Ūdens pievelk kā magnēts

2015. gada 17. jūlijs 00:00

3596

Alūksnietis Normunds Sniķers un ūdens motosports – tās ir nedalāmas vērtības jau deviņus gadus. Būdams nacionālās laivu klases RN 2000 braucējs, joprojām uzticīgs 68.numuram – ar šo numuru savulaik sacensībās startēja arī Normunda tēvs Gatis Sniķers, izcīnot daudzas godalgas.
Alūksnē ūdens motosporta vēsture aizsākās 1958.gadā – Normunds Sniķers savu vārdu tajā sāka rakstīt 2006.gadā. Viņš atzīst – ūdens vilinājums joprojām nav zudis un tik drīz arī nezudīs. “Ūdens vilina – bez tā nevaru, tā vienmēr ir bijis,” viņš smaidot saka.

Nacionālās klases braucējs
RN 2000 Latvijā ir saglabāta kā nacionālā laivu klase, Eiropā tās vairs nav. Vēl bez Latvijas Ukrainā ir šīs laivu klases braucēji. “Ātrums attīstās, tiek daudz domāts par drošību. RN 2000 laivas visas ražotas savulaik Padomju Savienībā – varbūt arī tas bija iemesls, kādēļ tā palikusi vairs tikai kā nacionālā laivu klase. Arī laiva, ar ko es šobrīd braucu, ir dikti sena – 1982.gada...” Šobrīd N.Sniķers ir palicis vienīgais, kurš šīs sezonas sacensībās regulāri pārstāv Alūksnes ūdens motosporta klubu “Nord Ost”. “Vēl cenšas startēt Raimonds Špacs S 550 laivu klasē, bet veselības problēmu dēļ sezonas sākumā viņš nestartēja – Alūksnes sacensībās startēs. Protams, skumīgi, ka nav vairāk kluba biedru, kuri startē, bet ūdenssports ir mans vaļasprieks - to veikšu, kamēr vien varēšu.”
Liels padomdevējs un atbalstītājs viņam joprojām ir tēvs - viņš savulaik bija starp puišiem, kuri Alūksnē aizsāka ūdens motosporta tradīcijas. “Kā esmu sagatavojies šāgada sezonai? Kāda tur gatavošanās – cik līdzekļu ir, tik var ieguldīt laivā un pieremontēt. Cik sanāk, tik cīnos. Protams, vienmēr gribas kaut ko uzlabot. Licences un dalības maksu sacensībās sedz Alūksnes ūdens motosporta klubs “Nord Ost”, pārējais – paša ziņā.”

Kā piespiedu atpūta
“Vienmēr esmu teicis, ka ūdens motosports man ir piespiedu atpūta, jo bez tā saņemties kaut kur aizbraukt būtu grūti. Kā ūdens motosportistam ir mērķis aizbraukt, turklāt vēl pie ūdeņiem, pa ceļam apskatīt ievērojamākās vietas, nakšņot teltī! Principā jau vasaras sezonā ir tikai pieci sacensību etapi – tās ir tikai piecas sacensības.” Šovasar mērķis bija ļoti liels – kopā ar ģimeni jūnijā brauca uz Vācijas pilsētu Desavu, kas atrodas nepilnus 200 kilometrus no Berlīnes. Tur Normunds piedalījās Desavas ūdens motosporta kluba 50 gadu jubilejas sacensībās.
Ar sievu Antru, meitu Kristu, dēlu Matīsu un sievas brālēnu Kasparu uz Vāciju aizbrauca jau nedēļu pirms sacensībām, tādēļ Jāņi šogad tika svinēti Vācijā, Elbas upes krastā, dzerot vācu alu, bet ēdot līdzpaņemto latviešu jāņusieru. Normunds atzīst – šādi izrauties kaut kur visiem kopā izdodas reti.
“Tēvam veselība vairs neļauj doties tik tālā ceļā – viņš brauc līdzi uz sacensībām tepat pa Latviju. Šoreiz kā mehāniķis līdzi devās Kaspars, pie laipas laivu turēt palīdzēja sieva, bērnu uzdevums bija fotografēt un filmēt.”

Goda viesis Vācijā
Normunds atklāj, ka šis brauciens plānots jau sen un rūpīgi, jo pērn Ziemassvētku laikā komandas biedri stāstīja par šo iespēju. Uz Vāciju aizbrauca gandrīz visi RN 2000 laivu klases Latvijas braucēji: N.Sniķers, Māris Vasiļevskis, Gints Puriņš, Vladimirs Fjodorovs, Jānis Simanovs, izņemot Gunti Lausu, kurš netika darba darīšanu dēļ. Savukārt Normunds šo braucienu izmantoja, lai apvienotu lietderīgo ar patīkamo, jo kopā ar ģimeni arī paceļoja.
“Pirms dažiem gadiem uz Alūksnes ezera notika Eiropas čempionāta posms R 1000 laivu klasei. Toreiz startēja vācieši un redzēja, ka ir arī tāda laivu klase kā RN 2000, kas tehniski līdzinās viņu pārstāvētajai laivu klasei, tikai ar jaudīgākiem dzinējiem. Desavā ir sens ūdens motosporta klubs, kas šogad svin 50 gadu jubileju. Arī mēs no Latvijas tikām uzaicināti, lai svinības kuplinātu. Jubilejas svinību ietvaros R1000 klasei tur risinājās Eiropas čempionāta posms ūdens motosportā un Vācijas čempionāta posms dažādām laivu klasēm. Mēs, RN 2000 klases braucēji, čempionātā nestartējām – bijām kā goda viesi, kuriem organizēja Desavas ūdens motosporta kluba kausa izcīņas sacensības. Līdz ar to nebraucām sacensties uz pilnu jaudu, bet labi pavadīt laiku, sevi parādīt un uz citiem palūkoties.”

Pirmo reizi – labais
pagrieziens
Normunds priecājas, ka sacensības Vācijā bija ļoti interesantas, labi organizētas. Pirmo reizi viņš brauca trasē, kas nav taisna, bet gari izstieptā ielokā, turklāt ar labo pagriezienu. “Laivām ir atļauts tikai kreisais pagrieziens – šīs bija pirmās sacensības, kur daļā trases jāveic kreisais pagrieziens, daļā – labais. Tas bija ļoti neierasti. Šai trasei, ko uz Elbas upes veicām, pat nosaukums ir “Big Banana”, jo tai ir banāna veida ieloks. Turklāt trase bija gara – 800 metri uz vienu pusi un tikpat atpakaļ, kopā 1600 metri viens aplis. Salīdzinoši uz Alūksnes ezera trases apļa garums nav pat 800 metri. Pie laipas bija ļoti grūti noturēt laivu, jo Elbā bija liela straume.”
Sacensības notika vairākas dienas – atklāšanas dienā organizēja atraktīvas sacīkstes uz sauszemes ar seniem motocikliem pa trasi starp siena ķīpām, kaut ko līdzīgu Latvijā ierastajām “Zelta mopēda” sacensībām. Otrajā dienā ūdens motosportistiem bija trases iepazīšana un treniņi, trešajā – sacensības. RN 2000 klasē startēja pieci latvieši un pieci ukraiņi, jo vācietis izstājās jau treniņu laikā tehnisku problēmu dēļ. “Necentos braukt maksimāli ātri, jo tas nebija čempionāta posms – mans mērķis bija nobraukt visus trīs braucienus un izbaudīt to. Man tas bija baudas brauciens pieredzes gūšanai.” Tomēr tāpat diezgan veiksmīgs – pirmajos divos braucienos bija ceturtais, trešajā – trešais, līdz ar ko kopvērtējumā ieguva 4.vietu, uz goda pjedestāla – trīs ukraiņi. Desavā startēja arī ļoti interesanta laivu klase “Thunder Cat” (Pērkona kaķi). Tās ir savdabīgas laivas, ko veido divi piepūsti pontoni malās, bet vidū sēž un brauc divatā. “Priekšējais kantē, bet aizmugurējais sēž pie motora un pilotē – ļoti interesanti bija vērot, kādu braukšanas taktiku šie braucēji izvēlējās, kādu ātrumu attīstīja.”

Amerikāņu kalniņus otrreiz negrib
Vairākas dienas pirms sacensībām tika veltītas, lai iepazītu Desavu un tai tuvākās pilsētas. Apmeklēja Heidparku – vienu no Vācijas lielākajiem atrakciju parkiem. Tur ir augstākais koka konstrukciju amerikāņu kalniņš ar 61 grādu leņķa kritumu – tas ir ļoti stāvs kritums, tādēļ šis objekts ir ierakstīts arī Ginesa rekordu grāmatā.
“Pirms daudziem gadiem ar sievu jau bijām Heidparkā, tādēļ gribējām aizbraukt vēlreiz un arī bērniem parādīt. Jau toreiz man bija pat bail skatīties uz tām atrakcijām, īpaši amerikāņu kalniņiem – šoreiz nobraucu, jo kad gan mūžā vēl to izdarīšu? Saņēmos, izdarīju, bet otrreiz negribētu izjust to mežonīgo ātrumu un bezsvara stāvokli... Bijām arī ūdens atrakciju parkā, apmeklējām muzejus. Turpat Desavā ir interesants aviācijas muzejs. Aizbraucām arī uz vairākām citām Desavai tuvākajām pilsētām. Ļoti patika Ferropolisa, kur brīvā dabā izvietoti un apskatāmi milzīgi ekskavatori, celtņi, ko savulaik izmantoja rūdas ieguvei kalnos. To izmēri ir ļoti iespaidīgi – kā piecstāvu māja, bet pa vidu tiem ir vieta, kur kursēja vilcieni, kam kravas vagonos uzreiz krāva rūdu.”

Šļakata – boja – finišs!
Jautāts par sasniegumiem, pēc kā tiecas šosezon un tuvākajā laikā, Normunds neslēpj – vienmēr gribas kļūt par Latvijas čempionu RN 2000 klasē. Divreiz viņam tas jau ir izdevies. “Vēlos katru sezonu braukt tā, lai finālā esmu uz goda pjedestāla starp pirmajiem. Vienmēr jau vissliktākā ir 2.vieta, jo neesi tomēr izcīnījis 1.vietu, un 4.vieta, jo neesi vispār ticis uz goda pjedestāla.” Jautāts, par ko domā, kad brauc laivā, Normunds uzsver – tur nav laika daudz domāt, jo jākoncentrējas braucienam! “Tad tikai domā: “Kur ir boja?” Ieraudzīji, pagriezies un brauc! Brauciena laikā apļus var neskaitīt – nekad vairāk par trim nesaskaitīsi, nojūk! Ja vēl distancē ar kādu sanāk pacīnīties, ir ūdens šļakatas – nav citam laika. To atzīst arī citi ūdens motosportisti: šļakata – boja, šļakata – boja, finišs!”. Normunda attīstītais vidējais ātrums distancē ir 130 līdz 140 kilometri stundā, uz garākas taisnes – pat vairāk. “Ja braucot sāk kļūt bail, tad zini - laiva slīd ļoti labi un ātrums ir ļoti liels...”
Sestdien un svētdien uz Alūksnes ezera risināsies Eiropas un Baltijas čempionātu ūdens motosportā posmi, kur piedalīsies arī N.Sniķers. “Laivai neesmu veicis nekādus dižos uzlabojumus – skatītājiem demonstrēšu stabilu braukšanu, lai gan ar tehniku nekad neko nevar zināt.” ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ūdens pievelk kā magnēts

Kategorijas