sugu. Latvijas mežos un krūmājos sastopamas divas epidemioloģiski nozīmīgas, ārēji līdzīgas sugas – suņu un taigas ērces. Suņu ērces sastopamas gandrīz visā Latvijas teritorijā, bet retāk austrumu daļā, kur izplatītas taigas ērces.
Ērcēm vispiemērotākās ir mitras un ēnainas vietas, tāpēc tās vairāk sastopamas jauktu koku mežos ar labi attīstītu pamežu. Daudz to ir nekoptās mežaudzēs ar ievērojamu lapukoku, īpaši alkšņu, piejaukumu, bet maz – sausos skrajos priežu silos. Tās nereti sastopamas arī gadiem nekoptās un krūmiem aizaugušās pļavās. Aktīva (uzbrukumam gatava) ērce parasti sēž uz zāles stiebra apmēram 10 centimetru augstumā (maksimāli – līdz metru augstu) no zemes, gaidot, kad garām ies piemērots upuris. Ērces attīstība no olas līdz pieaugušai ilgst divus līdz trīs gadus, un šajā laikā tā izaug no dažām milimetra desmitdaļām līdz pat četriem milimetriem.
Ērcēm ir trīs attīstības stadijas – kāpurs, nimfa un pieaugusi ērce (mātīte un tēviņš). Katrā attīstības stadijā tām nepieciešams sūkt asinis. Barošanās parasti ilgst dažas dienas, retāk – nedēļu (tēviņi nevar uzņemt asinis, tāpēc tie var piesūkties tikai uz īsu brīdi). Kāpuriem un nimfām barošanās nepieciešama, lai pārietu nākamajā attīstības stadijā, bet mātītēm, lai producētu olas.
Piesūcoties ērce caur atskabargaino snuķīti ielaiž koduma brūcē siekalas. Tajās ir vielas, kas mazina sāpes un neļauj asinīm sarecēt. Parasti cilvēki šo kodienu nejūt, tādēļ iespējams, ka ērce nokrīt, pirms pamanīta. Sākuma attīstības stadijās to niecīgo izmēru dēļ ir grūti saskatīt.
Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos var būt ievērojami garāka. Tās kļūst aktīvas, ja gaisa temperatūra pārsniedz plus trīs līdz plus piecus grādus.

Ja tomēr piesūcas
Piesūkusies ērce jānoņem, cik iespējams, ātri, un tas jāveic ļoti uzmanīgi, jo, saspiežot ērces ķermeni, koduma brūcē var iekļūt tās iekšējais saturs un palielinās iespēja saslimt ar kādu no ērču pārnestajām slimībām.
Pirms ērces izvilkšanas dezinficē vietu, kur tā piesūkusies. Izvilkšanai izmanto smailu pinceti, ar ko satver ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un lēni ar apļveida kustību izvelk ārā. Ja nav pincetes, ap snuķīti apsien stipru diegu un, velkot aiz diega galiem, izņem ērci. Pēc tam koduma brūci dezinficē un rokas nomazgā ar ūdeni un ziepēm.
Vēlams mēnesi pēc ērces piesūkšanās lietot vairāk vitamīnu, labāk dabiskā veidā, kā arī šķidrumu, izvairīties no saaukstēšanās, pārmērīgas sauļošanās, alkohola lietošanas un intensīvas fiziskas slodzes.
Ērces visbiežāk nokļūst uz garāmejošu cilvēku apaviem vai apģērba potīšu augstumā un pēc tam lēnām pārvietojas uz augšu. Lai nepieļautu ērces piesūkšanos, pirms došanās mežā apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt. Bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši piegulošai, blūze jāieliek biksēs. Ieteicams valkāt gaišas drēbes, uz kurām ērces labi saskatāmas.
Pastaigas laikā pa brīdim jāaplūko apģērbs, lai ieraudzītu un laikus notrauktu pa to rāpojošās. Pārnākot no pastaigas, rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērces. Jāatceras, ka mājās tās var atnest arī ar mežā plūktām puķēm un zariem.
Personām, kas inficējušās ar ērču encefalīta vīrusu, vienas līdz trīs nedēļu laikā var novērot gripai līdzīgus simptomus (paaugstinātu temperatūru, galvassāpes un sāpes ķermenī), kas saglabājas apmēram nedēļu. Pēc tam seko izveseļošanās vai arī vīruss izplatās smadzenēs un smadzeņu apvalkos. Šādos gadījumos novēro augstu temperatūru, stipras galvassāpes, spranda stīvumu, vemšanu, reiboņus un smagu vispārējo stāvokli. Jau pie pirmajiem slimības simptomiem nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Ērču encefalītu pārslimojušie parasti iegūst imunitāti visai dzīvei.
Kā stāsta B.Rozentāle, pašlaik centrā tiek ārstēts viens pacients, kam ērču encefalīts konstatēts gana smagā formā. Gada laikā smagi ar šo vīrusu pacienti saslimstot trīs līdz piecos procentos gadījumu.

Vakcinēties var arī tagad
Lai izsargātos no ērču encefalīta, būtiskākais profilakses pasākums ir savlaicīga vakcinācija. B.Rozentāle atzīst: «Pilnīgi noteikti, lai arī ērces jau ir aktīvas, var aicināt cilvēkus vakcinēties. Pat ja neilgu laiku pēc vakcinēšanās kāda piesūcas, organismā jau būs kaut nedaudz antivielas, kas var palīdzēt pārslimot encefalītu vieglākā formā.»
Vakcinācijas shēmas pilns pamatkurss ietver trīs vakcīnas devas, vienu līdz trīs mēnešus pēc pirmās devas tiek ievadīta otrā. Aizsardzība jeb imunitāte pēc divām devām ir pietiekama tikai vienai sezonai. Trešo devu ievada pēc 6 līdz 12 mēnešiem. Lai saglabātu imunitāti, ik pēc trīs līdz pieciem gadiem nepieciešams veikt revakcināciju.
«Tas ir mīts, ka ir bīstami, ja ērce piesūcas drīz pēc vakcinēšanās. Mūsdienās cilvēki saņem inaktivētas vakcīnas. Citādi bija padomju laikos, kad potētas tika «dzīvas» vakcīnas,» skaidro B.Rozentāle.
Valsts apmaksāta vakcinācija pret ērču encefalītu šogad tiek nodrošināta bērniem, kuriem deklarētā dzīvesvieta ir kādā no 25 Latvijas novadiem, kur reģistrēta visaugstākā saslimšana. Tie ir Alsungas, Ventspils, Pāvilostas, Kocēnu, Pārgaujas, Dundagas, Kuldīgas, Engures, Krimuldas, Vaiņodes, Durbes, Priekuļu, Aizputes, kā arī Lubānas, Baldones, Talsu, Rucavas, Skrundas, Kandavas, Sējas, Salacgrīvas, Iecavas, Rugāju, Jaunpiebalgas un Amatas novadi.
Pērn valsts apmaksāja bērnu vakcināciju pret ērču encefalītu 27 novados, bet vēl gadu iepriekš – 24.
Lai noteiktu administratīvās teritorijas, kurās valsts šogad nodrošinās apmaksātu vakcināciju, SPKC speciālisti apkopojuši epidemioloģiskās uzraudzības datus par iedzīvotāju saslimstību ar ērču encefalītu pēdējo piecu gadu periodā. Minētajos 25 novados šajos gados reģistrēti 498 saslimšanas gadījumi ar ērču encefalītu, kas ir gandrīz 30 procentu no kopējā valstī reģistrēto gadījumu skaita. Vidējā saslimstība šajos novados iepriekšējo piecu gadu laikā 4,3 reizes pārsniedza vidējos rādītājus citviet Latvijā.
Teritoriju saraksts katru gadu tiek veidots no jauna, tādēļ ir novadi, kas tajā tiek iekļauti no jauna, un ir tādi, kuros vakcināciju vēlreiz nesāk, bet nodrošina potēšanās pabeigšanu. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pamodušās agri un izbadējušās

Kategorijas