Ar čūskām joki mazi

2015. gada 26. jūnijs 00:00

Ik gadu Latvijā mediķi slimnīcā nogādā 52–55 cilvēkus, kuriem iekodušas čūskas

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dati liecina, ka šogad līdz 15. jūnijam divpadsmit cilvēku nogādāti slimnīcā pēc čūsku kodumiem, stāsta dienesta speciāliste Inga Vītola.
Čūskas cilvēkus sakodušas 3. aprīlī, 4. maijā un 5. jūnijā. Vienā gadījumā čūska iekodusi pusaudzim – 13 gadu vecam zēnam, kurš pļavā cēlis no zemes zaru, kas izrādījās čūska. Pārējos 11 gadījumos izsaukumi bijuši pie pieaugušajiem vecumā no 32 līdz 71 gadiem.

Vienīgā indīgā – odze
Čūskas ir savdabīgi mainījies ķirzaku atzarojums, kas attīstības gaitā zaudējis kājas un pielāgojies rāpošanai uz vēdera un liela laupījuma norīšanai. Čūskas var būt gan ļoti sīciņas, gan lielas un spēcīgas. Vismazākā čūska pasaulē ir Barbadosas šaurmutes čūska, kas ir tikai 10 centimetru gara. Toties tīklotais pitons, kura ķermenis var sasniegt vairāk nekā astoņu metru garumu, ir visgarākā čūska pasaulē.
Par laimi, Latvijas mežos un purvos mīt tikai viena indīga čūska – odze. Cilvēki sastopas ar šo rāpuli, ne tikai mežā ogojot, sēņojot, bet pat savu māju teritorijās un dārzos. Parasti tās cenšas izvairīties no cilvēkiem un pašas neuzbrūk. Taču, laikus nepamanot čūsku vai cilvēkam rīkojoties pārdroši, tā aizsargājoties var uzbrukt un iekost. Odzes kodums var radīt tik smagu alerģisku reakciju, ka nekavējoties nepieciešama mediķu palīdzība, lai novērstu draudus veselībai un dzīvībai. Tā, piemēram, pagājušajā vasarā Latgalē kādu 36 gadus vecu sievieti kājā sakoda odze, kad viņa staigāja pa pļavu. Jau pēc 10 minūtēm koduma vietā strauji attīstījās tūska un sākās ļoti smaga organisma alerģiska reakcija. Sievietes dzīvību izglāba laikus izsauktā NMPD mediķu brigāde, kas pēc stāvokļa stabilizēšanas viņu nogādāja slimnīcā.
Kā skaidro I.Vītola, pēdējo trīs gadu laikā ik gadu mediķi slimnīcā nogādā 52–55 cilvēkus, kuriem iekodušas čūskas (2014. gadā tādi bija 54). No visiem izsaukumiem pērn apmēram 10 bijuši ļoti nopietni, ar smagu alerģisku reakciju. To, vai iekodusi vienīgā Latvijā indīgā čūska odze, iespējams noteikt tikai slimnīcā. Tomēr gadījumos, kad bijusi smaga alerģiska reakcija, liela varbūtība, ka tā bijusi tieši odze.
Odzes garums ar asti var būt aptuveni 80 centimetru. Galva trīsstūraina, saplacināta, labi norobežota no kakla. Purns īss un strups. Acu redzokļi vertikāli. Mugurpuses krāsa stipri variē: var būt brūna, pelēka, zaļgana, dzeltenīga un pat vara sarkana, bet jebkuras krāsas mugurai (izņemot melnu) vidū ir vairāk vai mazāk skaidra tumša zigzagveidīga svītra, tās abās pusēs parasti ir ieapaļu, tumšu plankumu virkne. Tumšā svītra līdz ar tumšo X veida zīmējumu uz pakauša ir odzes raksturīgā pazīme, kas nepiemīt nevienai citai Latvijas čūskai. Reizēm gadās arī pilnīgi melnas odzes, kurām īpašais zīmējums uz muguras nav manāms, taču arī melno odzi var viegli atšķirt no zalkša, jo tai nav zalktim raksturīgo gaišo plankumu galvas sānos.
Odzes parasti apdzīvo ar zāli un krūmiem aizaugušus izcirtumus un mežmalas, purvus, skrajus priežu mežus, kur aug virši, un meža stigas. Aktīvas dienā, taču medī parasti krēslā. Pēc ziemošanas parādās aprīlī, pārojas maijā. Ziemo parasti grupās dziļās alās, bedrēs vai zem koku saknēm, sākot no septembra beigām, oktobra sākuma. Pārtiek galvenokārt no peļveidīgiem grauzējiem un vardēm, pavasarī – putnu mazuļiem, retāk – ķirzakām. Odze medījumam iekož, sagaida tā nāvi, ko izraisa inde, un tikai tad sāk rīt. Mazuļi pārtiek no kukaiņiem, retāk no gliemjiem un sliekām.

Pērn visvairāk kodušas jūlijā
«Negadījumu skaits noteikti nenorāda, kuros Latvijas reģionos čūskas cilvēkus sakostu vairāk vai mazāk. Šogad no 12 izsaukumiem trīs bijuši Zemgalē, pa četriem Latgalē un Vidzemē, bet viens Rīgas reģionā,» secina I.Vītola.
NMPD speciāliste iesaka būt uzmanīgiem visu pavasara, rudens periodu. Analizējot iepriekšējo gadu datus, redzams, ka visvairāk izsaukumu bijis jūlijā un augustā. Piemēram, 2014. gadā jūlijā – 18, augustā – deviņi, bet 2013. gadā jūlijā – 13, augustā –15. I.Vītola akcentē: «Maldīgi būtu domāt, ka cietušie ar čūskām vienmēr sastapušies mežā. Vienā gadījumā kāds vīrietis apsēdās uz celma, kur atradās čūska. Tāpat tās iekodušas, cilvēkiem staigājot pa pļavu, pa pļavas taku, apsēžoties uz zaru kaudzes, pļaujot zāli pie mājas, tīrot pie mājas avenājus, siena pļavā grābjot zāli, staigājot pie mājas pa zāli vai pļavu, plūcot zāli, pat strādājot kartupeļu tīrumā, ravējot piemājas dārzā, vācot skaidas pēc malkas zāģēšanas darbiem. Ir vairāki gadījumi, kad čūska neapdomīgi paņemta rokās.»
Kā liecina NMPD 2014. gada dati, no aprīļa līdz augusta sākumam ātrās palīdzības mediķu brigādes slimnīcā nogādājušas 45 cilvēkus, kurus sakodušas čūskas. Pagājušajā gadā visvairāk izsaukumu bijis Latgalē un novados ap Rīgu. Ja iekodusi odze, cilvēkam čūskas inde var radīt smagus sirdsdarbības un elpošanas funkciju traucējumus. Atsevišķos gadījumos izraisīt smagu alerģisku reakciju, apdraudot veselību un pat dzīvību.

Kā izvairīties no čūsku kodumiem
NMPD speciālisti iesaka, pamanot čūsku, netuvoties tai – to nevajag aiztikt vai citādi kaitināt. Čūskas kož tad, ja sajūt draudus vai ja uzkāpj tai virsū, pieskaras, ņem rokās. Lai izvairītos no čūskas kodiena, ejot mežā, jāvelk zābaki vai apavi un vilnas zeķes. Čūskas jūt siltumu, un tām nepatīk vibrācija, tās cilvēku sajūt un cenšas izvairīties no sastapšanās. Pa mežu ieteicams iet smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes, nestaigāt pa mežu vai pļavām basām kājām.
Modrība jāsaglabā arī piemājas dārzā vai lauku sētā. Siltā laikā odzes kļūst ļoti aktīvas un var aizlīst tālu no ierastās dzīvesvietas (mežiem, akmeņu krāvumiem un purvainām vietām). NMPD mediķu brigādes vairākkārt sniegušas palīdzību cilvēkiem, kurus tieši piemājas teritorijā sakodušas čūskas – pērn Vidzemē čūska iekoda vīrietim kājā, kad viņš pļāva garu zāli, kurā bija arī zaru kaudzes, bet Rīgas reģionā sieviete sakosta, kad viņa gāja pa dārzu.
Ja tomēr čūska iekodusi, koduma vietā jūt sāpes un var redzēt pietūkumu. Smagākos gadījumos cietušajam būs nopietni sirdsdarbības traucējumi, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, caureja. Pietūkums izteikti palielināsies, āda kļūs zilgani violeta.
Ja iekodusi čūska, jāpieņem sliktākais variants, ka iekodusi odze. Tādā gadījumā jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113, jo cietušajam palīdzība jāsaņem pēc iespējas drīzāk. Sakostais jānogulda, un jāpalīdz viņam nomierināties. Nevajag kustināt un berzēt sakosto ķermeņa daļu, lai inde tik strauji neizplatītos. Tas ir būtiski, jo kustības paātrina asinsriti, līdz ar to arī indes izplatīšanos. Uz koduma vietas var uzlikt kaut ko aukstu, lai mazinātu niezi un sašaurinātos asinsvadi. Nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu vai pārsējus, sūkt indi ar muti, griezt vai piededzināt koduma vietu, jo tas var tikai pasliktināt situāciju. Nedrīkst dod nekādus medikamentus, jo nav zināms, kā zāles reaģēs ar čūskas indi.

Jolanta (39 gadi)
◆ To, ka man pirms diviem gadiem vasarā iekoda čūska, sapratu tikai kādu laiku pēc koduma. Ja būtu bijusi izteiktāka alerģiska reakcija, tas kļūtu skaidrs uzreiz.
Mājās veicu lielos dobes uzkopšanas darbus un biju ielīdusi krūmājos, lai tos apgrieztu un sakoptu. Sajutu tādu kā dzēlienu, kā skrāpējumu un domāju, ka esmu uzdūrusies uz kāda rozes dzeloņa vai kā tamlīdzīga. Paberzēju sāpošo vietu un strādāju tālāk. Vakarā sajutos kā ar gripu saslimusi. Šķita, ka ir neliela temperatūra, bija nedaudz slikta dūša un sāpēja galva. Tam gan nepievērsu pārāk lielu uzmanību – kam gan negadās apslimt! Nākamajā dienā runājos ar draudzeni, un viņai ienāca prātā apskatīt manu kāju. No sākuma pat smējos par domu, ka man varētu būt iekodusi čūska, bet vieta, kurā it kā iedūrās dzelonis, bija satūkusi un ar tādu kā lielu zilumu. Vērsos slimnīcā, kur apstiprināja, kas tas bijis čūskas kodums.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ar čūskām joki mazi

Kategorijas