Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Novada vēstures entuziasts

Diāna Lozko

2015. gada 15. jūlijs 07:27

988

Alūksnes novada komanda šovā “Latvijas novadu cīņas” pārliecinoši izcīnija uzvaru un ieguva nedēļas gudrākā novada titulu. Viens no lielākajiem komandas dzinējspēkiem bija Alsviķu pagasta tūrisma darba organizators Jānis Polis. Viņš jau vairākus gadus ir arī Alūksnes novada gids un kopumā piedalījies teju 60 grāmatu tapšanā, no kurām puse ir literāri darbi, bet pārējās saistās ar kultūrvēstures jomu.


Alūksnes komandu pārstāvēja arī Latvijas biatlona līderis - Andrejs Rastorgujevs, Alūksnes patriote ar dzimtas saknēm Malienā Ingrīda Žaggere, kā arī Latvijas erudītu līgas līderis Ojārs Kaņepājs. J.Polis stāsta, ka komandas veidošana viņam vēl aizvien ir noslēpums, jo viņam uzzvanījuši raidījuma veidotāji un aicinājuši piedalīties. “Zinu tikai to, ka veidojot komandu, Ingrīda Žaggere bija zvanījusi uz Alūksni un jautājusi, kuru cilvēku būtu vērts iesaistīt spēlē un tā bija alūksniete Dzintra Zvejniece, kura bija ieteikusi mani,” stāsta J.Polis. Iepriekš komandas biedri nav satikti un dažus no tiem viņš arī nav zinājis. “Zināju tikai Rastorgujevu. Viņš atcerējās, ka mēs esam kādreiz dzīvē satikušies, taču es gan to neatminos. Pats atceros viņu tikai no televīzijas,” stāsta J.Polis un atzīst, ka ar abiem pārējiem komandas biedriem saticies vien pusstundu pirms spēles sākuma. “Jāsaka godīgi, atļāvos uzņemties kaut kādu iniciatīvu. Pirms spēles mums nebija daudz informācijas par spēli. Nezināju pat, vai zināšanas būs vajadzīgas par Alūksnes novadu, vai par ko citu. Izrādās, ka par savu novadu jautājumos nebija nekas jāzina,” stāsta J.Polis. Komandai esot palīdzējis laiks pirms spēle, kurš ticis pavadīts grimētavā, jo tur varēja noskatīties iepriekšējās spēles noslēgumu. Līdz ar to komandai radās iespaids, kāda tad īsti būs šī spēle. “Tad arī ierosināju, kurš tad uzņemsies iniciatīvu spēles laikā, jo jautājumi varēja būt ļoti dažādi. Tie varēja būt gan par kulināriju, gan mūziku un tā tālāk. Noorientējāmies, kurš kurā jomā ir stiprs un tas viss bija jādara ļoti operatīvi,” stāsta J.Polis.


Piedalīties spēlē J.Polim piedāvāja vien dažas dienas pirms pašas spēles un viņš atzīst, ka par īpašu gatavošanos pat nav bijis runas. Jautājumi esot bijuši grūti, taču ar tiem godam tikts galā. “Uzvarējām pārliecinoši un stabili. Dubultprieks par to, ka sanāca uzvarēt Rīgas reģiona komandu,” pauž J.Polis. Viņš atzīst, ka spēle bijusi spraiga un sastrādāšanās komandā prasījusi arī dažādus kompromisus. Bijuši jautājumi, kuros viņš zinājis pareizo atbildi un pastāvējis uz to, taču komandas biedri viņu pārbalsojuši. “Bija trīs tādi gadījumi. Viens no tādiem bija arī izšķirošajā momentā finālā, kad bija jāspēlē līdz trīs punktiem. Rezultāts bija 2:1 mūsu labā un Rīga saņēma jautājumu uz kuru pareizi atbildot rezultāts būtu 2:2. Ja pareizi atbildētu mēs, tad spēle tajā brīdī beigtos. Es vienīgais stingri un gaiši pateicu, ka piedāvātā dzejoļa fragmenta autors ir Māris Čaklais Mani komandas biedri gan nobalsoja, ka tas ir Ojāra Vācieša dzejolis. Rīdzinieki gan kļūdījās un tādā veidā mēs vinnējām. Bija arī tāds skaists jautājums - “Cik kilometru ir no Meitenes līdz Raganai”. Es teicu, ka 115 kilometri, bet komandas biedrs Ojārs stingri pastāvēja uz 155 kilometriem,” pauž J.Polis. Viņš uzsver, ka uzvara ir kopīgs komandas sasniegums un vienmēr jānonāk pie kāda kompromisa.


J.Polis jau kopš 2010.gada strādā par Alsviķu pagasta tūrisma darba organizatoru, taču vēstures pētīšana viņu interesējusi jau kopš bērnības. “Mana pirmā publikācija presē bija astoņu gadu vecumā. Publicēju savus darbiņus. Arī vēlāk publicēju gan literārus darbus, gan arī informāciju avīzēs. Jau kopš 1986.gada esmu pievērsies kultūrvēstures aprakstu publicēšanai. Nākošgad jau būs apaļa jubileja,” teic J.Polis. Viņš pats nāk no Piebalgas un pirmās grāmatas publicētas tieš tur. Kādu laiku J.Polis strādājis arī Cēsīs, bet, kopš viņš dzīvo Alūksnē, top grāmatas par šo novadu. “Pēdējos gados mani lielākie darbi ir par Alūksnes novada simtgadniekiem. 2010.gadā tapa monogrāfija par Ādolfu Liepaskalnu, 2013.gadā par gleznotāju Jāni Selgu un tēlnieci Liliju Līci. Gada beigās Alsviķu pagastam būs pašiem sava kultūrvēstures grāmata par dažādiem jautājumiem un vēstures posmiem. Būs apkopoti arī cilvēku atmiņu stāsti. Grāmatu veidoju es un tā tiks izdota ar pagasta finansējumu,” stāsta J.Polis. Nākamgad taps vēl kāda grāmatas, jo novadniekam Jānim Grestem būtu 100 gdau jubileja. “Šo grāmatu gan nerakstu es bet autore Dzintra Meijere Jelgavā, bet visu laiku notiek sadarbība. J.Greste bija pedagoģijas veicinātājs Latvijā un latviešu tautības muzeologs. Viņš bērnību pavadījis Alsviķos,” stāsta J.Polis. Patreiz tiek īstenots arī vēl kāds ievērības cienīgs projekts – 2018.gadā tagadējai Strautiņu pamatskolai apritēs 150 gadi, Hernhūtiešu centram Lintenē – 200 gadi, bet pirmajai skoliņai Alsviķu pagasta teritorijā, kādu izdevies atrast dokumentācijā- 250 gadi. “Tās būs trīs apaļas jubilejas vienā gadā. Nezinu kā nu būs ar naudiņu, bet darbs ir plaši uzsākts. Aicinu atsaukties visus cilvēkus, kuriem bijusi saistība ar šīm skolām un padalīties ar savām atmiņām,” aicina J.Polis.


Kategorijas