Audzē dažādu šķirņu vistas

2015. gada 10. jūlijs 00:00

1792

Augustā būs divi gadi, kopš SIA “A.K.S. Grupa” Alsviķu pagastā pievērsusies vistu audzēšanai. Lai gan uzņēmuma pamatnozare jau daudzus gadus ir kokapstrāde, laiks tiek atrast arī vistkopībai.
Uzņēmuma īpašniece Kristīne Vindela atzīst, ka doma par vistu audzēšanu bijusi jau sen, bet netika īstenota. Piedzimstot mazākajai meitiņai, abi ar vīru sapratuši, ka tas ir īstais mirklis ieceres īstenošanai. “Meita atteicās ēst veikalā pirktās vistu olas. Arī man ir ļoti izteikta smaržu izjūta, nevaru ieēst veikalā pirktās vistu olas, jo tām ir izteikts zivju un izmantotās barības aromāts. Cepot šīs olas, visa māja sāk smaržot pēc zivīm... Sākām ar domu pamēģināt savām vajadzībām un iegādājāmies septiņas vistas Madonas audzētavā. Tās bija divas pērļu vistiņas, divas “Andalūzijas zilās” - skaistas, zilganpelēku spalvu vistas - un trīs “Kučinskaja Jubiļeinaja”,” stāsta K.Vindela.

Taps voljēri pastaigām
Pamazām nozare attīstīta, un šobrīd ir aptuveni 140 vistas, kas dzīvo 14 būros vistu novietnē uzņēmuma teritorijā. Tās visas ir dažādu šķirņu vistas – bez jau minētajām arī, piemēram, “Zelta Brahma”, “Zagorskas Lososevaja”, “Russkaja Borodataja”, “Dominante”, “Rodailends”. K.Vindela atzīst, ka ikdienā par vistu saimi rūpējas viņas māsa Aija.
“Uzņēmuma teritorija ir plaša, tādēļ vietas vistu novietnei netrūkst. Kad vistu skaitu bijām palielinājuši līdz 150 vistām, nolēmām reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā, izņēmām atļauju, izpildījām visas labturības prasības. Dienests atzina, ka apstākļi vistu turēšanai ir atbilstoši – mums jānodrošina, lai vistas atrastos slēgtā teritorijā, kur nepiekļūst sveši cilvēki, putni no āra. Ir arī inkubators cāļu perināšanai, gādīgākās vistas pašas izperē cāļus. Vasarā novietni vēdinām, liekot durvīm priekšā metāla režģi. Drīzumā gribam izveidot voljērus, lai vistas varētu pastaigāties arī svaigā gaisā un brīvāk,” saka K.Vindela.

Dažādas šķirnes –
dažādas olas
Vistu dējība ir atkarīga no šķirnes. “Ir dienas, kad salasām 30 olas, ir dienas, kad gandrīz uz pusi vairāk. Arī olu izmērs un krāsa katrai šķirnei ir atšķirīgs: mazākas – lielākas, tumšākas – gaišākas. Vistas barojam ar graudiem, paši nopirkām nelielas dzirnaviņas, ar ko graudus samalt miltos. No miltiem un kartupeļiem izvārām putru, kas vistām ļoti garšo,” viņa saka.
K.Vindela atzīst, ka katrai šķirnei ir savas iezīmes un pat rakstura īpašības. Viņa nepiekrīt tiem, kuri uzskata, ka vistas ir dumjas, jo vistas ir ļoti gudri putni un ļoti labi visu saprot, ļoti labi jūt cilvēka garastāvokli, ieklausās tajā, ko cilvēki runā. “Pērn gribējām ieviest Zīda vistiņu, bet palika tikai gailis. Piemēram, šķirnei “Kučinskaja Jubiļeinaja” raksturīga lielāka dējība nekā šķirnes “Zelta Brahma” vistām, kas savukārt ir ar izteikti mātišķām jūtām: mīl ilgi sēdēt uz olām, bet savu pūkainām spalvām klāto kāju dēļ bieži var nomīdīt cālēnus,” raksturo K.Vindela.

“Saulītē” ēd ekoloģiskās olas
Šobrīd olas patērē paši un draugi, paziņas, kā arī Alsviķu pagasta pirmsskolas izglītības iestāde “Saulīte”. K.Vindela atzīst – nesen piedalījās izsludinātajā iepirkumā olu piegādei vairākiem Alūksnes novada bērnudārziem, piedāvājot iepirkt ekoloģiskās olas, bet – neveiksmīgi...
“Secinājām, ka diemžēl tie ir tikai vārdi par atbalstu vietējiem ražotājiem un viņu produkcijas patērēšanu. Par atbilstošāko pretendentu mūs atzina tikai Alsviķu pagasta pirmsskolas izglītības iestāde “Saulīte”, kurai jau vairākus mēnešus piegādājam savas olas, un priecājamies, ka atsauksmes ir ļoti labas. Pavāre atzina, ka bērni tagad vismaz apēdot olas! Pārējiem bērnudārziem atteikuma arguments bija, ka mūsu ražotās olas maksā pārāk dārgi – viņi iepirkumā par uzvarētāju atzina uzņēmumu, kas piegādā olas no Polijas. Skumji, ka iepirkumos galvenais nosacījums ir zemākā cena, nevis kvalitāte, veselīgākais un vietējā ražotāja atbalstīšana. Viņiem ola maksā 0,07 eiro – protams, mēs gribēdami nevaram piedāvāt tādu cenu, jo mūsu ekoloģiskā ola maksā 0,25 eiro un tāpat tas nesedz pašizmaksu. Nav noslēpums, ka rūpnieciski audzētām vistām baro hormonus, lai tās ātrāk augtu, dod antibiotikas pret slimībām un modificētu barību, bet, attīrot no spalvām, lieto ķīmiskus savienojumus, lai spalva izšķīst un nokrīt. Un tad brīnāmies, kādēļ bērniem ir alerģijas, vistas gaļas un olu nepanesamība,” saka K.Vindela.

Izglītosies putnkopībā
Lai arī SIA “A.K.S. Grupa” olas ir ekoloģiskas, ar bioloģiski audzētas produkcijas statusu, bioloģiskās produkcijas sertifikāta uzņēmumam nav. K.Vindela atzīst, ka tuvākajā laikā arī nav doma to iegūt, jo šobrīd Latvijā bioloģiski audzēta produkcija joprojām netiekot pienācīgi novērtēta. “Manuprāt, šis sertifikāts ir tikai un vienīgi papīrs, darbs un līdzekļi, kas tiek ieguldīti, nav šī sertifikāta vērti. Arī sertifikāta iegūšanai būs jātērē līdzekļi, turklāt jāveic vēl ikgadēji maksājumi,” norāda K.Vindela.
Viņa vēlējās savas olas pārdot Rīgā ekoveikalos, bet, tā kā nav bioloģiskās saimniecības sertifikāta, tas nav iespējams. “Ja kādam individuāli ir vēlēšanās iegādāties mūsu vistu olas, varam sazināties, bet masveidā mūsu produkciju nevar nekur iegādāties. Ja cilvēks šodien grib lietot ekoloģisku pārtiku, viņam vajadzētu atgriezties pie naturālās saimniekošanas principa – katram savu saimniecību. Atruna nav laika trūkums, drīzāk tā ir tikai aizbildināšanās un attaisnojuma meklēšana,” domā uzņēmēja. K.Vindela atzīst – lai audzētu vistas, nepieciešamas zināšanas, tādēļ pieteikusies apmācībām putnkopībā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā Rīgā. ◆

Fakti

◆ Mājas vista ir fazānu dzimtas sarkanās savvaļas vistas viena no pasugām. Vista ir viens no visizplatītākajiem mājdzīvniekiem pasaulē, kā arī visdaudzskaitlīgākais putns pasaulē. Pēc statistikas datiem pasaulē 2003.gadā bija 24 miljardi vistu.
◆ Pasaulē ir apmēram 250 vistu šķirnes, no kurām Latvijā ir selekcionēta viena - “Latvijas pundurvista”. Otra šķirne, ar kuru Latvijas vārds ir cieši saistīts, ir “Pavlovas vista”. Tā ir viena no vecākajām Krievijas vistu šķirnēm, kura gandrīz tika neatgriezeniski pazaudēta. Šķirni atjaunoja Latvijas vienīgais starptautiskais dekoratīvo putnu eksperts - tiesnesis Jurijs Dmitrijevs. Par šķirnes atjaunošanu viņš ir saņēmis Holandes putnkopju biedrības medaļu.
◆ Latvijā viens iedzīvotājs vidēji patērē apmēram 200 olas gadā, citās Eiropas valstīs - vidēji 250 olas. Pasaulē olu ēšanas rekordiste ir Japāna - šajā valstī cilvēks gada laikā apēd 450 olas.
◆ Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka vistas pieradināšana sākusies Dienvidaustrumāzijā: Taizemē un Vjetnamā pirms vairāk nekā 10 000 gadiem.
Avots: www.wikipedia.lv

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Audzē dažādu šķirņu vistas

Kategorijas