Velosports – miesas un dvēseles ārsts

2015. gada 10. jūlijs 00:00

4645

Alūksniete Anita Muižniece strādā par ģimenes ārsti, bet viņai ir arī kāds aktīvs vaļasprieks – velobraukšana. Pēdējos trīs gadus viņa aktīvi iesaistās dažādās sacensībās, godam pārstāvot Alūksni.
- Kā uzsākās jūsu ģimenes ārstes gaitas?
- Esmu pabeigusi Gulbenes vidusskolu un pēc tam iestājos Rīgā augstskolā. No Alūksnes ir cēlušies mani vecvecāki un vecāki. Neviens gan ģimenē nav bijis saistīts ar medicīnu, bet man tā izvēle bija neizskaidrojama iekšēja sajūta – jau kopš bērnības spēļu lāči tika saitēti, potēti un dakterēti. Gulbenes vidusskolu pabeidzu ar sudraba medaļu par labām sekmēm. Izvēlējos studēt medicīnu un zināju, ka tur būs ļoti daudz jāmācās. Tajā gadā, kad es stājos, bija ļoti svarīgi, vai medicīnas nozarē ir darba stāžs, bet man tāda nebija un pietrūka svarīgo punktu, lai iestātos. Atgriezos atpakaļ Gulbenē un gadu Gulbenes slimnīcā strādāju par sanitāri, kopu slimniekus, mazgāju grīdas. Kad tiku augstskolā, strādāju arī par medmāsu, tāpēc es ļoti labi zinu, cik augstu godājams ir gan sanitāra, gan medmāsiņas darbs.
- Kādi ir lielākie ģimenes ārsta izaicinājumi?
- Prieks ir par rezultātu, taču neviens, kurš mācās par ārstu, nemaz nedomā, ka šis darbs būs viegls. Man smagākais šajā darbā ir tas, ka medicīnā, kā visur citur dzīvē, ir lietas, kas nepakļaujas tavai vēlmei un spējai palīdzēt. Cilvēcīgi vēlies visu to labāko, bet ne vienmēr tas ir iespējams. Ne viss ir iespējams ar ārsta rokām, zināšanām, un tie ir tie sumjākie brīži.
- Vai ārsti bieži “izdeg”?
- Ārstu profesija ir pirmā izdegšanas ziņā. Te ir svarīgi, kādā veidā tu to kompensē. Kādā veidā atpūties, kādi ir tavi vaļasprieki. Protams, pieredze, kā to panākt, rodas ar gadiem.
- Kā sākās jūsu aizraušanās ar velobraukšanu?
- Pavisam mierīgi, sāku relaksēties pēc darba. Izbraucu svaigā gaisā un izkustējos. Kad bez īpašām pūlēm varēju nobraukt jau 40 kilometrus, mans dēls Oskars, kurš arī ir velobraucējs, mani pamudināja piedalīties sacensībās. Viņš teica: “Mammu, nu ko tu braukā tāpat vien, nāc un pamēģini piedalīties sacensībās.” Par cik visa mana ģimene velobraukšanas sezonā katru svētdienu brauc sacensībās, man bija diezgan viegli atsaukties uz šo aicinājumu, jo tā bija arī iespēja pabūt kopā ar visu ģimeni, pretējā gadījumā es viņus satiku diezgan reti. Pirmo reizi sacensībās piedalījos pirms trīs gadiem Siguldā. Pamēģināju un iepatikās. Pirmā trase, kuru nobraucu, bija kādi 45 kilometri. Man patīk, ka sacensības pulcē tik daudz domubiedru un ka tā ir iespēja gan izkustēties, gan satikt draugus. Tagad tas viss jau ir nopietnāk un ir arī rezultāti. Šogad piedalos trijos lielākos seriālos – “SEB MTB”, “Vivus.lv MTB” un mēģināju spēkus arī Igaunijā “MTB Eesti”. Tur jau esmu nobraukusi četrus posmus, un uz šīm sacensībām mani pamudināja Alūksnes velobraucēji ar Gunāru Rozenbergu vadībā. Man piedāvāja pamēģināt, un, protams, es piekritu. Ir fantastiska sajūta starp tiem vairākiem tūkstošiem cilvēku aizvien vairāk redzēt alūksniešus. Gadu no gada ir arī nemainīgais sastāvs, bet vienmēr prieks redzēt jauniešus. Ļoti labi zinu, cik cītīgi un mērķtiecīgi viņi trenējas, un līdz ar to viņu rezultāti ir ļoti augsti. Piemēram, mūsējiem Rolandam Zarītim, Beātei Kovgerei, Reinim Markam un citiem. Fantastiski jaunieši!
Šogad pirmo reizi piedalījos arī Viestura Kazaiņa, kurš arī pats ir izcils MTB velobraucējs, rīkotajā velobraucienā “Līkloči papardēs”, kur mūsu komanda izcīnīja 1.vietu. Jutos patīkami pārsteigta, ka Viesturs var sapulcēt kopā tik daudz velobraucēju, un prieks, ka šie cilvēki Līgodienas rītā nevis atbrauca pacept desiņas vai iedzert alu, bet piedalīties izbraucienā un visi aktīvi iesaistījās.
- Kalnu velosipēds ir izaicinošs.
- Jā, trases ir dažādas. Gan pa taciņām, gan kalniem, mežiem un pļavām. Man visgrūtākā ir Milzkalna trase Tukumā. Tā ir ļoti kalnaina, un nobraucieni ir ļoti tehniski. Tie man vēl ne visai padodas. Traumu gan nav bijis, vien mazi nobrāzumi. Cenšos braukt ar apdomu.
- Ko jūs ieteiktu tiem, kuri arī vēlētos sākt nodarboties ar velosportu, bet baidās vai nezina, ar ko sākt?
- Kad es sāku, arī nezināju, ar ko iesākt. Nekad iepriekš ar riteni nebiju braukusi regulāri. Ir vienkārši jāņem un jābrauc. Tajā pašā SEB maratonā īsajās distancēs cilvēki brauc ar pašiem vienkāršākajiem velosipēdiem. Vajag tikai motivāciju, iziet ārā no mājas un braukt. Pamazām tas kļūst par ieradumu un dzīvesveidu. Tad arī būs rezultāti, prieks un arī veselība. Braukšana ar velosipēdu ir viens no labākajiem veidiem, kā uzlabot sirds veselību. Šis sporta veids ir saudzējošs un labs sirds asinsvadu sistēmai. Protams, visu vajag darīt pakāpeniski, pamazām.
- Arī citas jūsu aizraušanās saistās ar aktīvu laika pavadīšanu.
- Vaļasprieki pārsvarā ir atkarīgi no gadalaika. Jau kopš skolas gadiem esmu bijusi sportiska, un tieši tāpēc pamatā ir sportikie vaļasprieki. Protams, vasaras mēnešos vislielākā priekšroka ir braukšanai ar kalnu velosipēdu. Alūksne ir brīnišķīga pilsēta, kur ir daudz iespēju, lai dzīvotu veselīgu dzīvesveidu un daudz kustētos. Kad pati izbraucu ar velosipēdu, redzu, ka Alūksnē ir ļoti daudz cilvēku, kuri staigā, nūjo, skrien, brauc ar velosipēdiem, staigā ar suņiem vai ģimeni, un tas nozīmē, ka alūksnieši ir ļoti aktīvi un kustīgi, kas mani priecē. Ziemā es slēpoju, un Alūksne ir ne tikai velosipēdistu, bet arī slēpošanas pilsēta. Vismaz pēdējās divas sezonas sporta un atpūtas bāzes “Mežinieki” trase ir ļoti labi sagatavota. Dome par to rūpējas, un svarīgi, ka par to nav jāmaksā. Piemēram, Siguldā par trasi ir jāmaksā, bet Alūksnē tas ir bez maksas. Ej un izmanto! Arvien vairāk redzu slēpotājus un arī šī vaļasprieka cienītājus. Visi mani komplimenti viņiem! Tumšajos vakaros man patīk nodarboties ar rokdarbiem. Alūksnē apmeklēju pērļošnas kursus pie pasniedzējas Antras Strazdas. Viņa ir fantastisks cilvēks un unikāls ideju ģenerators ar dabas dotu talantu. No viņas var iemācīties patiešām daudz. Mūsu kļūst aizvien vairāk, un vietas pie lielā darba galda kļūst aizvien mazāk, jo ir aizvien vairāk dāmu, kuras sāk nodarboties ar šo vaļasprieku. Man patīk arī dārza darbi un pie mājas apkopt puķu dobes. Ja mūsdienu problēma ir mazkustīgums, tad es par alūksniešiem varu pateikt to, ka ar katru gadu es redzu aizvien vairāk kustīgu cilvēku un tas ir ļoti izteikti tieši pēdējos divus gadus. Aizvien vairāk alūksniešu ir aktīvi un sportiski. Nekad nav tā bijis, ka es izietu paskriet vai pabraukt ar riteni un neredzētu desmitiem cilvēku, kuri man ir pretī. Tas priecē!
- Kādu jūs redzat Alūksnes nākotni?
- Alūksne šosezon ir vienkārši uzziedējusi! Ar katru gadu ir jāpriecājas, redzot, kāds darbs ieguldīts un ar kādu izdomu un radošumu cilvēki apzaļumojuši un sakārtojuši pilsētu. Paldies viņiem! Var redzēt, ka alūksniešiem arī patīk. Ja pirms pāris gadiem vēl Alūksnes ielas bija diezgan tukšas, tad tagad cilvēku ir aizvien vairāk, viņi staigā pa parku, apmeklē Pilssalu, Tempļa kalnu. Alūksne patiešām ir uzplaukusi! ◆

Vizītkarte

◆ Vārds, uzvārds: Anita Muižniece.
◆ Dzimšanas gads un vieta: 1967.gada 27.novembris, Gulbene.
◆ Izglītība: iegūta ģimenes ārsta specializācija Medicīnas akadēmijā.
◆ Ģimene: dēls Oskars (25) un meita Laura (18).
◆ Hobiji: velobraukšana, slēpošana, pērļošana.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Velosports – miesas un dvēseles ārsts

Kategorijas