Saljēri sindroms

2015. gada 26. jūnijs 00:00

Latviešu raksturīgākās īpašības ir skaudība un nenovīdība, uzskata gandrīz trešdaļa aptaujāto

Redz, viņam nez kāpēc ir labāks, lielāks un skaistāks nams, auto, darbs, dārzs – viņa ir talantīgāka, veiksmīgāka, bagātāka. Kālab man tā visa nav? “Netaisnība” kremt, sūrst, niez, prasās izlauzties. Un izlaužas – mazās riebeklībās, nopietnās aizkulišu spēlēs, indīgā komentārā internetā vai vismaz kādā greizā skatienā, piezīmē. Ja apskaustais piedzīvo neveiksmi, nenovīdīgajam tas ir kā medusmaize. Portāla “Tvnet” un “Snapshots” aptauja atklāj, ka latviešiem piedēvētās īpašības biežāk ir negatīvas nekā pozitīvas. Gandrīz trešdaļa aptaujāto cilvēku domā, ka latviešu raksturīgākās īpašības ir skaudība un nenovīdība. Ne velti tieši latviešiem ir populārs jociņš: “Kā tev klājas? Baigi labi: kaimiņš sasita automašīnu.” Un kur tad vēl leģendārais “Latvietis latvietim – labākais ēdiens”.

Psiholoģiskā inde kā bumerangs
“Vārds “nenovīdība” ir sinonīms vārdam “skaudība”. Nenovīdēt jeb nenovēlēt nozīmē nevēlēt citam laimi, mīlestību vai kādu materiālu lietu. Ja cilvēks nav apmierināts, negūst prieku par savu dzīvi, sasniegto, ja kāds cits ir ieguvis, ko kāro viņa sirds, viņam ir grūti skatīties, tāpēc tiek izjusts sarūgtinājums, iespējams, paša nepilnvērtīgums vai nepārliecinātība par saviem spēkiem,” skaudības fenomenu preparē psihoterapeite un psiholoģe Dace Giela.
Skaužot cilvēks var dusmoties, neieredzēt, apvainoties uz visu un visiem. Ja viņa galvenais mērķis ir kļūt labākam par to, kuru apskauž, nereti cilvēks var rīkoties nevis kāda labuma vārdā, bet ļaunu nolūku vadīts. Cik draudzību un koleģiālu attiecību nav iestrēdzis nespējas dēļ atzīt un priecāties par citu veiksmi, talantu un izdošanos! Tas nekas, ka tas otrs, ar ko sevi salīdzinu, strādā vairāk un cītīgāk par mani. Nekas, ka apskaustais mērķa vārdā ir gatavs arī daudz ko ziedot – brīvo laiku, naudu, nervus utt. Skauģis nemeklē, kā sasniegt kāroto, bet veidu, kā ieriebt, iekost, kaitēt apskaužamajam objektam. Jo tam ir, bet man nav!
“Mēdz uzskatīt, ka skaužot cilvēks izdala “psiholoģisku indi”, ko ar domu palīdzību vērš pret sava naida upuri. Tikai skaudīgais nezina: inde, kas izdalās viņa domu un jūtu rezultātā, pirmkārt, ir bīstama viņam pašam, jo tā kā bumerangs atgriežas pie paša. Skaudīgais jeb nenovīdīgais dzīvo, balstoties uz svešām vērtībām, konkurences un naidīgā atmosfērā un izjūt neapmierinātību pat tad, ja materiālā ziņā pats jau ir daudz sasniedzis,” teic psiholoģe.
Skaudība – īpašība, kas saindē domāšanu – piemita Napoleonam Bonapartam, to pazina Jūlijs Cēzars, arī Aleksandram Lielajam tā nebija sveša. Par spīti viņu varenībai un slavai, šo vīru sirdī perinājās inde, kas saēd dvēseli.
Vai uzticēties Milānas tiesai, kura pierādījumu trūkuma dēļ attaisnoja V.A. Mocarta noindēšanā apsūdzēto Vīnes galma kapelmeistaru A. Saljēri – tas katra paša ziņā. Bet abu itāļu drāma kļuvusi par vēl vienu leģendāru simbolu skaudībai un nodevībai. Personības melnākajām dzīlēm.

Var provocēt salīdzināšana
Skaudība, izrādās, ir krāsaina, smej Dace Giela: “Melna skaudība rada aprobežotu ļaunumu. Baltas skaudības gadījumā dominējošais ir prieks par otru cilvēku, var mācīties no viņa un, iespējams, tā var būt kā stimuls uzvarai. Esam dzirdējuši sakām, ka kāds kļuvis balts vai zaļš no skaudības.”
Psiholoģe atgādina, ka ar skaudības un nenovīdības sajūtām nepiedzimstam, bet tā kā iemācīta uzvedība spēj iesakņoties no paaudzes paaudzē. Bērni, klausoties pieaugušo sarunās un vērojot rīcību, mācās dzīvi un kopē to. Tas bieži vien negatīvi ietekmē bērnu savstarpējās attiecības bērnudārzā, skolā. Bērnu kolektīvos mazais salīdzina sevi ar citiem, savas lietas ar citu lietām – arī šeit var rasties iemesls skaudībai.
“Mums ir ģimenes draugi, vismaz par tādiem viņus līdz šim uzskatījām. Draudzene kopš skolas gadiem un viņas vīrs par naudas trūkumu nevar žēloties,” atklāj kāda mūsu lasītāja. “Gluži otrādi – abi valkā tikai dārgāko brendu drēbes, brauc ar limuzīnu, nesen nopirka jaunu jahtu un atpūšas Kanāriju salās. Jau iepriekš pamanījām, ka šie rauc degunu, kad stāstām, cik labi esam izceļojušies pa Latviju. Nesen no tusiņa pie mums bagātie draugi devās prom ar taksometru. Par laimi vai nelaimi, taksometra vadītājs izrādījās labs mūsu paziņa, tāpēc atstāstīja pa ceļam dzirdēto. Vīrs esot priecājies par forši pavadīto vakaru, bet sieva noteikusi: phē, viņi nav ar mums vienā līmenī. Protams, uz bagātnieku fona mana ģimene izskatās pieticīga, bet visam pietiek un pat pāri paliek. Uz teātri, koncertu, izstādēm varam aiziet, dārza svētkus uzrīkot un dāvanas mazbērniem nopirkt. Mūsu dzīvei nav ne vainas, jo visu esam sasnieguši saviem spēkiem, neņemot kredītus. Draugu labklājību nodrošina tēvs, pazīstams politiķis, bet daudzas ekstras – kvadricikli, jahta un nams Jūrmalā – iegādātas par kredīta naudām. Bez senča platās muguras draudzenei nebūtu “tādā līmenī”.”
Ko psiholoģe iesaka darīt, skaudības asnus pamanot sevī? “Nemēģināt imitēt, kopēt kāda cita dzīvi, bet dzīvot saskaņā ar sevi, savām vērtībām, savu sirdsbalsi. Centieties saskatīt jēgu tajā, ko darāt! Nav noslēpums, ka vārdiem un domām ir ļoti spēcīga enerģija. Tāpēc jāseko līdzi tam, ko domājam un runājam, īpaši dusmās, un jācenšas domāt pozitīvi. Iespējams, zināma patiesība slēpjas ieteikumā – pirms neesi sasniedzis un izdarījis iecerēto, nestāsti par to pa labi un kreisi!”

Pieredze
Katrā ir gan saules, gan ēnas puse
Katrā no mums ir gan saules, gan ēnas puse. Viss atkarīgs no tā, kā ar to tiekam galā. Jo lielāks stress un nesaskaņas, jo grūtāk tikt galā ar savām ēnas pusēm. Reizēm tam pietrūkst spēka, un tad iet vaļā dusmas un sevis un tuvinieku salīdzināšana ar citiem.
Man nepatīk, ka latviešus sauc par skaudīgiem. Skaudīgi ir visi, tikai savus tautiešus pazīstam labāk. Biežāk skaudība spilgti parādās, kad neiet labi, un tagad daudziem neiet labi. Līdz ar to spēja cīnīties ar saviem iekšējiem dēmoniem ir švaka. Lasīts, ka skaudības dēļ izjūk draudzība. Nedomāju, ka tas notiek skaudības dēļ. Mainoties sociāli ekonomiskiem apstākļiem, draugi mēdz nonākt, ja tā var teikt, atšķirīgos sabiedrības slāņos. Piemēram, viens ir vidusslānī, otrs – uz nabadzības robežas. Tad atšķirīgs kļūst pilnīgi viss – pasākumi, kurus apmeklē vai neapmeklē, jo nav naudas; veikali, kuros iepērkas; ceļojumi, kuros brauc/nebrauc utt. Ja draudzenēm vairs nav kopīgu sarunas tematu, tas dara gražīgu un īgnu. Ideālas attiecības, kas stāv pāri visam, dzīvē sastopamas reti, un arī tajās ir negludumi. Iespējams, nevajag sakarus pārraut, bet pēc laika mēģināt no jauna.
Vados pēc indiāņu parunas – ja gribi, lai tavi plāni piepildās, nesaki tos nevienam! Neplātos, ja man šobrīd ir vairāk, smukāk – ka nenoskauž! Skaudība, manuprāt, rodas no salīdzināšanas, un to nav viegli apkarot. Jau bērnībā kādam tiek teikts: “Re, kā Anniņa labi uzvedas, kāpēc tu tā nevari?” Kāda sieva pārmet vīram: “Kaimiņš virtuvi remontē ik pēc trīs gadiem, bet tu, lūzeri, nevari to izdarīt divdesmit gadu laikā!” Laikam vairāk jāpiedomā, ko runā un domā.
Kristīne (29 gadi)

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Saljēri sindroms

Kategorijas