Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Atliek lēmumu par autoostām

Mārīte Dzene

2015. gada 10. jūlijs 00:00

7

Valdība nolēmusi vēl uz gadu atlikt autoostu darbības efektivitātes uzlabošanu un izmaksu samazināšanu. Tas liecina, ka joprojām nav atbalsta iecerei mainīt autoostu darba apmaksas sistēmu, iesaistot autoostu finansēšanā pašvaldības.

Vēlas pārlikt uz pašvaldību pleciem
„Pārvadātāji sūdzas, ka ir augstas autobusu iebraukšanas maksas autoostu teritorijās. Tāpēc jau ilgāku laiku tiek spriests, ka autobusi nebrauks autoostās, ka tas nav vajadzīgs. Ir vēlme ietaupīt naudu, taču nav vienprātības, kā to izdarīt. Viens no iespējamajiem risinājumiem paredzēja daļēji novirzīt finansējumu autoostām caur pašvaldībām. Taču Latvijas Pašvaldību savienība iebilda, ka tā netiešā veidā uz pašvaldību pleciem tiks uzlikts jauns finansiālais slogs,” skaidro viens no SIA „Alūksnes autoosta” īpašniekiem Aigars Kaparšmits.
Viņš atzīst, ka šobrīd autoostas ieņēmumi ir mazi. Tie ir atkarīgi no pārvadātāju maksājumiem, kas tiek atzīti kā slēpta valsts dotācija. Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju izdevumi par autoostu pakalpojumiem tieki iekļauti izmaksās, un pārvadātājiem radušies zaudējumi tiek kompensēti no valsts budžeta dotācijas. Tas nozīmē, ka visas autoostas netieši tiek subsidētas no valsts budžeta līdzekļiem. Satiksmes ministrija ir izveidojusi starpinstitūciju darba grupu, kurai līdz 1.septembrim jādod izvērtējums par autoostu noteikto maksu par pakalpojumiem pārvadātājiem. „Tas neko nemaina, ka uz gadu tiek atlikta šī jautājuma izlemšana. Nedomāju, ka nedaudz vairāk kā eiro par vienu iebraukšanas reizi autoostā ir liela maksa,” saka A.Kaparšmits.

Pārvadātāji ietaupa,
pārdodot biļetes
Autoostās pārdoto biļešu apjoms, salīdzinot ar autobusos pārdoto skaitu, ir ļoti neliels. Alūksnes autoostā iegādājas vienu līdz divas biļetes autobusa reisam. Tāpēc autoostas pakalpojumu izmantošana ir neefektīva un rada papildu zaudējumus. „Nezinu, kāpēc pasažieri biļetes vairāk pērk autobusos, lai gan to iegāde autoostā viņiem nerada papildus izmaksas. Iespējams, tas skaidrojams ar pārvadātāju attieksmi – nereti tiem ir noteikts, ka jāpārdod biļetes autobusā, jo autoostai ir jāatskaita procenti no pārdoto biļešu skaita. Tie ir niecīgi, bet acīmredzot nevēlas maksāt,” spriež A.Kaparšmits. Viņš uzsver, ka tā nav tikai Alūksnē, bet arī Gulbenē, Smiltenē, Balvos un citviet. „Ieņēmumi no biļešu pārdošanas nesedz pat maksu par vienotās biļešu tirdzniecības sistēmas uzturēšanu, par ko ir jāmaksā autoostai. Protams, cilvēkiem ir ērti, ka var iegādāties biļeti uz jebkuru vietu valstī vai arī starptautiskam reisam,” norāda A.Kaparšmits.
Satiksmes ministrijā uzskata, ka valstij turpmāk jāuzņemas minimālo pakalpojumu finansēšana un neatkarīgi no autoostas lieluma jāsedz tikai tās izmaksas, kas saistītas, piemēram, ar perona izmantošanu pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai no autobusa un nepieciešamās informācijas izvietošanu, kā arī, iespējams, par daļu platības no uzgaidāmās telpas.

Katrs velk uz savu pusi
Nesen A.Kaparšmits kļuva par valdes locekli SIA „Gulbenes autobuss”, kas ir pašvaldības uzņēmums. Viņš atzīst, ka situācija Gulbenes autoostā ir tāda pati kā Alūksnē, kur autoosta ir privāts uzņēmums.
„Autoostu problēmas būs jārisina agrāk vai vēlāk. Ja tas būs jādara pašvaldībām, droši vien naudu tām nedos vai arī iedos nepietiekami. Manuprāt, ir jārisina problēma kopumā, jo autoostas un pārvadājumi ir viena kompleksa sastāvdaļas. Diemžēl pārvadājumi tika nodoti privātās rokās, bet par autoostām pašvaldības lēma dažādi,” secina Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis. Viņš uzskata, ka tagad nevar prasīt, lai pašvaldība organizē sabiedriskā transporta pasažieru apmaiņas vietas ārpus autoostām. Iespējams, ir pilsētas, kur tas nepasliktina autobusu pieejamību, bet Alūksnē pašvaldības zemi pieturvietai varētu nodrošināt Torņa ielā vai Apeskalnā - tātad tālu no pilsētas centra. Līdz šim strīdos par to, kurš un cik daudz par autoostu pakalpojumiem maksās, jautājums par pasažieru komfortu ir palicis otrajā plānā, lai gan tieši pasažieru skaita saglabāšana un palielināšana nepieciešama gan pārvadātājiem un autoostām, gan arī valstij un pašvaldībām. ◆

Kategorijas