Garās rindas nogalina

2015. gada 19. jūnijs 00:00

Lai onkoloģiskās slimības veiksmīgāk izārstētu, vēzis ir jāatklāj laikus un ātri jāuzsāk tā ārstēšana, tomēr bieži pacientiem rindā uz izmeklējumiem ir jāpavada vairāki mēneši, kas var izrādīties bīstami dzīvībai.

Ļaundabīgi audzēji attīstās no epitēlijaudu šūnām un var ietekmēt dažādus ķermeņa iekšējos un ārējos orgānus. Mūsdienās onkoloģiskās saslimšanas ir izārstējamas ar ķirurģijas, staru terapijas un internās onkoloģijas jeb ķīmijterapijas palīdzību. Tomēr, lai ārstēšanās būtu veiksmīga, vēzis ir jāatklāj laikus, uzsver Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja Dr. med. Gunta Purkalne. “Šī ir slimība, ar kuru jācīnās ilgi, tāpēc novēlots ārstniecības sākums vai nepamatota vilcināšanās var būt kritiska pacientam. Diemžēl ir gadījumi, kad nokļūšana pie ātrākiem izmeklējumiem iespējama tikai ģimenes ārsta kontaktu vai paša pacienta uzņēmības dēļ, kas liecina par nepilnībām šībrīža sistēmā,” problēmas atklāj speciāliste.
Lai labotu šo situāciju un novērstu gadījumus, kad ar aizdomām par audzēju pacienti uz izmeklējumiem gaida divus līdz sešus mēnešus, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija ir ierosinājusi cilvēku plūsmu organizēt pēc reģionālā principa jeb katru izmeklēt iespējami tuvāk dzīvesvietai. Latvijā ir četri multidisciplinārie centri, kas ir katra valsts reģiona vadošā ārstniecības iestāde onkoloģiskajiem slimniekiem. Pēc asociācijas ierosinājuma, par Kurzemes pacientiem būtu atbildīga Liepājas reģionālā slimnīca, par Latgales reģionu – Daugavpils reģionālā slimnīca, par Vidzemi gādātu Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, bet par Zemgales iedzīvotājiem rūpētos Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca.

Īpašos gadījumus neskars
Sekojot loģiskajam sadalījumam, ieguvēji būtu gan slimnieki, gan ārstniecības iestādes, apgalvo ieceres virzītāji. Pirmkārt, slimnīcām būtu vieglāk plānot pacientu plūsmu, speciālistu un aparatūras noslodzi. Pagājušajā gadā reģionos onkoloģisko slimnieku skaits bija sadalījies šādi – 33 procenti ārstējas Rīgā, Vidzemē 24 procenti, Kurzemē 14 procenti, Zemgalē 13 procenti, bet Latgalē 16 procenti no visiem onkoloģiskajiem pacientiem, teikts Slimību profilakses un kontroles centra datos.
Otrkārt, arī cilvēki šādā sistēmā skaidri zinātu, kurā ārstniecības iestādē vērsties pēc palīdzības, savukārt slimnīcas spētu plānot pacientu skaitu, izdevumus un nepieciešamo kvotu daudzumu. Tomēr reģionālais sadalījums neattiektos uz specifiskiem vēžu veidiem, kur ārstēšana iespējama konkrētā ārstniecības iestādē.

Būtiska – vienlīdzīga
kvalitāte
Lai sakārtotu iedzīvotāju plūsmu atbilstoši slimnieku dzīvesvietai, nepieciešams atbilstošs finansējuma sadalījums, pilnīga informācijas aprite un vienlīdzīga medicīnas kvalitāte visās ārstniecības iestādēs. “Pakalpojuma kvalitātes definēšana ir izšķiroši svarīga, lai neveidotos situācijas, kad dažādās ārstniecības iestādēs izmeklējumus veic atkārtoti, nevajadzīgi sūtot pacientu uz papildu izmeklējumiem un tādējādi arī mākslīgi pagarinot rindu,” saka Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.
To, ka katram slimniekam palīdzība būtu jāsaņem tuvāk mājām, atbalsta arī pacientu organizācijas “Dzīvības koks” valdes locekle Zita Daukste: “Veiksmīga savstarpējā sadarbība un sapratne ir daļa no zālēm, kas nepieciešamas, lai ārstētu vēzi. Ceram, ka spēsim vienoties par sistēmu, kur ikviens pacients bez sakariem vai īpašas sarunāšanas spēs saņemt nepieciešamo palīdzību ātri un vienlīdz kvalitatīvi visās ārstniecības iestādēs.” Šie Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas izstrādātie priekšlikumi tiks iesniegti Veselības ministrijā. ◆

Valsts neiegulda savos cilvēkos

PAULS PRINCIS,
LATVIJAS ĢIMENES ĀRSTU ASOCIĀCIJAS VALDES LOCEKLIS

Ministru Kabineta noteikumos Nr. 1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” ir pants, ka eksistē arī pirmreizēja konsultācija – tai jābūt ātrai, vēlākais 10 dienu laikā ir jāsaņem pirmreizēja onkologa konsultācija. Tomēr to var saņemt tikai tie pacienti, kuri pārbaudās valsts apmaksātā skrīninga programmā. Šis punkts rada daudz neskaidrību – kad ir pirmreizēja vizīte un ko darīt tiem, kuru pārbaudes valsts neapmaksā? Arī ja uz pirmreizējo onkologa konsultāciju cilvēks tiek ātri, gadījumā, ja onkologs sūta uz tālākām pārbaudēm, tur var nākties mēnešiem ilgi gaidīt. Mēnešiem garās rindas bieži vien ir vēža pacientu nāves iemesls.
Cilvēki laikus netiek uz pārbaudēm arī paši savu problēmu dēļ – nav transporta un atbalsta personāla vai daudz jāstrādā. Tāpat cilvēki bieži nemāk cīnīties par savām tiesībām, jo viņiem trūkst pieredzes.
Es uzskatu, ka nedrīkst būt atšķirības un valsts pārbaudēm būt privilēģijas. Ačgārnajai sistēmai un garajām rindām es neredzu atrisinājumu. Valsts iegulda naudu aizsardzībā, bet par pašu cilvēkiem nedomā. Cilvēks Latvijā nav vērtība. ◆

Pārbaudīties var ne tikai lielajās slimnīcās

EVIJA ŠTĀLBERGA,
NACIONĀLĀ VESELĪBAS DIENESTA PĀRSTĀVE

Rindas uz onkoloģiskajiem izmeklējumiem slimnīcās ir ļoti garas. Parasti lielajām slimnīcām cilvēki uzticas visvairāk un vēlas izmeklēties tieši tur, tāpēc rindas veidojas lielākas. Tomēr Latvijā ir arī dažādas mazākas ārstu prakses un veselības centri, kas sadarbojas ar Nacionālo veselības dienestu. Tur parasti rindas ir mazākas. Pacienti var internetā adresē “www.rindapiearsta.lv” var uzzināt, cik ilgi dažādās ārstniecības iestādēs ir jāgaida uz kādu konkrētu pārbaudi, un izvēlēties doties uz to, kur īsāka rinda.
Svarīgi, lai slimnieki konsultētos ar ārstu, kurš nosūtījis uz pārbaudi, par to, kā gaidīšana var ietekmēt veselības stāvokli, un nepieciešamības gadījumā ir jādodas uz iestādi, kur rinda mazāka, kaut tā atrodas tālu no mājām. Līdz ar Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas piedāvājumu, kā organizēt cilvēku plūsmu, ir arī citi priekšlikumi, piemēram, ka jāņem vērā ne tikai pacienta dzīvesvieta, bet arī veselības stāvoklis. ◆

Pieredze

AINA
◆ Man tika konstatēts dzemdes vēzis. Bija nepieciešama nopietna ārstēšanās, citiem vārdiem sakot, cīnīšanās ar šo slimību. Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka tas nebūs viegli un ātri. Neskaitāmās apstarošanas procedūras, asins pārliešanas, galu galā operācija, pēc kuras bija nepieciešams apstarošanu turpināt. Esmu ļoti pateicīga savam ārstam, kurš mani operēja, un viņš jau arī priecājas, redzot mani dzīvojam.
Pirmajā gadā slimnīcā pavadīju četrus grūtus mēnešus, ko negribas pat atcerēties. Nepagāja ne gads, kad vēlreiz nācās atgriezties slimnīcā, jo bija sākušās sāpes cirksnī. Izmeklēšanas laikā sākās jauna ķibele – limfas tecēšana, ko apturēt izdevās tikai ar adatu injekciju palīdzību 10 reizes dienā. Pēc kāda laika starošanas rajonā radās sāpīgs zemādas sabiezējums. Vienlaikus parādījās stipras sāpes mugurā, kājās un vēderā. Tad atkal sekoja četru nedēļu garš, intensīvs procedūru posms. Tā vien liekas, ka varētu grāmatu sarakstīt par to, kas piedzīvots un pārdzīvots, jo vēl jau nekas nav beidzies. Šobrīd lietoju visu, ko pazīstami cilvēki ir ieteikuši no tautas medicīnas un homeopātiskām zālēm.
Gribu iedrošināt ikvienu, kuru piemeklējusi līdzīga nelaime – ticēt sev un uzticēties ārstiem. Novēlu iemācīties domāt tikai labas domas.
AVOTS: www.dzivibaskoks.wordpress.com

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Garās rindas nogalina

Kategorijas