Galvenā problēma – nodokļi

2015. gada 12. jūnijs 00:00

1021

Lai izprastu aktuālās reģionu vajadzības, sekmētu savstarpējo sadarbību, kā arī diskutētu par problēmām, ar kurām saskaras uzņēmēji, Latvijas Darba devēju konfederācija regulāri tiekas ar uzņēmējiem reģionos. Nesen konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone Alūksnē tikās ar uzņēmējiem un apmeklēja kokapstrādes ražotnes – SIA „4Plus” un SIA „Ozoli AZ”.
L.Menģelsone secina, ka abu uzņēmumu vadītāji spējuši gūt mācības no ekonomiskās krīzes, atzīstot, ka krīze patiesībā palīdzējusi sakārtot procesus tautsaimniecībā, diferencēt tirgus un samērot vēlmes ar iespējām. SIA „Ozoli AZ” īpašnieks Andis Zariņš uzsver: “Iemesls visām problēmām bija neadekvāta cilvēku izpratne par lietām. Tāpēc krīze bija svētīga, un būtu pat bijis labāk, ja tā tiktu piedzīvota gadu agrāk, jo tad piezemēšanās būtu mīkstāka.” Raugoties perspektīvā, SIA „4Plus” vadītājs Druvis Paeglis norāda, ka gan ES fondu, gan savstarpējo biznesa attiecību veidošanā izšķiroša loma ir ikvienas iesaistītās puses līdzdalībai. Tāpēc līdzīgu atbildības izjūtu uzņēmēji sagaida no valsts institūcijām un pašvaldības, plānojot nodokļu politikas, infrastruktūras attīstības un citus jautājumus.

Palielinātu konkurētspēju
Alūksnes novads robežojas ar Igauniju, tāpēc sarunās ar uzņēmējiem bieži izskan salīdzinājums, paužot vēlmi Latvijā ieviest uzņēmuma ienākumu nodokļa režīmu, kāds ir kaimiņos. Igaunijā reinvestētajai peļņai, kas netiek izņemta dividendēs, netiek piemērots ienākumu nodoklis. Savukārt, ja īpašnieki vēlas izmaksāt sev dividendes, tās tiek apliktas ar augstāku kapitāla pieauguma nodokli nekā Latvijā. Šādas sistēmas piemērošana Latvijā dotu pozitīvu stimulu tautsaimniecības attīstībai, motivējot ieguldīt attīstībā, kā arī mazinātu ēnu ekonomiku, jo peļņu nebūtu izdevīgi slēpt.
„Igaunijā jau sen praktizē uzņēmumu peļņas daļu, kuru iegulda attīstībā, neaplikt ar uzņēmuma ienākumu nodokli. Latvijā „padsmit” gadus par to tikai filozofē,” uzsver Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis. L.Menģelsone skaidro, ka Latvijā uz nodokļu peļņas ailīti, kurā būtu, piemēram, par 60 miljoniem eiro mazāk, skatās kā uz atrāvumu budžetam. „Ja mainītu sistēmu un uzņēmumu peļņa dotu pieaugumu tautsaimniecībai un eksportam, tas būtu ieguvums. Turklāt tā būtu arī politikas maiņa, kas palielinātu konkurētspēju,” akcentē L.Menģelsone.
Uzņēmējs Uldis Bērziņš atzīst, ka mūsu valsts nodokļu politika nevienam nav saprotama. „Valdība pati nezina, ko vēlas, ko sola un ko piedāvā uzņēmējiem. Savukārt Darba devēju konfederācijas iespējas ietekmēt nodokļu poltiku ir ierobežotas. Veidojot valsts budžetu, uzņēmējos neieklausās,” secina U.Bērziņš. Viņš vērtē, ka Latvijā galvenokārt tiek domāts, kā vairāk iekasēt nodokļos, kā ierobežot un sodīt, nevis veicināt attīstību. U.Bērziņš pārstāv piecus uzņēmumus, kas strādā dažādās nozarēs. Ja kādā darbības veidā neveicas, ar citu var kompensēt zaudējumus. „Skeptiski vērtēju iespējas panākt izmaiņas, sagatavojot uzņēmēju un konfederācijas priekšlikumus izmaiņām likumdošanā. Taču ir arī skaidrs, ka nekas nemainīsies, ja neko nedarīsim,” ir pārliecināts U.Bērziņš.

Neredz perspektīvu
L.Menģelsone atzīst, ka ar nodokļu politiku var gan daudz iegūt, gan arī zaudēt. Taču pats svarīgākais - nodokļu sistēmai ir jābūt stabilai. Tāpēc Darba devēju konfederācija sadarbībā ar Finanšu minstriju cenšas panākt, lai par jebkurām izmaiņām nodokļos uzņēmēji zinātu pusgadu, bet vēl labāk – gadu iepriekš. „Ir sagatavota pirmā nodokļu politikas stratēģija Latvijas vēsturē, kas ir uzrakstīta koncentrēti uz trim A4 lappusēm. Tagad būtu vajadzīgas diskusijas, vai ar šādu nodokļu politiku varam uzturēt savu valsti. Pirmais secinājums – nevaram. Tagad ES struktūrfondu finansējums nodrošina budžetā trūkstošo daļu. Taču tā nav ilgtspējīga attīstība. Tāpēc ir jādomā, ko darīsim pēc 2020.gada, kad struktūrfondu naudas vairs nebūs,” secina L.Menģelsone.
Kādai jābūt nodokļu sistēmai, lai pietiekami daudz varētu atvēlēt gan ārstiem, gan skolotājiem, gan policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem? “Valsts budžets ir apmēram 7 miljardi eiro. Valstī tagad ir 1,8 miljoni iedzīvotāju, ieskaitot bērnus un pesnionārus. Tātad darbspējīgā vecumā ir apmēram 1 miljons un katram strādājošajam vajadzētu nodrošināt 7000 eiro nodokļos gadā. Ja katrs trešais vai ceturatais nodokļus nemaksā, tad pārējiem ir jāmaksā vēl vairāk,” rēķina L.Menģelsone. Līdz 2020.gadam budžetā trūkstošo daļu nodrošina ES fondu finansējums. Taču laikus jādomā, kā to kompensēt pēc tam, kad šo kompensāciju vairs nebūs.
IK „Gucho” ir mazs uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus finanšu jomā. Finanšu vadītāja Inna Ostele norāda, ka valstī ir lieli un mazi uzņēmumi, bet tikpat kā nav vidēju uzņēmumu. “Nodokļu slogs tieši mazajiem uzņēmumiem ir pārāk liels,” atzīst I.Ostele. Viņu neapmierina arī attieksme pret uzņēmējdarbību no galvaspilsētas attālākajos reģionos. „Latgalē uzņēmējiem bija nodokļu atlaides. Kāpēc tādas nav Alūksnes novadā? Dzīvojam Krievijas pierobežā, bet kaimiņvalsts tagad ir noteikusi preču ievešanas ierobežojumus, kas, protams, ietekmē uzņēmējdarbību,” saka I.Ostele. Konfederācija varētu apkopot uzņēmēju vēlmes un sagatavot priekšlikumus izmaiņām nodokļu politikā
18.jūnijā notiks nacionālā trīspusējā sanāksme, kurā tiksies darba ņēmēju, darba devēju un valdības pārstāvji, lai mēģinātu rast kopsaucēju par darbaspēka nodokļiem. „Valdība masu saziņas līdzekļos biedē, ka darbaspēka nodokļa samazinājuma nebūs, jo vairāk līdzekļu vajag aizsardzībai, izglītībai un medicīnai. Tas nozīmē, ka gaidāmas sīvas diskusijas par iespēju palielināt PVN vai kādu citu nodokli,” informē L.Menģelsone.

Stiprina sadarbību ar
uzņēmējiem
Kāpēc netiek veidoti jauni uzņēmumi un radītas darbavietas? Tāpēc, ka ir liels darbaspēka nodokļu slogs, uzskata uzņēmēji. Nevar noliegt, ka samazinās gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu skaits. L.Menģelsone uzsver, ka, nosakot nodokļu apmēru, nevar skatīties tikai no ienākumu struktūras. „Situācijas ir dažādas – viens cilvēks ar mazu algu var labāk iztikt nekā ģimene ar bērniem, kurā ienākumi ir lielāki. Pasaules Banka ir secinājusi, ka Latvijā nabadzības slazds draud tieši ģimenēm ar maziem bērniem. Tāpēc valdībai būtu jāpalielina neapliekamais minimums,” viņa skaidro. Turklāt konfederācija ir pret progresīvo neapliekamo minimumu. „Tādā gadījumā būtu jādeklarējas visiem. Ja tiks atmaksāti nodokļi, tad tas būs pēc gada. VID darbinieki būs aizņemti aprēķinos. Tā vietā labāk lai atklāj nodokļu nemaksātājus, kuru dēļ Valsts kasē nenonāk miljoni,” spriež L.Menģelsone. Konfederācija atbalsta centienus piesaistīt ārzemju investīcijas, taču iestājas par nacionālo kapitālu, stiprinot Latvijas uzņēmējus. „Caur likumiem, nodokļu sistēmu un nosacījumiem ir jādara viss, lai izmantotu ES fondu naudu, kas ir iedota nākamajiem septiņiem gadiem, lai mūsu uzņēmēji būtu spēcīgāki starptautiskajā arēnā,” uzsver L.Menģelsone. Jāņem vērā, ka ne visi ārzemju investori ir tādi, kādus mēs vēlētos Latvijā. Tāpēc ir svarīgi, lai paši spētu attīstīties un pieaugtu pašu kapitāls.
„Pašvaldība ir novada dabas bagātību pārvaldītāja, starp tām lielākā ir meži. VAS „Latvijas valsts meži” izved izejmateriālus, bet teritorijā, no kuras tie tiek vesti, nekas nepaliek. Būtu labi, ja pašvaldībai no katra izvestā kubikmetra atstātu kaut 1 eiro,” domā A.Dukulis. Tādu nostāju atbalsta uzņēmējs U.Bērziņš. Viņš novērtē, ka pašvaldība veido sadarbību ar uzņēmējiem, cenšoties iesaistīties problēmu risināšanā. Dr.A.Misiņa medicīnas vēstures muzeja vadītāja Ilze Baltais secina, ka pagaidām uzņēmēji kūtri atsaucas pašvaldības aicinājumiem tikties. „Iespējams, novada uzņēmēji ir vīlušies iepriekšējās pašvaldībās. Tagad viņus iekustināt ir grūtāk,” saka I.Baltais. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Galvenā problēma – nodokļi

Kategorijas