Salabot vai mest ārā?

2015. gada 12. jūnijs 00:00

Šķiet, agrāk ļaudis vairāk centās veidot stipras lietas un attiecības, vienmēr nopietni apsvēra: labosim šo pašu vai gādāsim jaunu. Cinisks salīdzinājums, bet mūsdienās daudzu pāru noturība atgādina lēti saražotu un īslaicīgai lietošanai paredzētu produktu. Netrūkst arī ģimeņu, kas izeju no attiecību krīzes meklē sānsoļos. Bet, mijot gredzenus, divi taču solījās būt kopā “līdz nāve mūs šķirs”.

Krīzes rodas, kad diviem
pa vidu “ielien” trešais
Kā cilvēks, tā arī attiecības attīstās. Ja ir attīstība, ir arī krīzes, atgādina ģimenes psihoterapeite, psiholoģe Andželika Kāle un atceras sociālajos tīklos lasīto interviju, kur vecāks pāris uz jautājumu, kā izdevusies tik ilga laulība, atbild: mēs dzīvojām laikā, kad vecas lietas salaboja, nevis izmeta. “Manuprāt, tā ir laikmeta problēma, iezīme. Bet grūtumi attiecībās ir neizbēgami: vienā brīdī rozā brillītes nokrīt un iestājas pieradums. Pēc jebkuriem svētkiem, arī pēc kāzām ir kritums. Ja bijis “uh”, jābūt “ah”. Viss atkarīgs no mūsu brieduma – spējas būt pieaugušiem un pieņemt, ka grūtības ir pārvaramas,” uzskata speciāliste.
Neuzticība jeb krāpšana ir tad, kad diviem pa vidu “ielien” trešais. Arī ģimenē ienākušais bērns, kam tiek visa uzmanība, ir trešais. Kļūstot par vecākiem, var ātri pazaudēt vīrieša un sievietes lomu un vajadzības. Tad kāds uz mani paskatās, dod signālu, ka esmu sieviete. Kā ar to tieku galā? Vai atnesu mājās labu garastāvokli un celtu pašapziņu vai esmu kā sunītis, kurš impulsa dēļ gatavs pāroties uz ielas? Ja attiecībās kaut kā sāk trūkt, mana atbildība ir otram par to sacīt, bet partnera atbildība ir to sadzirdēt, pamanīt. Citādi trūkstošais uzrodas “no malas”.
Arī ja blakus attiecības meklē “sporta pēc”, tas nozīmē, ka kaut kā trūkst. Salīdzinot jēdzienus, sports ir vajadzīgs, lai uzlabotu fizisko formu. “Tas īpaši raksturīgs jaunajiem pāriem, kuri saka – mīlestība izdziest, nav vairs to tauriņu vēderā, nekas mums vairs nesanāk. Bet vai esat pacentušies? Laulība ir mijiedarbība, smags darbs, kā liela lauka uzrakšana. Neviens cits, tikai pats pāris var laulību saglābt! Un atkal – tas ir brieduma jautājums.”

Klupšanas akmens – otra vainošana
Psihoterapeitei A. Kālei nepatīk vārdi “pareizi”, “nepareizi”, “vainīgs”.
Lielākais klupšanas akmens ir vainošana. Piemēram, tu tikai bērniem pievērsies un man nemaz, kaut es te melnu muti plēšos. Tikko sākas vainošana, vairs nav izejas no situācijas. “Tas ir stāsts par diviem trīsgadniekiem, kas spēlējas smilšu kastē. Es uzmetu smilšu sauju tev, tu – man. Varam tā turpināt, bet varam arī apstāties un kā pieaugušie izkāpt no smilšu kastes . Ja viens spēj pieņemt, ka sāpinātājs turpmāk tā nedarīs, un piedot, bet otrs atzīt, ka nav pamanījis, kas ar partneri notiek, ja varat pateikt paldies tam trešajam, ka viņš kaut ko izlabojis, iekustinājis procesu, viss būs kārtībā. Pārī abiem jāuzņemas atbildība. Kad abi saprotam notikušā iemeslu, kad esam gatavi salabot veco mehānismu, varam iet uz priekšu.”
Protams, nevar visu novienkāršot: neapzinātā līmenī ir daudz saitīšu. Pat tad, ja krāpšana ir kā sports, nereti tam ir daudz zemteksta, zināmi izvēles modeļi. Kāpēc jūs viens otru izvēlējāties? Ieraudzīju cilvēku, patika – pirmais, ko atceras. Viņš jau uz visām meitenēm acis meta, man izdevās atvilt. Un tad ir pārmetumi – tu jau pati izvēlējies.
Starp dažādu tautību, pat rasu pārstāvjiem laulība tāpat funkcionē atšķirīgi, jo ir no svara, cik labi viens otru iepazinuši, vai sapratuši, ar ko būs jārēķinās. “Iemīlēšanās ir ”ķīmija”, kas pāriet, bet pēc tam jāpūlas, lai dzirkstelīte nenodzistu. Vai nu es piestrādāju, lai dzirkstelīti uzdabūtu šajās attiecībās, vai eju to meklēt citur. Tas atkarīgs no maniem morāles kritērijiem, paraugiem, uz ko balstos. Krāpšanā un melošanā veiksme atkarīga no tā, cik tev laba atmiņa un menedžera spējas: pasaule ir maza.”

Kļūda ir labojama,
kad tā saprasta
Elastīgums uz izrunāšanos, konflikta risināšanu saistīts nevis ar gadiem, bet ar personības briedumu. A. Kālei nācies strādāt gan ar gados jauniem, bet nobriedušiem pāriem, kas skaidri zina, ko grib, gan ar senioriem, kas šajā vecumā vēl smilšu kastē spēlējas.
Varbūt skaistās jūtas nokauj bieži pieminētā rutīna? Psihoterapeite skaidro, ka rutīna zināmā mērā nozīmē arī drošību. Attiecībās, laulībā ir vajadzīgs līdzsvars starp asām izjūtām un rutīnu. “Mūsdienās notiek vērtību pārvērtēšana – izplūstot robežām, arī attiecības kļūst nestabilākas. Vienlaikus pasaule polarizējas visos jautājumos.”
Ir radikālie pāri: sak, noslēgtas attiecības nav nekas; kur gribu, tur eju; kā gribam, tā dzīvojam. Turpretī daudzi jaunie rūpējas par attiecībām jau no paša sākuma, pieliek daudz pūļu, lai būtu “kamēr nāve mūs šķirs”. Arī viņiem būs krīze, bet tas ne vienmēr nozīmē laulības pārkāpšanu. Iespējams, attiecības nākas labot, jo nav veikts priekšdarbiņš – vecāki, sabiedrība neiedod jaunajai paaudzei saprašanu, kāda atbildība nāk līdz ar ģimenes dibināšanu. Vienubrīd prominentas personas dzeltenajā presē aktīvi demonstrēja šķiršanos un jaunu partneru atrašanu maratonu. Kādu informāciju tas nodod jaunajai paaudzei?”
Laulībai un bērnam ir līdzīgi attīstības periodi. Līdz gadiņam jāiemācās stāvēt, iet uz priekšu un saprotami pateikt, ko vajag. Trīs gados ir svarīgi saprast, vai būs pa manam vai pa tavam. “Teorijās tiek minēts krīzes periods vidēji septiņu līdz desmit gadu laulībā: eju plašākā pasaulē mācīties ko jaunu. Pārsvarā saasinātākā krīze mēdz būt pēc piecpadsmit nodzīvotiem gadiem, kad izvērtēju un saprotu otra cilvēka netikumus. Ja es tos pieņemu, varam dzīvot. Bieži vien otra netikumi netiek pieņemti. Ja tēvs jau divdesmit gadu “dzīvo” garāžā vai nepārtraukti kaut kur makšķerē, ja hobijs aizņem visu brīvo laiku, jājautā, vai tā ir laulība vai tikai izkārtne. Mašīna, makšķere, alkohols, azartspēles, jebkas cits ir trešais – tā pati krāpšana, kas ienāk attiecībās, ja nav līdzsvara.” ◆

VIEDOKLIS

Andželika Kāle

Cilvēki varētu iztikt bez psihologiem un psihoterapeitiem, ja kaut vai ieklausītos senajos teicienos: “Meliem īsas kājas”, “Pagale viena nedeg”. Daudzas gudrības pateiktas arī mūsu tautasdziesmās.
Mēs bieži neapzināti kopējam vecākus. Klasika – es nekad nedarīšu kā mana mamma, bet vienā brīdī: ups, daru tieši tāpat. No senčiem nevar aizmukt! Kāda kliente man atklāja, ko sapratusi: viņas dzimtā sievietes trīs paaudzēs netīši dzīvojušas ar alkoholiķiem. Viņa tā negrib.
Ģimene ir sistēma – kā tautiskās jostas vai cimdu raksts. Ja adot pamanu, ka raksts aiziet greizi, varu turpināt vai arī kļūmi izlabot. Atrodot un saprotot kļūdu ģimenē, pastāv iespēja attiecības veidot citādi.
Runājot par stabilitāti pāra attiecībās, nav vērts no otra kaut ko gaidīt: tas nesīs krahu. Laulība turas uz trim vaļiem: cieņa, atbildība un uzticēšanās. Tas nozīmē, ka cienu sevi un, kad man nav komfortabli, runāju par to. Es uzticos sev un otram cilvēkam un paņemu savu atbildības daļu, kad nav labi. Pagale nedeg viena, dalām visu uz pusēm. ◆

uzziņai

2014. gadā Latvijā reģistrēts 12 515 laulību, bet šķirta – 6271.
Avots – Centrālās
statistikas pārvaldes dati

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Salabot vai mest ārā?

Kategorijas