Ir pirmajā trijniekā Eiropā

2015. gada 3. jūlijs 00:00

Ģimenes ārste: Steidzīgajā laikmetā veseli gribam kļūt pēc iespējas ātrāk

Latvija ir viena no lielākajām antibiotiku lietotājām Eiropas Savienībā. To apstiprina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra veiktais prevalences pētījums no 2011. līdz 2012. gadam. Tajā atklājas, ka 35 procenti pacientu slimnīcās saņem antibiotikas, bet pie mums šis skaitlis sasniedz pat 38,4 procentus. Antibiotiku lietošanā mūs apsteidz vien Rumānija un Somija.
Kopš laika, kad tika atklātas labākās zāles baktēriju iznīcināšanai, zinātnieki ir izstrādājuši desmitiem citu antibiotiku un jaunu antibiotiku izstrāde turpinās. Antibiotikas ir kļuvušas par neaizstājamu palīgu slimību apkarošanā. Droši vien katram no Latvijas iedzīvotājiem antibiotikas ir palīdzējušas uzveikt kādu infekciju. Tomēr laika gaitā ir atklājies, ka šiem medikamentiem ir arī savas ēnas puses. Antibiotikas nepalīdz pret vīrusu izraisītām slimībām, turklāt dažiem cilvēkiem ir alerģija pret noteiktām antibiotikām un plaša darbības spektra antibiotikas var iznīcināt mūsu organismā derīgus mikroorganismus. Taču vislielākā problēma, kas saistās ar šīm zālēm, iespējams, ir to lietošana pārmērīgā vai, gluži pretēji, nepietiekamā daudzumā.

Trūkst līdzekļu
Ir 21. gadsimts, bet dažādu slimību draudi joprojām nav izzuduši. “Mēs esam tur, kur mēs esam. Katrā individuālajā gadījumā jāskatās citādāk,” skaidro ģimenes ārste Diāna Rutkovska. “Antibiotikas ir domātas, lai vispārīgi iznīcinātu bakteriālu infekciju. Ja ir tāds gadījums, kad atnāk cilvēks un viņš jau trīs dienas slimo, ir temperatūra un priekšā ir brīvdienas, tad mēs piekrītam šādu zāļu lietošanai. Tālāk var sastapties ar situāciju, kad slimnīcā nākas rindā gaidīt no astoņām līdz pat divpadsmit stundām sakarā ar to, ka mediķi ir pārpūlēti,” saka ārste. Tādos gadījumos viņa piekāpjas un antibiotikas izraksta, bet vienmēr pacientus brīdina: ja piecas dienas ir temperatūra, tikai tad šīs zāles sākam lietot.
Ir cilvēki, kas slimo bieži, un pareizi būtu pirms antibiotiku izrakstīšanas veikt gan urīna, gan asins analīzes un rentgenu, lai noteiktu, vai ir vīrusa vai baktēriju izraisīta infekcija. Taču tā nenotiek. “Bet mums ir pacienti, kuri ļoti bieži slimo, un kvotu mums ir tik, cik ir, un mēs nevaram atļauties katras divas nedēļas veikt analīzes, tāpēc tā notiek un mēs arī ekonomējam uz to. Kvotu pat nesanāk tik daudz, lai uztaisītu pat pacientam vienu analīzi.”
Izplatītākie gadījumi, kuros izraksta antibiotikas, parasti ir pneimonija, angīna, urīnceļu infekcijas, bronhīts, nieru iekaisums un Laimas slimība. “Tādās situācijās pat nav šaubu, ka jānozīmē antibiotikas. Bet gadās tā, ka saslimšana sākas ar iesnām, kuras ir septiņas dienas – ārstētas vai neārstētas. Un tad, protams, mēs gribam ātri izveseļoties, jo nevaram atļauties sēdēt mājās. Mums ir aktīvāka dzīve, darba devējs arī negrib, lai darbinieks guļ mājās. Bet arī pēc vīrusa slimībām atjaunošanās un izveseļošanās no iesnām ilgst līdz pat četrām nedēļām. Kas var sēdēt mājās ar iesnām četras nedēļas? Vienmēr tiek mēģināts rast kompromisu ar pacientu, ja mēs redzam, ka cilvēks grib ārstēties dabiski un labāk dzert daudz šķidruma vai veseļoties, izmantojot tautas medicīnu,” saka D. Rutkovska. Tāpat kompromiss tiek meklēts ar pacientiem, kuri ātrāku izveseļošanos vēlas panākt ar antibiotikām.

Nepieciešams informēt
Uzmanību antibiotiku lietošanas paradumiem pievērsuši arī Eiropas Padomes (EP) deputāti, pieņemot rezolūciju, kurā ierosina pasākumus pacientu drošības uzlabošanai Eiropas Savienībā, risinot problēmu ar cilvēku un dzīvnieku pieaugošo rezistenci pret antibiotikām un novēršot “nevēlamos notikumus” veselības aprūpes laikā. Deputāti ierosina stingri aizliegt antibiotiku lietošanu bez receptes, kas Latvijā jau ir izdarīts. Nākamais EP ieteikums – nodrošināt, ka pirms antibiotiku izrakstīšanas tiek veikta mikrobioloģiskā diagnostika. Vēl viens svarīgs ieteikums – palielināt informētību par antibakteriālu līdzekļu patēriņu, rezistenci pret antibiotikām un infekciju novēršanu.
Kā vienīgo reālo veidu, kā mazināt antibiotiku lietošanu, D. Rutkovska saskata cilvēku izglītošanu. Daudziem vēl aizvien esot neskaidrs, kā zāles pareizi jālieto. Ne vienmēr antibiotikas ar katru nākamo lietošanas reizi nepieciešamas aizvien stiprākas. Visbiežāk tas ir tāpēc, ka ir izvēlēta nepareiza deva vai nav ievērots ārsta norādītais zāļu lietošanas laika periods. Ārste skaidro, ka vislabāk ir nozīmēt lielāku devu uz īsāku laika periodu.

Ieskats vēsturē

Antibiotiku pirmsākumi meklējami jau aptuveni 1927. gadā, kad doktors Aleksandrs Flemings atklāja interesantu vielu, ko izdala zaļganpelēks pelējums, un nosauca to par penicilīnu. Flemings novēroja, ka jaunatklātā viela nogalina baktērijas, bet viņam nebija izdevies iegūt tīru penicilīnu. Viņš šo vielu bija izmēģinājis vienīgi kā antiseptisku līdzekli. Vēlāk šo vielu sāka izmantot cilvēku ārstēšanā, un līdz ar to sākās antibiotiku laikmets, kas iezīmēja būtisku pavērsienu cilvēka cīņā ar slimībām. Kad parādījās pirmās antibiotikas, tās šķita īstas brīnumzāles. Agrāk nedziedināmas slimības, ko izraisīja baktērijas, sēnītes un citi mikroorganismi, tagad viegli padevās ārstēšanai. Jaunie medikamenti ļāva krasi samazināt mirstību ar meningītu, plaušu karsoni un skarlatīnu. Hospitālās infekcijas, kas iepriekš bija nozīmējušas gandrīz drošu nāvi, tagad varēja izārstēt dažās dienās.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ir pirmajā trijniekā Eiropā

Kategorijas