Idejām bagātie novadnieki

2015. gada 19. jūnijs 00:00

Pagājušajā nedēļā ar mācību projektu prezentāciju beidzās Nodarbinātības valsts aģentūras lekciju kurss “Projektu vadība”. Šoreiz projektu rakstīšanas iemaņas ieguva 12 cilvēki no Alūksnes un Apes novadiem.

Gribētu veicināt zaļo
dzīvesveidu
Kursu pasniedzēja Dzintra Zvejniece informē, ka ne visi projekti tiks uzreiz realizēti, jo tie tomēr ir mācību procesā veidoti un drīzāk palīdz katram ieskatīties projektu veidošanā un tajā, kā no savas idejas nokļūt līdz tās realizācijai. Katram no šiem projektiem ir potenciāls realizēties, un kursu noslēgumā vienmēr atklājas jaunas idejas, kā arī radošu un apņēmīgu cilvēku vēlme ap sevi radīt labāku vidi ne tikai sev, bet arī visiem novada ļaudīm.
Madara Zaķe no Zeltiņiem šo kursu laikā izstrādāja projektu, kuru viņa vēlētos realizēt arī dzīvē. Lai arī ar rokdarbiem viņai paticis darboties jau kopš bērnības, nu jau vairāk kā gadu viņa veido rokdarbus, kuros tiek izmantotas lietotās tekstilijas. “Gribētu veicināt zaļo dzīvesveidu un zaļo domāšanu. Kā patērētājsabiedrība, esam pieraduši tikai pirkt jaunu, taču aiz tā visa paliek kas tāds, ko esam nolietojoši un šīm lietām mēs varam dot otro elpu. Mans mērķis ir radīt unikālas lietas tieši bērniem,” stāsta M.Zaķe. Lai realizētu savas idejas, viņai nepieciešama darbnīca, kura palīdzētu attīstīt mājražošanu. “Gribētu savu projektu iesniegt Nodarbinātības valsts aģentūrā, kura piedāvā pasākumus pašnodarbinātības uzsākšanai. Pagaidām šuju tikai rotaļlietas un sedziņas, bet gribētos no lietotajām tekstilijām šūt arī bērnu apģērbu,” stāsta M.Zaķe. Ideja veidot bērnu apģērbu viņai radās tādēļ, ka pašas dēliņam bijis grūti atrast skaistas drēbes. “Meitenēm ir kleitas, pušķi, svārki un cakas, bet puisīšiem varēja atrast tikai standarta drēbes. Gribējās ko savu,” teic M.Zaķe.
Arī kursu dalībniece Dace Kangsepa jau vairākus gadus aizrāvusies ar rokdarbiem un adīšanu. Viņas mācību projekts balstīts uz nākotnes iecerēm pilnveidot šūšanas un adīšanas salonu. Projekta laikā paredzēts iegādāties iekārtas un materiālus uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Tiks demontētas vecās
konstrukcijas
Savukārt Vineta Dūviņa projektu vadības kursu beigās prezentēja projektu, kurš uzlabotu dzīves apstākļus Laurencenes ielas iedzīvotājiem. Viņa pārstāv ģimeņu biedrību “Pie pavarda” un biedrības mērķis ir veikt ieguldījumu pilsētas attīstībā un pievērst uzmanību pilsētas problēmu risināšanai. “Pie mums ir vērsušies Alūksnes pilsētas Laurencenes ielas iedzīvotāji ar savu ilgi sasāpējušo jautājumu. Problēma radusies 30 gadu laikā, jo nu bērnu spēļu laukums ir novecojis un ģimenēm nav kur kopīgi atpūsties. Rotaļu laukuma inventārs ir kļuvis bīstams dzīvībai un veselībai,” stāsta V.Dūviņa. Biedrībai veicot aptauju, 66 no 80 ģimenēm Laurencenes ielā ir izteikušas vajadzību pēc droša rotaļu laukuma izveides. Projektu plānots iesniegt nodibinājuma “Borisa un Ināras Teterevu fonds” programmā “Nāc un dari – Tu vari”, un tā rezultātā taptu jauns bērnu rotaļu laukums, kurš atbilstu drošības noteikumiem. Tiks demontētas vecās konstrukcijas un uzstādīts jauns inventārs. “Taps jauna smilšu kaste, slīdkalniņš ar atpūtas stūrīti, četras koka sēdvirsmas, kuras varēs izmantot ne tikai bērni, bet visi iedzīvotāji,” pauž V.Dūviņa.

Attīstīt brīvdabas
pedagoģijas ideju
Aina Zalužinska savu mācību projektu veidoja Druvienas pagastam. “Mans projekts paredz izveidot Druvienas skolas teritorijā lapeni, lai tur varētu ne tikai vadīt stundas, bet arī izmantot lapeni dažādu pasākumu norisei. Pagastā ar katru gadu notiek aizvien vairāk pasākumu un laika apstākļi ir viens no pasākumu apmeklētības faktoriem. Lapene palīdzētu pasākumus apmeklēt vairāk cilvēkiem. Druvienas pamatskola ir pagasta centrs un lapene palīdzētu ne tikai organizēt pasākumus pagasta iedzīvotājiem, bet arī attīstīt brīvdabas pedagoģijas ideju, kuras laikā pēc iespējas vairāk nodarbību notiek ārā, svaigā gaisā,” stāsta A.Zalužinska. Viņa uzsver, ka brīvdabas pedagoģija ir tā lieta, par kuru deg viņas sirds, jo tā nāk par labu ne tikai bērnu fiziskajai veselībai, bet arī emocionālajai attīstībai.
Projektu vadību apguva arī Linda Auziņa, kura kursu noslēgumā prezentēja savu ideju veidot Alūksnes novadā brīvdabas kino seansus. Šis kino būtu īpašs ar to, ka tajā rādītu latviešu filmas, lai tādā veidā popularizētu latviešu kino jauniešu vidū. “Brīvdabas kino ir arī Kuldīgā un tas darbojas vairākus gadus. Tas ir labs piemērs un ir populārs iedzīvotāju vidū,” stāsta L.Auziņa.

Izpētīts, kuri kārkli ir
lokanāki un izturīgāki
Vairāki cilvēki šo kursu laikā centās veidot projektus, kuri nākotnē palīdzētu arī viņu saimniecībām.
Ilzeniete Dace Brūniņa izveidojusi projektu, kurš palīdzētu viņai attīstīt savu piemājas saimniecību “Ozollejas”, kurā viņa nodarbojas ar zemeņu audzēšanu, biškopību un klūgu pinumiem. “Klūgu pinumus veidoju jau 15 gadus, un saimniecība ar darbiem ir piedalījusies vairākos gadatirgos. Piemājas saimniecībā augošie kārkli nav izturīgi un liela daļa materiāla aiziet postā. Lai uzlabotu situāciju, es vēlos veidot kārklu bāzi un saimniecības teritorijā izveidot kārklu plantāciju,” pauž D.Brūniņa. Viņas sadarbības partneri ir Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, kurā ir izpētīts, kuri kārkli ir lokanāki un izturīgāki.
Savukārt Gints Apškrūms no Virešiem ar savu mācību projektu vēlējās attīstīt savu zemnieku saimniecību “Dauguļi”, kura atrodas Grundzāles pagastā. Viņš plāno nojumes izgatavošanu, aploka izbūvi un gaļas liellopu šķirnes “Šarolē” iegādi. Pašreiz saimniecībā jau tiek audzēti trīs gaļas liellopi un kopumā saimniecība apsaimnieko 25 hektārus aramzemes. Saimniecībai ir iggadēja pieredze gan augkopībā, gan arī lopkopībā.

Veidot projektu par sev tuvu tēmu
Sanita Prazņicāne pārstāv Opekalna draudzi un viņas ideja ir palīdzēt nosiltināt baznīcu. “Mūsu draudzē ir 1200 locekļu, bet no tiem aktīvi ir tikai 7%. Šie 7% cilvēku ir paveikuši ļoti daudz baznīcas labā. Ir realizēti daudzi projekti, taču jāatzīst, ka ziemā baznīca ir auksta. Opekalna evaņģēliski luteriskā baznīca ir celta 1774.gadā un 1999.gadā tā ieguva Eiropas kultūras mantojuma karogu. Ziemas mēnešos dievkalpojumus apmeklē maz cilvēku un uz tiem nevar atvest bērnus, jo baznīca nav apsildāma,” stāsta S.Prazņicāne un uzsver, ka baznīcas apsildīšana palīdzētu dievkalpojumus apmeklēt vairāk cilvēkiem, kā arī rīkot dažādus koncerus ziemas mēnešos. Projekta laikā baznīcā zem soliem tiktu izvietoti 20 zemas temperatūras infrasarkano staru solu sildelementi.
Rustams Bogdanovs savu mācību projektu veidojis par trenažieru pieejamību Alūksnes pilsētas iedzīvotājiem, bet Nauris Repšs savu mācību projektu veidojis saistībā ar auto tehnisko un kosmētisko jomu. Savukārt Alsviķietis Aivars Brenčevs ir dalībnieks Alsviķu pagasta senioru deju kolektīvā “Vēlreiz”. Kā vairumam projektu vadības kursu apmeklētājiem, arī viņam bija svarīgi veidot savu mācību projektu par sev tuvu tēmu un ar iespēju kādreiz potenciālo projektu arī realizēt. Viņa projekta mērķis ir pilnveidot deju kopas “Vēlreiz” vīru koncerttērpus ar jauniem un etnogrāfiski pareiziem tautas tērpiem, kurus vēlāk varēs izmantot dažādu Vidzemei un Malienas novadam raksturīgo deju spilgtākai un kvalitatīvākai atainošanai. Kopumā paredzēts izgatavot 10 vīriešu tautu tērpa pusgaros mēteļus, 10 filca cepures un noorganizēt tērpu prezentācijas koncertu Alsviķu kultūras namā.
Agita Kozule savu mācību projektu veidojusi saistībā ar Liepnu. Viņas vēlme ir atjaunot un aprīkot Liepnas pagasta peldvietu “Cālenītis”. Lai realizētu šo projektu tiktu iesaistīti arī brīvprātīgie, kuri palīdzētu sakopt vidi. Līdztekus jauna inventāra iegādei tiktu veidotas dažādas radošās darbnīcas, lai veicinātu cilvēku informētību par attiecīgo pedvietu, tādējādi viņus arī ieinteresējot uzturēt šo vietu kārtībā. Projekta laikā pie peldvietas būtu jāizvieto galds, četri soli, kā arī lapene, kurā peldvietas apmeklētāji varētu atpūsties.
Pēc mācību projektu aizstāvēšanas katrs kursu dalībnieks ieguva apliecību par profesionālās pilnveides izglītību. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Idejām bagātie novadnieki

Kategorijas