Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Jūnija dienas sociālās aprūpes centrā

Šis laiks centrā ir iesācies ar plašiem sociālās rehabilitācijas pasākumiem. Pēc senioru kora ,,Sarma’’ vieskoncerta no Bauskas 7. Jūnijā sekoja ikmēneša jūnija jubilāru balle. 2.jūnijā Laimonim Apinim palika 85 gadi. Guntis Stilve savus 62 gadus nosvinēja 4.jūnijā. Ainai Vancānei - 5.jūnijā (73), bet Valentīna Sprukule ir dzimusi Jāņos. Šajā dienā viņai paliks 86 gadi. Pie jubilāru galda šoreiz sēdēja tikai G.Stilve. Pārējie trīs slimības nespēkā savu apsveikumu saņēma istabā.

Ballē kā parasti uzrunu teica centra darbiniece Santa Loseva, bet apsveikumu gaviļnieks saņēma no centra direktores pienākumu izpildītājas Baibas Meisteres. Pēc tam skanēja veltījuma dziesmas, kuras dziedāja nelielais ansamblītis „Savējie’’, pie klavierēm - nenogurdināmā Ilze Briediņa, viņu uz cītara pavadīja Elta Meļņa. Neiztika arī bez dančiem, kā tas piedienas ballē.

Nedēļas nogale noslēdzās ar pasākumu rehabilitācijas telpā, kurā interesentu grupiņa kopā ar centra direktori Rasmu Mucenieci un kabineta saimnieci Santu Losevu cienājās ar zāļu tēju un kopīgi pārrunāja par ārstnieciskajām tējām: piparmētru, kumelīšu, vīgriežu, kliņģerīšu, ķimeņu, baldriānu un liepziedu, jo acīgākie jau bija novērojuši, ka liepas drīz vērsies vaļā un noteikti ziemai jāievāc.

Kūpošo tēju baudīdami atcerējās arī 1941. gada 14. Jūnija baigos notikumus.

To dienu aculieciniece Dzidra Macāne (80): "Mācījos 2. klasē Briežu dārzā Truļevā, mamma bija atnākusi pretī, lai nesabīstos. Daudzas pazīstamas ģimenes izveda, starp tiem bija Spirku ģimene, jaunos paņēma, veco Spirku mežmalā nošāva. Tad vēl Banku ģimenē visus paņēma. Kā šodien atceros, kā bērnu autiņi zirgu pie ilksīm piesieti žāvējās, paņēma ar tikko mazgātiem, no Liepnas tālāk laikam ar mašīnu veda. Pie mums arī nāca, taču laikam nebijām tajā sarakstā, nevienu neaiztika. Gatavojušies bijām, bet laimīgi palikām uz vietas. Taču meža darbos gan dzina, es pati zarus dedzināju, cirsmu vajadzēja atstāt tīru kā ar grābekli izkasītu. Aizvestiem drausmīgi gāja, dzirdēju, ka cilvēkus, kuri nomira, izmeta ārā pa vilciena logiem. Tas laiks nav apstāstāms. Kaut, Dievs, dotu, ka tas nekad vairs neatkārtotos," atmiņās kavēdamās, teic sirmā kundze.

Skaidrītes Aules (85) stāsts: „1941. gada jūnijā mācījos Strautiņu skolas 3.klasē, dzīvoju ar vecākiem savās mājās Alsviķu pagastā. Tieši mūsu ģimeni un kaimiņus tas neskāra, bet dzirdēju, ka no Tūjas izveda, nešķiroja ne jaunus, ne vecus. Mamma jau ļoti baidījās, jo mums bija 25 hektāri zemes, tēvs - invalīds, kas praktiski kopjams. No to dienu pārdzīvojumiem un izbailēm mammīte saslima," atceras Sk.Aule.

Bet Latvija pošas līgot, centrā Jāņus ielīgos 22. Jūnijā. Līksmosimies!

Kategorijas