Pašvaldības lēmumiem – slepenības zīmogs?

2015. gada 12. jūnijs 00:00

1386

Alūksnes novada pašvaldības deputāti maija domes sēdē nolēma piešķirt 5000 eiro daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai piesaistītā zemes gabala labiekārtošanai Lielā Ezera ielā 22, Alūksnē, un 5000 eiro arī divām daudzdzīvokļu mājām Jaunlaicenē - “Dārziņi” un “Dārziņi 1”. Maija finanšu komitejas sēdē šie jautājumi tika skatīti sēdes slēgtajā daļā, domes sēdē – atklātajā daļā, bet Alūksnes novada domes mājaslapā internetā, kur pašvaldība publisko domes pieņemtos lēmumus, to teksts sabiedrībai nav pieejams, norādot, ka tie ir administratīvi akti.
Pašvaldības budžetu veido iedzīvotāju un darba devēju maksātie nodokļi, ko domes deputāti ar savu lēmumu piešķīra konkrētiem mērķiem, tādēļ radās jautājums, kādēļ šiem lēmumiem uzlikts slepenības zīmogs sabiedrībai? Vai tādēļ, ka Lielā Ezera ielas 22. daudzdzīvokļu mājai piesaistītais zemes gabals pieder Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietniekam Dzintaram Adleram, savukārt Jaunlaicenes daudzdzīvokļu mājās atsevišķi dzīvokļi pieder deputātiem pietuvinātām personām, bet zeme ir dzīvokļu īpašumu sastāvā? Aicinājām amatpersonas skaidrot situāciju un to, kādēļ šie lēmumi netiek publiskoti.

Divus atbalsta, divus noraida
Lēmumi pieņemti saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem “Par līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai”, kas ir spēkā kopš šā gada februāra, ar mērķi palīdzēt iedzīvotājiem labiekārtot teritorijas pie daudzdzīvokļu mājām. Interesenti varēja iesniegt savus projektus pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai – atsaucās četri. Divi minētie atbalstīti, bet divi SIA “Alūksnes namu” sagatavotie par Pils ielu 34 un Helēnas ielu 55/3 noraidīti, jo neesot pilnvērtīgi sagatavota dokumentācija. SIA “Alūksnes nami” lēmumu par Helēnas ielas 55/3 projekta noraidīšanu pārsūdzēja, tomēr domes sēdē deputāti pašvaldības izpilddirektores Janīnas Čugunovas iepriekš pieņemto lēmumu atstāja negrozītu.
Skatot šos jautājumus maija domes sēdē, deputāts Ainars Melders pauda uzskatu, ka dome nevar ieguldīt finansējumu zemes labiekārtošanā, kas pieder privātpersonai. Deputāte Maruta Kauliņa retoriski jautāja, kur ir garantija, ka pēc labiekārtošanas zemes īpašnieks nepalielinās zemes nomas maksu iedzīvotājiem? Arī deputāts Modris Lazdekalns atzina, ka tēma par privātpersonām piederošu zemi ir jutīga, tādēļ rosināja iedzīvotājus slēgt papildu vienošanos ar zemes īpašnieku, lai maksa netiek palielināta, vai rosināt zemes atpirkšanu.

“Izcils sagadīšanās gadījums”
Alūksnes novada domes Juridiskās nodaļas vadītāja Aiva Egle norāda, ka informācija par šiem lēmumiem esot pieejama tikai iesaistītajiem dalībniekiem. “Administratīvs akts nenozīmē, ka lēmuma saturs ir slēpjams, bet tas attiecas uz konkrēto personu, par kuru tas tiek pieņemts,” skaidroja A.Egle. Uz jautājumu, kāpēc Alūksnes novada dome šādi rīkojas pirmo reizi, A.Egle atbildēja, ka šis arī esot pirmais šāds lēmums. “Atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem informācija par noslēgtajiem līgumiem būs Alūksnes novada domes mājaslapā. Jā, tas nav iestādes iekšējs lēmums, bet lēmums attiecībā uz personu, kura to iesniegusi. Pārējiem, kuri pieteicās konkursam, ir tiesības zināt lēmumus, kas attiecas uz viņiem, un apstākļus. Ja kādam ir interese iepazīties ar administratīvo aktu, kas ir pieņemts attiecībā uz citu personu, viņam ir jānāk ar iesniegumu pie izdevēja un šī informācija tiks sniegta,” saka A.Egle.
Arī Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis apgalvo, ka šie lēmumi nesatur slēpjamu informāciju. Gan A.Dukulis, gan Dz.Adlers noliedz, ka lēmumiem administratīvā akta statuss piemērots, jo Lielā Ezera ielai 22 piesaistītā zemes gabala īpašnieks ir pats Dz.Adlers, bet Jaunlaicenes mājās atsevišķi dzīvokļi pieder Alūksnes novada domes deputātiem pietuvinātām personām. “Šis ir izcils sagadīšanās gadījums. Negribējām arī, lai publiskajā telpā izskan, ka pašvaldības SIA pārsūdz sava darba devēja lēmumu,” skaidro Dz.Adlers. “Te absolūti netika vērtēts pēc kritērija, ka kādam no domniekiem pieder dzīvoklis,” apgalvo A.Dukulis.

Atbalsts iedzīvotājiem
A.Dukulis norāda, ka daudzdzīvokļu māju teritoriju labiekārtošanai Alūksnes novada dome šogad budžetā atvēlēja 20 000 eiro. Pirmajā kārtā iztērēta puse, atlikušo 10 000 eiro apgūšanai esot jau izsludināta otrā kārta – pieteikumus tai var iesniegt līdz 30.jūnijam. Arī otrajā kārtā atbalstītos projektus pagūšot īstenot šovasar.
“Divus pieteikumus, ko bija sagatavojuši SIA “Alūksnes nami”, šoreiz noraidīja, jo nebija sagatavota visa nepieciešamā dokumentācija. Likumā noteiktajā kārtībā viņiem ir tiesības apstrīdēt pašvaldības lēmumu, ko viņi arī izdarīja, tomēr domes maija sēdē J.Čugunovas lēmums tika atstāts negrozīts. Saistošos noteikumus par daudzdzīvokļu mājām piesaistīto zemes gabalu labiekārtošanu izsludinājām, lai attīstītu iedzīvotāju iniciatīvu. Mērķis ir, ka pašvaldība sakārto ietves, ielas līdz sarkanajām līnijām, bet iedzīvotājiem šī ir iespēja ar savu līdzfinansējumu, darbu sakārtot mājai piegulošo teritoriju. Saistošos noteikumus esam saskaņojuši ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kur strikti norādīja, kādi kritēriji pašvaldībai jāievēro, lai kāds pēc tam nepārmet, ka izšķērdējam nodokļu maksātāju naudu,” saka A.Dukulis.

Prioritāte – pagalmu
labiekārtošana
Dz.Adlers pauž nožēlu, ka maz bija daudzdzīvokļu māju, kas iesniedza projektu pieteikumus. “Jau vairākus gadus visi cepas par to, ka daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi nav sakārtoti, nav, kur novietot autotransportu. Tās ir pamatprioritātes, ko vajag izdarīt, tādēļ to par prioritāti izvirzījām arī jaunajos saistošajos noteikumos. Tādējādi vēlējāmies stimulēt iedzīvotājus pašiem līdzdarboties teritoriju labiekārtošanā. Būtu muļķīgi šo naudu paredzēt, piemēram, apgaismojuma ierīkošanai pagalmā, ja pamatvajadzība ir cita. Turklāt šādi iegūto labumu izjutīs maksimāli lielāks iedzīvotāju skaits,” ir pārliecināts Dz.Adlers. A.Dukulis piebilst – nākotnē būs iespējams nolikumu arī mainīt, ja šīs pamatvajadzības jau būs apmierinātas.
“Cerējām, ka ieplānotās naudas šim mērķim pietrūks un būs jāpiešķir papildus, bet bija tikai četri pieteikumi. Esmu dzirdējis viedokli, ka uz šā projektu konkursa rēķina pašvaldība grib ieekonomēt – tā noteikti nav. Tāpat ir izskanējis jautājums, kādēļ pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu nevarēja mājas, kurās ir mazāk nekā četri dzīvokļi, – mērķis bija gūt maksimāli lielāku labumu iedzīvotājiem,” skaidro A.Dukulis.

Aiz slēgtām durvīm – bez teātra?
Tomēr Dz.Adlers atzīst, ka gan Latvijas Pašvaldību savienībā, gan atsevišķās citās politiskajās darba grupās ir ierosinājis, lai pašvaldību komiteju sēdes ar likumu noteiktu par slēgtām sēdēm. Šobrīd komiteju sēdes ir atklātas, tajās var piedalīties ikviens interesents. “Man atbildēja, ka neesot problēmu - jau šobrīd pašvaldības drīkstot rīkot slēgtās komiteju sēdes. Kādēļ šāds ierosinājums? Stāsts ir par politisko teātri sēžu laikā, uz ko prese bieži vien uzķeras un raksta tā, kā tiek spēlēts teātris, nevis kā konstruktīvi vajadzētu risināt jautājumu. Tāpēc gribas ar deputātiem komitejās izrunāt konstruktīvi, kādu lēmumu pieņemt, lai rastu risinājumu. Slēgtajās sēdēs, kurās prese nepiedalās, deputāti runā ļoti konstruktīvi. Mums nav noslēpumu, bet negribas politisko teātri. Nekad neesmu lasījis, ka prese kādreiz ierakstītu repliku par to, ka deputāts Ainars Melders nerunā pēc būtības par jautājumu un taisa tirgu komitejā! Ierakstiet avīzē, ka daļa sabiedrības novada domē ir ievēlējusi šo cilvēku, bet viņš nestrādā, tikai taisa politisko tirgu! A.Melders traucē darbu komitejās, tādēļ arī atsevišķi jautājumi tiek skatīti slēgtajā daļā,” skaidro Dz.Adlers.
A.Dukulis piebilst - visvairāk nepatīkot tas, ka diskutē par vienu jautājumu, bet prasot pavisam ko citu. “Tad sanāk kā slavenajā anekdotē: students izvelk eksāmena biļeti, viņam jāstāsta par ziloni, viņš ne velna nezina un sāk ar to, ka zilonim aste kā slieka, sāk stāstīt par slieku un eksāmenu noliek! Mēs aicinām A.Melderu uz sarunām, bet te ir tas pats sindroms, kas Saeimā: ja rādīs televīzijā, tad visi sēdēs tribīnē kopš rīta!” saka A.Dukulis.

Interese bija, nespēja
vienoties
SIA “Alūksnes nami” valdes loceklis Armands Musts norāda, ka tās ir juridiskas nianses, kādēļ abi sagatavotie projektu pieteikumi nav atbalstīti. “Naudas devējs norādīja uz to, ka iedzīvotājiem jānorāda pieteikuma iesniedzējs, un izteica matemātisku norādi par tāmē atspoguļoto informāciju. Abus projektus iesniegsim otrajā kārtā, novēršot norādītās nianses,” saka A.Musts.
Viņš uzsver, ka interese par daudzdzīvokļu māju teritoriju labiekārtošanu bija liela, bet līdz projektu pieteikumu iesniegšanai tika tikai četri. “Interese bija arī par Pils ielas 40. un 38.mājas iekšpagalma labiekārtošanu, bet dzīvokļu īpašnieku kopums vienā no šīm mājām to neakceptēja. Žēl. Arī Brīvības ielas 21.māja izrādīja interesi par ietves sakārtošanu. Tur radīsim citu risinājumu darbu veikšanai. Dārza ielā 25 vēlējās izveidot stāvlaukumu uz pašvaldības zemes, jo pie mājas ir problēmas ar autotransporta izvietošanu. Pašvaldība nedeva piekrišanu iecerētajai labiekārtošanas versijai – pieļauju, ka Plānošanas un attīstības nodaļai par šo zemes gabalu ir kāds cits risinājums,” stāsta A.Musts. Viņš norāda, ka rosinās iedzīvotājus domāt par teritoriju labiekārtošanu, lai gan prioritāte šobrīd esot daudzdzīvokļu māju tehniskā stāvokļa uzlabošana.

Vajag tikai
bruģi
Pils ielas 34.mājas vecākais Māris Sormulis norāda, ka viņu projekts noraidīts birokrātisku nianšu dēļ. “Mums norādīja, ka jāpilnvaro SIA “Alūksnes nami” sagatavot projektu un slēgt līgumu ar domi, lai gan mums visu laiku apsaimniekotājs ir “Alūksnes nami”. Atkal vācam iedzīvotāju parakstus un iesniegsim projektu otrajā kārtā. Gribējām pusē pret Pils ielu nomainīt gājēju celiņa plāksnes, bet pašvaldība norādīja, ka tur nevar likt plāksnes – jābūt bruģim tāpat kā Pils ielā. Ieceri mainījām – celiņš vairs nebūs gar māju, bet tikai ar izejām uz Pils ielu un bruģēts,” saka M.Sormulis.
“Alūksnes Ziņas” komentāru par šo situāciju lūdza arī pašvaldības uzraugošajai ministrijai – VARAM, bet nedēļas laikā atbilde tā arī netika saņemta - kad saņemsim, noteikti publiskosim. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pašvaldības lēmumiem – slepenības zīmogs?

Kategorijas