Labāk mazāk nekā vairāk

2015. gada 19. jūnijs 00:00

«Ja cilvēkam ir alerģiska reakcija, piemēram, pret kumelīti, nav būtiski, vai tā audzēta ar pesticīdiem vai pļavā, kurā saimnieko pēc bioloģiskās lauksaimniecības principiem, – alerģija izpaudīsies jebkurā gadījumā,» norāda Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergoloģe Signe Puriņa.
Viņa pati ir ekoloģiski tīras vides un bioloģiski ražoto produktu piekritēja, taču, pamatojoties uz savām zināšanām medicīnā, uzsver – alerģiskas reakcijas var izraisīt ļoti daudzi faktori, kurus provocē cilvēka izvēlētais dzīvesveids.
«Lai āda būtu veselīga, vispirms svarīgs veselīgs uzturs, veselīgs gremošanas trakts. Nākamais faktors saistīts ar dažādiem vitamīniem, īpaši D vitamīnu – pētījumi liecina, ka šī vitamīna trūkums saistīts ar dažādiem ādas bojājumiem. Ļoti daudz nosaka arī cilvēka ģenētika. Vēl – ādu nevajag kaitināt un bojāt, kā cilvēki to mēdz darīt pārsauļojoties. Ādas stāvokli negatīvi ietekmē arī smēķēšana. Latvijā cilvēkiem ādas problēmu cēlonis mēdz būt garā apkures sezona. Šie ir galvenie ādas stāvokli ietekmējošie faktori; kosmētikas līdzekļu ietekmi uz ādu var minēt tikai kā nākamo pēc visiem iepriekšminētajiem,» skaidro S. Puriņa.
Tiesa, Latvijā nav veikti pētījumi, kā kosmētika ietekmē veselību. Piemēram, Francijā – pateicoties mediķu ziņojumiem – atklājās, ka alerģisko kontaktdermatītu bieži izraisa melnā henna. Bērni un pusaudži ar to bija saskārušies, lietojot uzlīmējamos tetovējumus, un šo izejvielu izņēma no apgrozības. «Latvijā gan tamlīdzīgi gadījumi netiek uzskaitīti,» atzīst alergoloģe.
Savā praksē pacientiem viņa novērojusi alerģiskas reakcijas gan no dabīgiem, gan sintētiskiem, gan lētiem, gan dārgiem kosmētikas līdzekļiem. «Visā kosmētikā kontaktalergēns Nr. 1 ir smaržvielas. Tās ir ne tikai krēmos, arī šampūnos, matu maskās, sejas ādas attīrītājos, veļas pulveros, bērniem domātajās mitrajās salvetēs. Biežs un izteikts alergēns ir Peru balzams. Alerģiska var būt arī jasmīnu, lavandas, piparmētru, rozmarīna, neroli, kanēļa, krustnagliņu eļļa. Taču, runājot par dabīgo un organisko kosmētiku, jāņem vērā, ka alerģija nav tikai kosmētikas līdzekļa problēma. Būtībā alerģija ir cilvēka imūnsistēmas atbildes problēma, ko arī nosaka mūsu gēni, augšana pēc dzimšanas, tālāk dzīvē – lietotie medikamenti, dzīvesveids. Pieaugušiem cilvēkiem kā tāds grūdējfaktors, lai sāktos alerģiskas reakcijas, ir smaga slimošana, kā arī emocionālie satricinājumi. Ja cilvēkam ir tendence uz alerģiju, nav iespējams prognozēt, uz ko tieši tā var attīstīties,» skaidro mediķe.
Izvēloties kosmētikas līdzekļus, daktere iesaka ievērot to atbilstību ādas tipam. Nolūkojot jaunu produktu, vispirms labāk iegūt tā paraudziņu, ko piecas dienas pārbaudes nolūkos uzsmērēt ādas jutīgākajā vietā – elkoņa bedrītē. Ja nav apsārtuma, pietūkuma vai niezes, produktu var turpināt lietot. Jāpatur prātā arī tas, ka vasarā kosmētika var mijiedarboties ar sauli, izraisot atsevišķas reakcijas, – tas gan vairāk raksturīgs ārstnieciskajiem līdzekļiem. Vēl ieteicams pieturēties pie principa – labāk mazāk nekā vairāk – un ievērot produkta derīguma termiņu.
«Ja pēc kosmētikas līdzekļa lietošanas novērojat alerģiskas reakcijas, neizmetiet produkta iepakojumu, bet paņemiet līdzi vizītē pie ārsta. Uz iepakojuma norādītais izejvielu sastāvs palīdzēs orientēties, nosakot iespējamo alerģijas cēloni,» iesaka S. Puriņa. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Labāk mazāk nekā vairāk

Kategorijas