Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Visiem viena asinsrite

Agnese Leiburga

2015. gada 10. jūlijs 00:00

7

«Periodiski asiņu pietrūkst. Visbiežāk asiņu trūkums ir izjūtams vasaras sezonā, kad cilvēki dodas atvaļinājumos un mazāk domā par ziedošanu. Tu vari paņemt atvaļinājumu, bet asinis – ne,» teic Valsts asinsdonoru centra (VADC) pārstāve Inese Tīkmane. Tāpat arī pirms garajām svētku brīvdienām cilvēki vairāk domājot par to, kā tās pavadīs.

Ārvalstīs ziedo
vairāk
Ar atgādinājumu, ka visi esam saistīti un kādu dienu asinis var vajadzēt jebkuram no mums, šovasar uzsākta informatīva kampaņa «Mums ir viena asinsrite». Kā skaidro VADC speciālisti, Latvijā asinis regulāri ziedo tikai 1,7 procents no iedzīvotājiem, kas var būt donori. Kampaņas mērķis ir piesaistīt jaunus donorus un mainīt esošo ieradumus, aicinot cilvēkus ziedot asinis regulāri, tai skaitā atvaļinājumu un garo brīvdienu laikā.
Latvijā kopumā regulāro asinsdonoru skaits ir salīdzinoši zems. ASV asinis regulāri ziedo desmit procenti no iedzīvotājiem, kas var būt donori, Lielbritānijā – četri procenti. Vidēji Latvijā ik dienu nepieciešams, lai asinis ziedotu vismaz 150 cilvēku, kopā gadā ziedojot 54750 devu asiņu. 2013. un 2014. gadā katrā ir noziedotas gandrīz 53000 devu asiņu, tomēr tas ir nepietiekami, lai pilnībā nodrošinātu visu pieprasījumu un būtu gatavi neparedzētiem gadījumiem. Donoru aktivitāte īpaši samazinās vasaras mēnešos un garo svētku laikā, kad, dodoties atvaļinājumā, cilvēkiem prātā ir ceļojumi, atpūta vai dārza darbi, nevis asins ziedošana.
«Neskatoties uz grūtībām, asins rezerves mums izdodas noturēt pietiekamā līmenī, pateicoties aktīvam un pašaizliedzīgam VADC darbinieku darbam, tomēr tas nozīmē regulāri saukt palīgā. Bet tad var gadīties kā pasakā par vilku – ja pārāk ilgi un bieži sauksim «vajag donorus, vajag donorus», tad kādā dienā mūs pārstās dzirdēt. Ar kampaņas palīdzību ceram rast paliekošu risinājumu tam, lai asins ziedošana kļūtu par regulāru ieradumu un donori pret to attiektos atbildīgi, zinot savu asins grupu un ziedojot asinis, kad tās nepieciešamas visvairāk,» kampaņas aicinājumā stāsta VADC direktore Iveta Ozoliņa. «Nāciet, ziedojiet asinis, īpaši, ja jums ir kāda no retajām asins grupām. Mēs parūpēsimies, lai katrs ziedotais asins piliens nonāktu līdz cilvēkiem, kam tas nepieciešams.»
Augustā septiņās pilsētās – Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī – notiks donoru dienas. VADC potenciālos un esošos donorus uzrunās arī sociālajos medijos – “draugiem.lv”, “Facebook”, “Twitter” – un īpašā digitālā aplikācijā aicinās atzīmēties tos, kas asinis jau ziedojuši. Jūlijā un augustā papildus reklāmas kampaņai VADC izaicina uzņēmumus, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, valsts iestādes, sabiedrībā pazīstamus cilvēkus un ikvienu iedzīvotāju ziedot asinis, publicēt vizuālu apliecinājumu sociālajos medijos un, izmantojot mirkļbirku «#Izaicinajums:dziviba», mest tālāk izaicinājumu ziedot asinis draugiem, paziņām, sadarbības partneriem, konkurentiem vai kaimiņam, lai nevienam šovasar nepietrūkst. Pirmajiem četriem tūkstošiem drosmīgo vasaras kampaņas ziedotāju tiks dāvinātas arī īpašas aproces.

Asinis jānodod
regulāri
Kā skaidro I.Tīkmane, regulāro donoru Latvijā ir vairāk nekā to, kas nodod asinis pirmo reizi. Kopumā donoru skaits no 2008. gada ir nedaudz samazinājies. Zemākais donoru skaits laika posmā no 2007. līdz 2015. gadam ir bijis 2012. gadā. Savukārt pašlaik donoru skaits pakāpeniski atkal sāk pieaugt.
«Par ietekmējošu faktoru donoru skaita samazinājumam var uzskatīt pieņēmumu – kad cilvēkam pašam iet labi, viņš arī kļūst vēlīgāks un grib palīdzēt citiem. Ja pašam iet grūti, mazāk rūpju pievērš sabiedrības vajadzībām, jo ir aizņemts ar savu problēmu risināšanu, kas, protams, ir cilvēcīgi saprotams,» domā I.Tīkmane. Viņa piebilst, ka vēl donoru skaitu var būt ietekmējusi cilvēku aizbraukšana no Latvijas labākas dzīves meklējumos, kas gan esot tikai minējums.
Akcijas mērķis ir piesaistīt jaunus donorus un arī esošos donorus aicināt nodot asinis regulāri – vismaz trīs reizes gadā. Daļa no regulārajiem donoriem, kas ziedo asinis jau ilgus gadus, sāk novecot. Asinis ir iespējams nodot tikai līdz 65 gadu vecumam. Tāpēc VADC uzsver, ka ļoti būtiski ir piesaistīt jaunus donorus, kas asinis ziedotu regulāri. Asins komponentu uzglabāšanas laiks ir ierobežots (eritrocītiem 35 dienas, trombocītiem piecas septiņas dienas), tāpēc ir svarīgi nodot asinis regulāri, lai asins krājums nekad neizsīktu. Vīrieši asinis var ziedot sešas reizes, sievietes – četras reizes gadā. Starp asins nodošanas reizēm jāievēro deviņu nedēļu intervāls. Visu grupu un rēzus piederības asinis ir vienlīdz vērtīgas.

Viens var izglābt trīs
«Viena donora ziedotās asinis var glābt trīs cilvēkus. Tomēr visbiežāk viens nav glābējs. Piemēram, asins vēža ārstēšanas laikā vienam cilvēkam var būt nepieciešama 200–250 donoru palīdzība,» stāsta I.Tīkmane.
Visas asins devas sadala komponentos: šūnās (eritrocītos un trombocītos) un plazmā, līdz ar to vienā asins došanas reizē donors palīdz vairākiem slimniekiem, bet dažkārt vairāki donori vienam slimniekam, piemēram, politraumas gadījumā – 20 līdz 25 donori, pēc plaša apdeguma – 60 līdz 65, autoavārijā cietušajam – 10 līdz 20, vēdera dobuma operācijās – divi līdz četri, gūžas protezēšanas gadījumā – četri līdz seši donori, bet asins vēža gadījumā vai ik dienas pārlej viena līdz triju ziedotāju asinis, visā ārstēšanas laikā bieži nepieciešama 200–250 donoru palīdzība. Asins formelementus veido eritrocīti (sarkanie asinsķermenīši), leikocīti (baltie asinsķermenīši) un asins plātnītes jeb trombocīti. Eritrocīti nodrošina skābekļa piegādi visiem organisma audiem, trombocīti piedalās asins recēšanas procesā, bet plazma nodrošina olbaltumvielu, antivielu, sāļu, fermentu un mikroelementu piegādi orgāniem.
Asins grupu un rēzus piederību nosaka no vecākiem pārmantotie gēni. Šobrīd zināmas četras asinsgrupas: 0, A, B un AB. Dzīves laikā tās nemainās. Visbiežāk sastopami cilvēki ar A (37 procenti) un 0 asins grupu (36 procenti), bet retāk – ar B (20 procentu) un AB asins grupu (septiņi procenti).
Bērns no vecākiem pārmanto asins grupu, kuras gēns ir stiprāks. Ja vienam no vecākiem ir A grupa, otram – B, tad bērnam teorētiski iespējama jebkura no četrām. Ja bērns no vecākiem mantojis no viena 0 gēnu un no otra A gēnu, tad bērnam būs A asins grupa, bet, ja no abiem būs 0 gēns, tad arī bērnam būs 0 asins grupa. Stiprākie no visiem četriem gēniem ir A un B.
Savukārt rēzus piederību nosaka rēzus D antigēna klātbūtne indivīda eritrocītos. Ja cilvēkam ir D antigēns, viņš ir rēzus pozitīvs, ja nav, rēzus negatīvs. Rēzus pozitīviem vecākiem var būt gan rēzus pozitīvi, gan rēzus negatīvi bērni, bet rēzus negatīviem vecākiem – tikai rēzus negatīvi bērni. ◆

Kategorijas