Kāds kuram goda kodekss

2015. gada 3. jūlijs 00:00

Savstarpējās cieņas un goda mācībstunda sākas no vecākiem ģimenē

Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas cilvēka spēju, zināšanu un vērtības atzīšana, arī bijība pret kādu – tā vārdnīca skaidro cieņas jēdzienu, kas mūslaiku leksikā parasti tiek sajūgts ar vārdu «gods». Tas savukārt apzīmē cilvēka morālo vērtību un tikumu. Tie ir lielumi, par kuru graušanu var pat iestāties kriminālatbildība. Tomēr mūsdienu sabiedrībā cieņas un goda jautājums, kura risināšana vispirms sākas ģimenē, ir samērā izplūdis, jo vairāk dzīvojam saskaņā ar izdevīguma principu, min teologs un ģimenes terapeits Sandis Ratnieks.

Var rīkoties kā goda cilvēks vai kā bezgodis
«Ir situācijas, par kurām varam teikt, ka tā ir goda rīcība, goda lieta, goda vārds. Tas paceļ mūsu izpratni par rīcību morāli cēlākā līmenī – var rīkoties kā goda cilvēks vai arī bezgodis. Tas ir kāds morāles kods, no kā cilvēks nav gatavs atkāpties vai tirgoties par saviem principiem. Pastāv arī tāds jēdziens kā goda kodekss, kas piemīt dažādām sabiedrības grupām. Piemēram, karavīriem,» terapeits šķetina goda jēdzienu, piebilstot, ka mūsdienu sabiedrībā šī apziņa tiek zaudēta. Tā atklājas dažādu sarežģītu un nepatīkamu situāciju risināšanā. Piemēram, izjūkot laulībai, to var nokārtot mierīgi ar godu, kad sievai nav jālūdzas vai jāpieprasa, lai bijušais vīrs turpinātu rūpēties par abu bērniem. Taču var arī pacelt cepuri un pazust no apvāršņa, nebēdājot par alimentu maksāšanu un nokļūšanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda parādnieku publiskajā sarakstā, nemaz nerunājot par attiecību saglabāšanu un veidošanu.
«Šie lielie principi – godīgums, taisnīgums, godavārds – mīt cilvēkos, bet, tā kā visi dzīvojam vienā lielā katlā, tās noteikti nav vērtības, kas tiek sludinātas, un šī principialitāte tiek izšķīdināta. Mūs vairāk vada izdevīguma princips: «Maksāšu tev simts dolāru, ja novilksi bikses!» - «Vai man grūti?! Par divsimt varu arī pakaļu parādīt!»,» tēlo S.Ratnieks.

Komentāros cilvēku iemīda dubļos
Teologs un ģimenes terapeits min, ka savukārt cieņa vairāk ir attieksmes vārds, kas noteikti uzlabo savstarpējās attiecības. «Pastāv elementāra cilvēciskā cieņa, kas piemīt jebkuram. Kristietībā tā izriet no tā, ka cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības, un, lai cik zemu viņš būtu kritis, vienalga viņš ir šīs līdzības nesējs. Taču pastāv arī šā jēdziena dinamiskais aspekts, kad cilvēku cienām par to, kas viņš ir, kāds viņš ir un ko sasniedzis. Kādreiz kāds var mums nepatikt, taču vai meklējam, par ko viņu tomēr varētu cienīt?» vairāk izrādīt savstarpēju cieņu mudina S.Ratnieks.
Tomēr dzīvojam laikā, kad neko nemaksā noniecināt otru cilvēku un iemīt viņu dubļos. Īpaši interneta vidē, kur bango šādi anonīmi komentāri, jo tikai retais, lai gan teorētiski tas iespējams, sadūšojas vērsties tiesībsargājošās instancēs, lai aizstāvētu savu godu un cieņu. «Bija tāds gadījums, ka Anglijas karaļnams sāka saņemt ārkārtīgi indīgus komentārus par karalisko ģimeni. Izrādījās, ka tos rakstījusi ārēji ļoti klusa un dievticīga sieviete. Nedomāju, ka agrāk, kad nebija iespējas anonīmi komentēt, cilvēkos nebija šo aizskarošo komentāru. Viņi tos vienkārši nevarēja atklāt. Sabiedrībā jautājums par cieņu ir kā latiņa, kāda veida attiecības un komunikāciju pieņemam kā normu. Tas ietver arī diskusiju kultūru. Spriedzes situācijās savas negatīvās emocijas tomēr jāprot formulēt sociāli adekvātā veidā,» ir pārliecināts S.Ratnieks.

Dažkārt ģimenē dzirdama vārdu «caureja»
Cieņu nevar nopirkt, tā ir jāieaudzina un jānopelna, turpina terapeits, uzsverot, ka šī mācībstunda vispirms notiek ģimenē un sākas ar vecāku pie
“Ir normāli, kad bērni sāk tevi izaicināt. Tas pieder pie dzīves! Taču esmu atklājis, ka bieži vien vēlmi konfrontēt ar vecākiem izraisa uzmanības trūkums. Dažkārt bērns vienkārši spītīgi atsaka.” Sandis Ratnieks

mēru. «Bērni kopē savu vecāku rīcību, tāpēc jautājums, kāda ir viņu attieksme vai noliktā savstarpējās komunikācijas un attiecību latiņa. Vai, pastrādājot bērniem kādas nejaucības, mājās atskan: «Ak, tu cūka, maita, riebekli, kaut tu nosprāgtu!» Vai tomēr: «Zini – šitā tomēr nedrīkst darīt!» Dažkārt ģimenē dzirdama vēl rupjāku vārdu «caureja», kas to pārvērš par gluži kā tādu dzērāju «pritonu», kur nokārtojas nevis tualetē, bet istabas vidū. Kā lai šādā vidē rastos cieņa?» retoriski jautā Sandis, vēlreiz vecākiem atgādinot, ka jāmeklē adekvāts veids, kā izpaust savas dusmas, lai bērnam pavēstītu – ne jau tu esi slikts, bet tava rīcība ir nepareiza!
Tāpēc pieaugušajiem ir vitāli svarīgi veidot cieņpilnas attiecības ar saviem bērniem – nenoniecināt viņus, uzklausīt un respektēt viedokli, kā arī turēt savus solījumus. Citiem vārdiem – mīlēt un cienīt. Tikai tad būs iespējams saņemt atpakaļ tādu pašu attieksmi, kaut bieži vien vecāki vēlas sākt no otra gala, pieprasot no atvasēm viņus cienīt un godāt.

Kad bērns pārbauda un izaicina
«Bērnam pieaugot, sākot sev vairāk ticēt un apzināties savu varēšanu, viņam kļūst raksturīgi pārbaudīt vecāku robežas un apšaubīt izvirzītos noteikumus un normas. Viņš cīnās ar vecākiem par varu un ietekmi, taču arī ar šādu situāciju jātiek galā cieņpilni,» teic ģimenes terapeits. Protams, vecākiem jānovelk skaidras robežas un jāizvirza saprātīgi ierobežojumi, jo tas bērnam dod drošības sajūtu. Taču tas jādara ar gudrību un mīlestību, nevis konfrontāciju.
«Ir normāli, kad bērni sāk tevi izaicināt. Tas pieder pie dzīves! Taču esmu atklājis, ka bieži vien vēlmi konfrontēt ar vecākiem izraisa uzmanības trūkums. Dažkārt bērns vienkārši spītīgi atsaka un pretojas lūgumiem, piemēram, iznest miskasti, sakārtot istabu vai nomazgāt traukus. Taču ir pavisam cita reakcija, ja pirms tam kādus darbus esi darījis kopā ar bērnu,» novērojis S.Ratnieks, ieskicējot, ka gods un cieņa sākas no pavisam mazām lietām, līdz pamazām kļūst par spēcīgu personības un visas sabiedrības spēku un vairogu.

Aizsargā likums

Gods un cieņa ir ētikas kategorijas, kas izsaka personības attieksmi pret sevi kā morālo vērtību un sabiedrības attieksmi pret cilvēku, vērtējot viņa rīcību. Cienīt, garantēt indivīda godu nozīmē nodrošināt cilvēka cienīgus dzīves apstākļus un attiekties pret indivīdu kā pret augstāko vērtību. Valsts, aizsargājot minētās kategorijas, garantē indivīda kā personības attīstību. Gods un cieņa ir intereses, kas tiek aizsargātas gan ar civiltiesisko, gan ar krimināltiesisko jurisdikciju. Krimināllikums, aizsargājot godu un cieņu, prezumē šo tiesību īpašo nozīmi indivīda dzīvē. Gods un cieņa ir morāli veselas sabiedrības prioritāte. Cilvēki tomēr bieži vien neapzinās savas tiesības un nemāk sevi aizstāvēt interešu aizskāruma gadījumā. Tomēr, nostabilizējoties materiālajam stāvoklim, pieaugot indivīda pašcieņai, morālai nepieciešamībai pēc goda un cieņas tiesiskās aizsardzības, apskatāmo kategoriju (goda un cieņas) aktualitāte tikai augs.
Fragmenti no LU Juridiskās fakultātes lektores Diānas Hamkovas raksta «Latvijas Vēstnesim». Avots: providus.lv

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kāds kuram goda kodekss

Kategorijas