Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Lēnais bizness - vīngliemeži

Mārīte Dzene
Dzive laukos

2010. gada 13. augusts 06:48

12833

Virešu pagasta zemnieku saimniecībā “Grantiņi” blakus dzīvojamajai mājai un pagalmam ir neliels ar celtniecības plēvi apjozts aploks, kurā kopš pavasara tiek audzēti vīngliemeži. Karstajās dienās var pamanīt vien nedaudzus ragaiņus ar “māju” uz muguras, bet patiesībā nelielajās dēļu mājiņās gar aploka malām un zālē ir paslēpušies daudzi jo daudzi lielāki un mazāki vīngliemeži.

Saimniecības īpašnieks Jānis Grants rāda, ka apkārt aplokam ir izpļauta drošības josla. Viņš divas reizes dienā to apskata, lai pārliecinātos, vai kāds gliemezis nav pamanījies tikt pāri elektriskā gana barjerai, kā arī izliek barību – pļautu zāli un miltus. Saimniece Sarmīte reiz vērojusi, kā kāds gliemezis 15 reizes pacietīgi mēģinājis tikt pāri stieplēm, kuras vada strāvu, un tikai tad griezies atpakaļ. “Daži tomēr pamanās tikt pāri abām stieplēm ar 7,5 voltu spriegumu, tātad kaut kā izdara to, kas būtībā nav iespējams. Tiesa, nekur tālu viņi netiek, jo paliek izpļautajā drošības joslā,” saka J.Grants. Reizi divās nedēļās jāpļauj zāle, lai tā nepāraugtu. Tad Jānis velk kājās vilnas zeķes un uzmanīgi liek soļus, lai kādu mīkstmiesi nesamītu. Kad karstums uznāca maijā un zāle vēl nebija saaugusi, tad vajadzēja domāt arī par laistīšanu. Bet tagad bieži līst, tāpēc nav vajadzības to darīt. Šīs vasaras karstumu gliemeži pārcieš labi, lai gan ir informācija, ka ilgstošā karstumā, kas pārsniedz plus 27 grādus, vīngliemeži aiziet vasaras guļā. Tādā gadījumā tie zaudē svaru, tomēr tas nav noticis. “Tiesa, viss nepieciešamais laistīšanas ierīkošanai ir iegādāts. Avārijas situācijai esmu gatavs,” norāda J.Grants.

Firmas piedāvā visu nepieciešamo vīngliemežu audzēšanai. Taču J.Grants uzskata, ka cenas ir neadekvāti augstas, tāpēc šie izdevumi nevar ātri atmaksāties. “Visu var izdarīt ļoti vienkārši, neieguldot lielus līdzekļus. Piemēram, firma piedāvā speciālu elektrisko ganu. Taču es to izgatavoju pats, izmantojot nerūsējošo stiepli, kādu lieto bišu rāmīšiem. Arī mājiņas gatavoju pats no SIA “Vaidens” iegādātajiem lapu koku dēlīšiem,” stāsta J.Grants. Viņš bija paredzējis visu aploku noklāt ar mājiņām, bet pagaidām vairāk nevajag. Maksimālo noslogojumu aploks sasniegs tikai nākamgad, tad arī mājiņu skaits tiks palielināts. “Mājiņas ne tikai pasargā no saules. To jumtus var izmantot kā barotavas. No rīta, kad jumti vēl mitri, uz tiem izber miltus un gliemeži nāk mieloties. Viņiem garšo kukurūzas milti, ko sajaucu ar dolomīta miltiem. Arī šāda pašu gatavota barība ir lētāka nekā veikalā pirktā,” atklāj J.Grants. Aploka nožogošanai izmantota celtniecības plēve, kura ir daļēji ierakta zemē. Sākumā viņš domāja, ka kļūdījies, pērkot baltu plēvi. Taču tagad uz plēves ir viegli pamanāms katrs pārbēdzējs. Tomēr J.Grants norāda, ka ieguldījumi nav tik mazi, kā varētu šķist.

Tukšas palikušas fermas ēkas, kurās savulaik tika nobarotas cūkas un bija kautuve. J.Grants atzīst, ka vismaz pagaidām viņš ir atteicies no cūkgaļas ražošanas. “Vīngliemežu audzēšana ir kaut kas citādāks, jauns un interesants. Gribējās pārmaiņas, tāpēc meklēju citas iespējas. Kā izdosies, par to varēšu spriest nākamvasar, kad gliemežus sākšu realizēt,” skaidro J.Grants. Viņš šaubās, vai vīngliemežu audzēšanu būs vērts attīstīt tā, lai tā kļūtu par vienīgo nozari saimniecībā. Latvijā maksā 10 santīmus mazāk par kilogramu vīngliemežu nekā Lietuvā, kur tos iepērk par 50 santīmiem kilogramā. Latvijā ir divas firmas, kuras iepērk gliemežus, bet uz Lietuvu tos ir izdevīgāk vest. Tiesa, J.Grants uzskata, ka pamazām iepirkuma cenas izlīdzināsies. “Ar tādu samaksu dzīvot var, bet par krietnu peļņu varētu domāt tad, ja būtu stipri lielāka aploka platība. Ar tādu, kāda tā ir pašlaik, iespējams nodrošināt vien papildu ienākumus,” atzīst zemnieks. Viņam ir atļauja 3300 kvadrātmetru aplokam, bet pagaidām tas ir iekārtots 1800 kvadrātmetros.

J.Grants iegādājās vīngliemežus audzētavā par 70 santīmiem kilogramā.  “Lai audzēšana atmaksātos pēc gada, man ir vajadzīgais vīngliemežu daudzums – apmēram 600 000 gliemežu, kuri ir gan pavisam mazi, gan lieli. Pārdot var no 3 centimetriem diametrā. Protams, pelnīšanai vajadzētu vēl lielākus apjomus. Ja viss izdosies, tad paplašināšu audzētavu,” spriež zemnieks. Tiek krāta pieredze, lai secinātu, kas vīngliemežu audzēšanai ir nepieciešams viņa saimniecībā, kā arī vērtētu, vai ir vērts to paplašināt. Vai ieguldījumi un darbs atmaksājas, varēs secināt nākamajā vasarā, kad vīngliemeži tiks pārdoti. Tad uz mājiņu jumtiem izbērs kaut ko garšīgu un gliemežus ērti ar otiņu varēs “salasīt”, pēc tam tos sašķirojot pēc lieluma. “Labvēlīgos apstākļos, kādi ir šovasar, gliemeži pārojas visu laiku. Tas nozīmē, ka būs divi metieni gadā, bet realizēt nākamvasar varēs tikai pirmo metienu, kurā gliemeži būs sasnieguši vajadzīgo izmēru,” norāda zemnieks.

Latvijā vīngliemežus pārtikā patērē maz, tāpēc tos audzē eksportam, galvenokārt uz Franciju. Šīs valsts restorānos gadā patērē apmēram 35 000 tonnu delikateses.  “Jāņos pamēģinājām pagatavot gliemežus. Garšo pēc gailenēm, bet ir vajadzīga apmēram puse dienas, kamēr maltīte ir gatava. Vispirms gliemežus vāra kā pelmeņus. Tad tos atdzesē, atdala ēdamo daļu un vāra vēl apmēram 2 stundas garšvielās. Gatavos gliemežus var marinēt vai cept sviestā. No 78 gliemežiem ēšanai paliek apmēram sauja. Tiesa, gliemežus var ēst arī jēlus ar citrona sulu tāpat kā austeres, taču neesmu mēģinājis,” stāsta J.Grants. Viņš secina, ka sagatavoti gliemeži  ir garšīgi. Turklāt veselīgi, jo tie ir sāļiem un olbaltumvielām bagāti. “Tā ir gaumes lieta, bet man patika,” atzīst J.Grants.

Kategorijas

Kategorijas