Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Plašums ļauj plaši ieelpot

Diāna Lozko

2015. gada 10. jūlijs 00:00

5377

Kādreiz atradusies pavisam nomaļi
Puķu draugi plāno viesošanos deviņos Alūksnes novada dārzos un saimniecībās, kas lepojas ar savu augu bagātību un dārzu krāšņumu, tostarp divos pašvaldības objektos - Alūksnes jaunās pils parkā, kas tiek īpaši posts un gatavots svētkiem un kur būs iespējams aplūkot floristu plenēra darbu izstādi, kā arī Jaunlaicenes muižas kompleksā, kas lepojas ar savu ūdensrožu dīķi, kas jūlijā būs aplūkojams visā tā krāšņumā. Saimniecībās un dārzos visus puķu draugus vēlīgi sagaidīs to īpašnieki, taču ekskursiju vadīs jau iepriekš sagatavoti gidi.
Gunta Meistera īpašums “Meisteri” pagājušo gadā piedalījies Alūksnes novada pašvaldības rīkotajā konkursā “Sakop, rādi, lepojies”, kura laikā noskaidroti sakoptākie īpašumi novada teritorijā, un “Meisteru” īpašums šajā konkursā ieguvis uzvaru. Savukārt Puķu draugu saietam savu īpašumu G.Meisters nav izvirzījis pats. Pasākuma organizatori piedāvājuši viņam piedalīties, un G.Meisters nav atteicis. Un “Meisteriem” ir ko parādīt. Īpašums ir Meisteru dzimtas mājas. Šajā vietā pirms 1920.gada ir bijusi saimniecība “Mellīši” un, izveidojoties ģimenes atzariem, veidojās jaunas saimniecības. “Mellīšos” vienas saimniecības vietā izveidojās divas saimniecības, kurās saimniekoja G.Meistera vectēvs Pēteris un viņa brālis Kārlis. Jaunā saimniecība ieguva nosaukumu “Meisteri”. Dzīvojamā māja celta divdesmitajos gados, un interesanti ir tas, ka māja kādreiz atradusies pavisam nomaļi, bet nu tā atrodas Vidzemes šosejas malā, jo tikai pirms aptuveni 35 gadiem tika uzbūvēta jaunā šoseja Rīga-Pleskava. Pēc šosejas būvniecības apkārtējā ainava ap “Meisteru” īpašumu tika izmainīta. “Mans vecaistēvs savu mājas daļu pirms Otrā pasaules kara pārbūvēja. Tā rezultātā tika uzbūvēts arī otrais stāvs. Istabas līdz galam netika izbūvētas. Pēckara gados īpašumos, kuros bija liela apdzīvojamā platība, tika iekārtoti dzīvokļi kolhoza strādniekiem, tieši tāpēc mans vecaistēvs otrajā stāvā istabas neizbūvēja līdz galam” teic G. Meisters.

Ir vēl pirtiņa, klētiņa un vāgūzis
Viņš atceras, ka padomju laikos bija aktuāli tas, ka nekustamajam īpašumam nebija lielas vērtības. “Kā filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” - visi dzinās pēc žigulīša. Nevienu lauku īpašums neinteresēja.  Arī es bērnībā to izjutu. Septiņdesmitajos un astoņdesmito gadu sākumā cilvēki tika tendēti uz to, ka jāiet dzīvot uz centru un savus lauku īpašumus var atstāt tādus, kādi tie ir. Daudzi to izdarīja, kā rezultātā lauku īpašumi vienkārši aizgāja bojā. Mani vecāki nepārvācās uz centru, kaut gan kā mazs zēns atceros, ka arī mums kāds radinieks teica, ko mēs tur ņemamies, lai ejam prom uz centru. Pateicoties maniem vecākiem, kuri neaizgāja dzīvot citur, “Meisteri” ir saglabāti un nav gājuši postā,” stāsta G.Meisters. Mājai piegulošās kūtis un šķūņus kolhoza laikā izmantoja tā vajadzībām un vēlāk šīs ēkas gāja bojā, bet brīvvalsts atdzimšanas laikā tika sagādāti materiāli, lai atjaunotu saimniecības ēkas. “Kā jau visiem, tolaik bija doma atjaunot saimniecību un saimniekot kā pirmajos brīvās Latvijas laikos. Tomēr šajā laikā izdzīvot var tikai lielsaimniecības, tāpec lielās saimniecības ēkas netika atjaunotas. Tika remontētas saglabātās ēkas, un pašreiz īpašumā bez dzīvojamās mājas ir vēl pirtiņa, klētiņa un vāgūzis. Vāgūzis ir saimniecības ēka ratu, ragavu un aizjūga novietošanai,” skaidro G.Meisters. 

Pārsvarā - dažādi
košumkrūmi
“Meisteru” saimnieks ir darbmācības un informātikas skolotājs un atzīst, ka darbošanās lauku īpašumā palīdz relaksēties un atslēgties no ikdienas steigas. Šajā sētā ir sastopama lauku vienkāršība. Apstādījumos ir izmantotas lauku sētai atbilstošas krūmu, skujeņu un daudzgadīgo puķu sugas, bet nelielajā piemājas dīķītī var baudīt ūdensrožu krāšņumu. Zem simtgadīgā ozola ir iekārtota atpūtas vieta, kur paslēpties no vasaras svelmes. Veco ēku burvība un izveidotais dārzs aicina ciemos, tāpēc “Meisteros” labprāt tiek uzņemti viesi. Šeit viesojas radi, draugi un kolēģi. Saimnieks arī atklāj, ka “Meisteros” ir kāda interesanta tradīcija – vienreiz mēnesī, pārvarot konfesionālās robežas, šeit pulcējas dažādu konfesiju pārstāvji un diskutē par dažādām tēmām. “Sākumā sanācām vīri no dažādām konfesijām un pārrunājām sev svarīgo, bet nu kopā pulcējas ikviens, kas nevēlas norobežoties tikai savas konfesijas ietvarā, bet apzinās, ka viss ir atkarīgs no katra kristīgās pieredzes patiesīguma un dziļuma,” teic G.Meisters. Lai arī viņš pats atzīst, ka puķu draugiem viņa īpašumā nebūs daudz puķu, kuras apskatīt, toties būs iespēja sajust vēsturisku noskaņu, kā arī relaksēties plašumā, bez kuras G.Meisters nu vairs nevarētu iedomāties mierīgu atpūtu. ◆

Kategorijas