Top „Mišu” medus muzejs

2015. gada 26. jūnijs 00:00

1091

Ar muzeja ekspozīciju varēs iepazīties augustā

Veclaicenes pagastā Raipala ezera krastā ir mājas „Mišas”. Tas ir vienīgais māju nosaukums Latvijā, kas radies saistībā ar lāčiem. Bet kur ir medus, tur ir lāči. „Mišās” ir ne tikai 50 bišu saimju drava, bet top arī medus muzejs.
„Tagad veidoju senlaicīga biškopības inventāra ekspozīciju šķūnī, būs arī āra pašapkalpošanās kafejnīca, bet perspektīvā pie eszera taps bišu taka, kurā varēs vērot, kā bites medu vāca senāk dabiskos, pēc tam mākslīgi veidotos koku dobumos, bluķos un stropos, parādot biškopības attīstību līdz mūsdienām. Iecerēts, ka interesenti varēs vērot arī medus sviešanu modernā medus ražotnē, kurā saldo kārumu iegūs mūsdienīgi,” stāsta biškopis un muzeja veidotājs Artis Krasts.

Ekspozīcijā būs vairāk nekā 20 medus sviedes
Muzejs tiek veidots uz Jaunlaicenes privātā bišu muzeja bāzes. Tas savulaik bija plaši pazīstams, bet pēc saimnieka nāves muzejs darbību pārtrauca un tagad tā ekspozīcija ir nonākusi „Mišās”. Artis biškopības inventāru vāc jau vairākus gadus. „Vācu dažādus senlaicīgus biškopības instrumentus un domāju, ka to darīšu vēl daudzu gadus. Vēl var atrast senus instrumentus, par ko esmu pārsteigts. Turklāt izdodas atrast unikālas lietas. Agrāk biškopji bieži bija arī galdnieki, kas paši izdomāja vai kaut kur nsokatījās un ar radošu pieeju gatavoja ierīces medus sviešanai vai citiem mērķiem. Manā kolekcijā jau ir vairāk nekā 20 senlaicīgas koka medus sviedes. Biteniekiem, kas brauks skatīties, spīdēs acis,” priecājas Artis.
Viņš muzejam vāc visu, kas saistīts ar biškopību senāk: medus sviedes, viršu medus spiedes, vaska kausētavas, vaska rituļus, instrumentus, ar kuriem gatavoja vaska šūnas, ieguva propolisu, ziedputekšņus un bišu maizi. „Sākumā braukāju apkārt un meklēju, bet tad ievēroju, ka ļoti labi var izmantot “Radio2” tirgus laukumu. Zvanu vismaz reizi nedēļā un stāstu par topošo muzeju, aicinu piedāvāt senlaicīgu inventāru, vecas grāmatas, bišu dravu fotogrāfijas... Savākts ir milzīgi daudz,” secina A.Krasts. Viņš rāda medus sviedes, kuru darbībai izmantoti atšķirīgi principi. Turklāt katrai lietai ir savs stāsts. Ir arī bišu indes savācējs, inkubators, kurā audzēja bišu mātes, no bērza tāss gatavots trauks bišu spieta ķeršanai. „Muzeja mērķis ir saglabāt vēsturisko mantojumu par biškopības tradīcijām dazādos novados. Tāpēc muzejs pērk vai pieņem dāvinājumā biškopju inventāra piederumus. Tos var piedāvāt, zvanot 26699005,” akcentē biškopis. Viņš domā, ka latvieši visos laikos bijuši lieli bitenieki, par ko liecina tautasdziesmas.

Katram latvietim vajadzētu pāris stropus
A.Krasta senči vairākās paaudzēs ir darbojušies ar bitēm, un arī viņš ar tām ir nesaraujami saistīts, turklāt darbā palīdz zināšanas, kas iegūtas, studējot veterināriju. „Kad vēl biju mazs puika un dzīvoju laukos, man šķita, ka nekas labāks nevar būt kā kļūt par biškopi. Esi svaigā gaisā, saule spīd, miers, klusums un vari darboties ar bitēm. Vectēvam nebija milzu drava, bet bites bija vienmēr. Māju nosaukums ir „Mišas”, jo lāči nāca šurp pēc medus. Tā tas bija agrāk, un arī pēdējos divus gadus viņi apciemojuši dravu mežmalā. Lāči nāk šurp no Igaunijas, kaimiņvalsts robeža ir tikai 2 kilometrus. Vienā vakarā atnāk, izēd 3 stropus un aiziet,” skaidro A.Krasts.
Citi vasaras atvaļinājumā dodas tālos ceļojumos, bet Artis - uz laukiem pie bitēm. Lai dravā nevajadzētu patērēt daudz laika, viņš ir izdomājis un izgatavojis jaunu stropu konstrukciju. „Domāju, ka būšu atradis risinājumu, lai nevajag daudz iet pie bitēm. Ja man kādreiz būs apmēram 150 bišu saimes, varēšu tās pārraudzīt un apkopt ātri. Vecajos stropos vajag visus rāmīšus izcilāt, lai zinātu, kā jūtas saime, vai tā gatavojas spietot. Bet jaunie stropi ir vairākos stāvos, kas savienoti ar eņģēm, tāpēc tos ir ērti pārlūkot. Viena stropa apkopšanai pietiek ar 3 minūtēm,” skaidro A.Krasts. Pašlaik viņš pamazām nomaina vecos ar jaunajiem.stropiem. Tie tiek izvietoti vairākās vietās, jo kopā nav vēlams turēt vairāk par 20 stropiem. Lauku mājās A.Krastam ir 30 hektāri zemes. Agrāk tika audzēti gaļas lopi, bet tagad ģimene specializējusies biškopībā. Bijušās kūts vietā tiks izveidota moderna medus ražotne. „Sapratu, ka pienācis laiks īstenot bērnības sapni. Kad beidzu pamatskolu, bija tāds uzskats, ka biškopībai nav nākotnes. Tādēļ studēju veterināriju. Bet tagad varu īstenot savas ieceres,” saka biškopis. Tā ir Arta sirdslieta. Bišu dravā viņam laiks apstājas. „Bites palīdz atbrīvoties no stresa un nomierina, tāpēc katram latvietim vajadzētu pa pāris stropiem. Bites palīdz arī labāk izprast Dievu, jo ikviena dzīva radība ir tā atspulgs,” atzīst A.Krasts.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Top „Mišu” medus muzejs

Kategorijas